• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Attiecību konfliktu risināšanai piemērotāka ir mediācija, nevis tiesāšanās

Uzruna pilotprojekta „Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos” preses konferencē
2017. gada 11. janvārī 

Informācijai: Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi uzsāktā pilotprojekta ietvaros ģimenes strīdos, kas skar arī bērnu intereses, pāriem ir iespējams apmeklēt piecas bezmaksas sertificētu mediatoru sesijas. Pilotprojektā 2017.gadā plānots iesaistīt 300 pārus, lai vecāki varētu atrisināt jau tiesā uzsāktos, kā arī līdz tiesai vēl nenonākušos ģimenes strīdus un domstarpības. 

Mediācija ir salīdzinoši jauna domstarpību risināšanas metode, kuras pamatā ir gadu gaitā uzkrāts zināšanu kopums, un sabiedrībai ir jāuzzina, ka tāda efektīva metode pastāv.

Pirms doties uz tiesu, ir vērts konflikta risināšanai izmēģināt citus līdzekļus, arī mediāciju. Jo tiesa var pieņemt juridiski taisnīgu nolēmumu, bet nevar atrisināt cilvēku savstarpējo attiecību konfliktu.

Tiesas dara visu iespējamo, lai strīdu izšķirtu vislabākajā veidā. Ģimenes lietās tā var palīdzēt, piemēram, ja nepieciešams nekavējoties reaģēt uz apdraudējumu, novērst vardarbību. Taču šādi gadījumi ir salīdzinoši reti, jo lielākā daļa ģimenes strīdu, kurus izskata tiesa, nebūt nav saistīti ar juridiskiem jautājumiem vai kuru risināšanai nepieciešams valsts mehānisms, bet gan ar pušu konfliktu un savstarpējām attiecībām. Tiesa nevar atrisināt gadu gaitā sakrājušos aizvainojumus un pāridarījumus.

 Attiecību konfliktu risināšanai noderīgākas ir citas metodes.  Salīdzinājumam kā piemēru var minēt traipu tīrīšanu – visi ir pieraduši, ka ziepes ir tradicionāls un universāls līdzeklis, taču izrādās, ka efektīvāk ir dažādiem traipiem izmantot dažādus tīrīšanas līdzekļus, tostarp zinātnieku izstrādātos modernos līdzekļus, ar kuriem šis process ir kvalitatīvāks un efektīvāks. Tā arī mediācija ir moderns un daudzos gadījumos efektīvāks līdzeklis vairāku veidu strīdu risināšanai nekā tiesāšanās, un svarīgi, lai sabiedrība par to iespējami vairāk zinātu.

Manā tiesneses praksē bijuši gadījumi, kad puses izmantoja mediāciju, un, lai arī galīgā vienošanās nebija panākta un puses atgriezās tiesas zālē, turpmākais tiesas process bija ātrāks, konstruktīvāks, mazāk emocionāls, un puses nolēmumu nepārsūdzēja. Līdz ar to būtiski saprast, ka ir ieguvumi arī no mediācijas, kuras rezultātā netiek noslēgta pilnīga vienošanās, un to noteikti nedrīkst saukt par neveiksmīgu. Ģimenes lietās saglabāt konstruktīvas attiecības pusēm ir jo īpaši svarīgi, jo, pat ja puses šķiras, viņi paliks vecāki saviem bērniem visu mūžu – neatkarīgi no tiesas sprieduma, vecākiem būs jāsadarbojas.

Konkrētais pilotprojekts paredzēts ģimenes strīdu risināšanai, taču mediācija ir izmantojama un tiek veiksmīgi izmantota vienošanās panākšanai un pušu attiecību harmonizēšanai arī citos civiltiesiskos strīdos.