Aizvadītais gads Latvijas tiesu vēsturē bijis divu būtisku tiesu reformu gads. Turpinājās tiesu teritoriālā reforma, samazinot rajona (pilsētu) tiesu skaitu, un pabeigta pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu, likvidējot apelācijas instanci – tiesu palātas – Augstākajā tiesā. Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšana noritēja veiksmīgāk nekā process pirms diviem gadiem, beidzot Krimināllietu tiesu palātas darbību, jo bija skaidrāks reformas normatīvais regulējums, un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ineta Ozola spēja konstruktīvi administrēt tiesu palātas pēdējo darba gadu.
Stiprinot Augstāko tiesu kā kasācijas instanci, veikta virkne organizatorisku un personālvadības pasākumu, pirmkārt, palielinot kvalificētu tiesnešu atbalsta personāla skaitu. 2016.gadā darbu sāka reorganizētā Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ar plašākām funkcijām un personālu nekā iepriekš Judikatūras nodaļa. Palielināts arī tiesnešu atbalsta personāla skaits departamentos – 36 tiesnešiem atbalstu sniedz 41 tiesneša palīgs, 5 zinātniski analītiskie padomnieki un 3 konsultanti. Materiāli un intelektuāli Augstākā tiesa ir sagatavota darbam kā tikai kasācijas instance, uzdevums ir šo resursu pilnvērtīgi un kvalitatīvi izmantot.
Otra būtiska iezīme Augstākās tiesas darbam 2016. gadā bija pozitīvā lietu izskatīšanas bilance – neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā samazinājies par 37%. Tas nav tikai Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanas rezultāts, arī departamentos neizskatīto lietu atlikums samazinājies par ceturto daļu un, 2016.gadu noslēdzot, tas bija 1849 lietas.
Visi departamenti strādājuši intensīvā darba slodzē, izskatot kopumā vairāk par 4100 lietām. Tiesnešu darba slodze vidēji 117 lietas gadā kasācijas instancē ir nepieņemami liela. Pozitīva tendence, kas ļauj prognozēt lietu skaita samazināšanos, ir mazāks zemākās instancēs saņemto lietu skaits, kā arī grozījumi procesu likumos, samazinot kasācijas instances darba apjomu.
Īpašu uzmanību pelnījis Civillietu departamenta darba organizācijas un intensīvā darba pozitīvais rezultāts – neizskatīto lietu atlikums departamentā samazinājies par 24%. Ņemot vērā, ka pēdējos gados civillietu uzkrājums Augstākajā tiesā bija būtiskākā problēma, šis Civillietu departamenta darba rezultāts ir īpaši nozīmīgs.
Krimināllietu departamentā gan izskatīto lietu daudzums, gan neizskatīto lietu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījies. Savukārt Administratīvo lietu departamentā palielinājies gan lietu izskatīšanas termiņš, gan neizskatīto lietu atlikums. Jācer, gan Administratīvā procesa likumā pieņemtie grozījumi, gan tiesnešu sastāva nostabilizēšanās departamentam ļaus atgriezties iepriekšējo gadu pozīcijās.
Augstākās tiesas darba turpmākās prioritātes iezīmētas Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2017.– 2019.gadam. Tās ir – taisnīga un efektīva tiesa un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Abi šie virzieni ir savstarpēji saistīti, un pozitīvi, ka Augstākās tiesas vārds gan saistībā ar spriedumiem, gan sodu politiku lielākoties saistās ar profesionalitāti un nolēmumu pamatotību, kas ir priekšnosacījums arī tiesas autoritātei gan profesionāļu, gan sabiedrības vērtējumā.
Jācer, ka Augstākās tiesas autoritāte aug arī politiķu acīs, un likumdevējs ieklausīsies tiesas viedoklī, gan virzot grozījumus likumos tiesu procesu efektivizēšanai, gan tiesnešu karjeras jautājumus nododot Tieslietu padomes kompetencē un paplašinot Augstākās tiesas departamentu lomu Augstākās tiesas tiesnešu atlasē, gan arī atgriežot Augstākajai tiesai vēsturisko Senāta vārdu.
Uz Augstākās tiesas īpašo lomu tiesiskās vides nodrošināšanā un sabiedrības uzticēšanās veicināšanā norādījis Valsts prezidents, gan mūsu sarunā dienu pirms plēnuma, gan īpašā vēstījumā Augstākās tiesas plēnumam. Tādēļ aicinu Augstākās tiesas tiesnešus ikdienas darbā neaizmirst savu īpašo misiju. Aicinu iekšēji justies un strādāt kā Latvijas tiesu sistēmas līderiem un augstākās proves profesionāļiem, un tā gūt uzticību un autoritāti arī sabiedrības vērtējumā.
QR
