Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā: Lietuva, Ungārija, Spānija, Eiropas Savienības Tiesa

Ievads

Augstākā tiesa kopš 2016.gada jūnija īsteno projektu „Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā”.

Projektu finansē Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāts. Projekta laikā tiek analizēta Eiropas Savienības Augstāko tiesu darbība četrās jomās:

• Augstāko tiesu zinātniski analītisko nodaļu darbība;
• vispārējā tiesas darba organizācija ar mērķi paātrināt lietu izskatīšanas termiņus;
•  komunikācija ar sabiedrību;
•  Tieslietu padomju darbība.

Projekta ietvaros veikta Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu aptauja, kuras rezultātā top labās prakses apkopojums „Rokasgrāmata Augstāko tiesu darba organizācijā”. Rokasgrāmata tiks prezentēta un projekta rezultāti analizēti starptautiskā konferencē Rīgā 21.aprīlī. Tāpat projekts devis iespēju Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem piedalīties vairākās mācību vizītēs, kuru laikā kopā ar pārējām projekta partnertiesām – Lietuvas, Ungārijas un Spānijas Augstākajām tiesām – diskutēts par projektā ietvartajām tēmām.

LIETUVĀ – diskusija par tiesu nolēmumu publiskošanu, judikatūras datubāzēm, lietu sadales sistēmu un sadarbību ar augstskolām

Mācību vizītē piedalījās Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts, Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja palīdze Nora Magone un Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Silvija Kuškina.

Vizītes laikā dalībnieki viesojās Lietuvas Tiesu administrācijā, kur tika prezentēta Lietuvas Tiesu informācijas sistēma. Lietuvā atbilstoši tiesību normu prasībām lietu sadale notiek elektroniski, sistēmā sākotnēji ievadot tiesnešu vārdus, specializācijas, tiesu departamentus, plānotos atvaļinājumus u.c. Atkāpes no automatizētas lietu sadales iespējamas vienīgi ar īpašu pamatojumu un ikreizēju rīkojumu. Ungārijas Augstākajā tiesā tiek izmantota arī elektroniskā lietu sadale, taču ne pilnībā, proti, atsevišķos departamentos šādu sistēmu neizmanto.

Diskusijās arī skarts jautājums par filtriem lietu nonākšanai izskatīšanā Augstākajā tiesā – Lietuvā ir speciāli veidots trīs tiesnešu panelis, kas izvērtē, vai lieta skatāma Augstākajā tiesā, šie tiesneši mainās ik pēc trim mēnešiem. Spānijā arī ir speciāla komisija, kas vērtē pārsūdzētās lietas un sniedz priekšlikumus par to virzīšanu skatīšanai Augstākajā tiesā.

Diskusijā ar Lietuvas augstskolu pārstāvjiem skarts jautājums par tiesību doktrīnas atziņu citēšanu Augstākās tiesas nolēmumu motīvu daļā (Lietuvā, Ungārijā un Spānijā tas notiek daudz retāk nekā Latvijā), kā arī par sadarbību ar augstskolām, Augstākajai tiesai lūdzot tām sniegt viedokļus par tiesību problēmjautājumiem (šāda prakse plaši pielietota Lietuvā). Lietuvas Augstākajā tiesā apmēram trešā daļa no tiesnešiem ir ar doktora grādu, kā arī ir pasniedzēji augstskolās.

UNGĀRIJĀ – diskusija par Augstāko tiesu lomu Tieslietu padomju darbā, sabiedrības tiesisko izglītošanu, tiesas darbinieku tālākizglītību un tiesu lietu termiņu samazināšanas mehānismiem

Mācību vizītē piedalījās Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda, tiesneša palīdze Adele Zalamane un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks.

Projekta dalībnieki padziļināti iepazinās ar Ungārijas tiesu sistēmu, Ungārijas Augstākās tiesas struktūru un kompetenci, kā arī ar tiesneša praktisko darbu.

Īpašu ievērību guva Ungārijā īstenotā informatīvā kampaņa skolēnu izglītošanai par tiesu darbu un tiesneša funkcijām. Ungārijas tiesneši paralēli savam darbam tiesās piedalās arī skolēnu mācību nodarbībās skolās un uzņem skolēnus tiesu telpās, iepazīstinot viņus ar tiesas spriešanas funkcijām un tiesas ikdienas darbu. Tiesneši tiek īpaši apmācīti darbam ar skolēniem un papildus atalgoti par izglītošanas darbu, tādējādi motivējot aktīvāk iesaistīties šajā projektā. Izglītošanas aktivitāšu mērķis ir veicināt sabiedrības jaunākās paaudzes uzticēšanos tiesu sistēmai un tiesu darbam.

Ungārijas Augstākā tiesa sākusi arī īpaši interaktīvu komunikāciju ar sabiedrību, savā mājaslapā regulāri publicējot izglītojošus un informatīvus videoierakstus. Tiesa interaktīvā veidā izglīto un informē sabiedrību par tiesvedības procesu, notikumiem Ungārijas tiesu sistēmā, arī Augstākajā tiesā, kā arī reaģē uz notikumiem sabiedrībā, kas ir saistīti ar tiesām.

Katras projekta dalībvalsts Tieslietu padomes funkcijas un uzdevumi nedaudz atšķiras, tomēr tās visas vieno neatkarība no likumdevēja un izpildvaras, kā arī to galvenais uzdevums būt par starpnieku starp tiesu varu un izpildvaru, tādējādi nodrošinot tiesu varas neatkarību.

Ar interesi projekta dalībnieki klausījās Latvijas Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darba pieredzi. Citu valstu kolēģi atzinīgi novērtēja šīs nodaļas pētniecības un konsultatīvās funkcijas, atzīstot to kā vērtīgu atbalstu tiesnešiem. 

SPĀNIJĀ – diskusija par tiesu zinātniski analītisko darbu un komunikāciju

Mācību vizītē piedalījās Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Supe un Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītāja Solvita Harbaceviča.

Spānijas Augstākās tiesas darbinieki prezentēja savu nolēmumu datubāzi – tai ir gan publiski pieejamā daļa, gan slēgtā daļa, kas pieejama tikai tiesnešiem un tiesu darbiniekiem un ļauj ērti sekot līdzi dažādu kategoriju lietām un izskatīšanas rezultātiem visās instancēs. Plašākas diskusijas izvērsās par nolēmumu anonimizāciju, kas šobrīd ir aktuāla tēma visās valstīs. Piemēram, Spānijā ir ieviesta datorprogramma, kas daļēji automatizē nolēmumu anonimizēšanas procesu.

Pieredzes apmaiņas vizītes dalībniekiem bija interesanti aplūkot Spānijas Augstāko tiesu, kur ir izveidota atsevišķa darba telpa žurnālistiem – mediju pārstāvjiem ir pieejami datori, printeri, kopētāji, kā arī iespēja nodrošināt tiešraides no tiesas telpām. Tāpat spāņi dalījās pieredzē par to, kā tiek gatavotas preses relīzes un kā tiesa komunikācija izmanto sociālos medijus. Ungārijas Augstākās tiesas pārstāvji iepazīstināja ar savu pieredzi videomateriālu kā komunikācijas rīku izmantošanā, bet kolēģi no Lietuvas Augstākās tiesas pastāstīja par to, kā tiesneši iesaistās tiesas komunikācijā, kā arī par krīzes komunikācijas vadības grupas darbu.

Pieredzes apmaiņas diskusijā pārrunāta arī Augstāko tiesu sadarbība ar Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un valstu konstitucionālajām tiesām.

Projekta dalībniekus uzrunāja Eiropas Tieslietu padomju asociācijas prezidente Nurija Abada, iepazīstinot ar asociācijas darbības mērķiem un šīgada projektiem, kuru darba grupās strādā visu dalībvalstu pārstāvji. Latvijas Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja Solvita Harbaceviča ar Eiropas Tieslietu padomju asociācijas prezidenti atsevišķā sarunā pārrunāja savstarpējās sadarbības jautājumus.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĀ – par nacionālo Augstāko tiesu sadarbību

Mācību vizītē piedalījās Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa, Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Supe, Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Baiba Kataja, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas zinātniski analītiskais padomnieks Aleksandrs Potaičuks un padomniece Eiropas Savienības tiesību jautājumos Solvita Harbaceviča.

Vizītes centrālais pasākums bija apaļā galda diskusija par projektā pētāmajiem jautājumiem. Diskusijā piedalījās Eiropas Savienības Tiesas prezidents Koens Lenaerts. Prezidents savā uzrunā izteica augstu novērtējumu īstenotajam projektam, kas veicina labās prakses apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu Augstākajām tiesām. K.Lenaerts uzsvēra, ka ir apsveicama horizontāla līmeņa sadarbība starp dažādām Augstākajām tiesām, un izteica cerību, ka projekts dos būtisku ieguldījumu Augstāko tiesu sadarbībā un darba uzlabošanā.

Vizītes dalībnieki klātienē piedalījās tiesas sēdē, kā arī guva ieskatu par tiesas ikdienas darbu.

Tiesnesis  Z.Csehi  no Ungārijas un tiesas sekretārs  E. Gabaldon Codesido  iepazīstināja ar tiesas darbu, kā arī praktiski pastāstīja par procedūrām, kas nacionālajām tiesām jāievēro, iesniedzot Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālos jautājumus. Pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirekcijas darbiniece M.Borkoveca pastāstīja par nodaļas darbu, kā arī deva praktiskus padomus, kur un kā tiesas darbiniekiem meklēt detalizētu informāciju par Eiropas Savienības Tiesā izskatāmajām lietām. Atsevišķas tikšanās bija ar Tiesas kancelejā. Komunikāciju direktorāta vadītājs  G.Valasidis pastāstīja par Eiropas Savienības Tiesas jaunākajām iniciatīvām komunikācijas jomā. Sagatavojot ziņas par Tiesas spriedumiem, komunikācijas darbinieks spriedumu saņem mēnesi pirms tiesas sprieduma pieejamības dienas, lai sagatavotu un saskaņotu preses relīzi, kas tiek nosūtīta medijiem sprieduma pieejamības dienas rītā vairākās valodās.

Vizītes dalībnieki tikās ar visiem Eiropas Savienības Tiesā strādājošajiem tiesnešiem no Latvijas – Egilu Levitu, Ingrīdu Labucku un Ingu Reini, kuri atbildēja uz klātesošo jautājumiem par tiesas darba organizāciju.