Eiropas Padomes Eiropas tieslietu efektivizācijas komisijas plenārsēde un Eiropas Padomes Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes plenārsēde

Eiropas Padomes Eiropas tieslietu efektivizācijas komisijas (CEPEJ) plenārsēde 2016.gada decembrī Strasbūrā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Andre Potocki, uzrunājot plenārsēdi, pasvītroja ciešo saikni starp ECT un CEPEJ, uzteica CEPEJ darbu tiesu laika menedžmenta jomā un tiesas klientu viedokļa izzināšanā. Pēdējo Eiropas tieslietu sistēmu novērtējuma ziņojumu ECT novērtējusi kā noderīgu darba līdzekli, kā arī uzteica CEPEJ izstrādāto „Labās prakses vadlīniju tiesu darba uzlabošanai” gaidāmo publikāciju.

Uzklausīti vairāku valstu, tostarp Latvijas, īsi ziņojumi par pusgadā paveikto tieslietu sistēmā.

Apstiprināta atjaunotā versija CEPEJ izstrādātajai rokasgrāmatai tiesas klientu apmierinātības novērtēšanai (Handbook on conducting satisfaction surveys for court users (CEPEJ(2016)15), kā arī vadlīnijas tiesvedības termiņu noteikšanai Eiropā (Implementation Guide: towards European timeframes for judicial proceedings (CEPEJ(2016)5), kurās ietverti rādītāji tiesas lietu plūsmas menedžmentam.

Uzklausīti ziņojumi par paveikto sadarbības programmu ietvaros Albānijā un Kosovā, Azerbaidžānā, Moldovā, Tunisijā, Jordānijā un Turcijā.

Latvijas pārstāve sniedza ziņojumu par sadarbības programmu par Latvijas tieslietu sistēmas darbības novērtējumu. Projekta „Justīcija attīstībai” ietvaros plānots izstrādāt visaptverošu tieslietu sistēmas novērtējumu, kas varēs kalpot par pamatu turpmākajām reformām un citiem tieslietu sistēmas pilnveidošanas pasākumiem. Šīs programmas ietvaros galvenais uzsvars tiks likts uz procesu tiesā, līdz ar to primāri tiks vērtēts tiesu iestāžu darbs.

Eiropas Padomes Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) plenārsēde 2016.gada novembrī Strasbūrā

Plenārsēdē apsprieda un pieņēma Viedokli Nr.19 „Par tiesas priekšsēdētāja lomu” (CCJE(2016)2). Viedoklis nosūtīts zināšanai Ministru Komitejai.

Nolemts nākamo CCJE viedokli veltīt jautājumam par likumu vienveidīgu piemērošanu. Viedokļa projekta apspriešana un pieņemšana paredzēta 2017.gada novembrī.

Savukārt CCJE 2018.gada viedokli nolemts veltīt jautājumam „Integritāte un korupcija”. 2017. gada novembrī tiks organizēta šim tematam veltīta konference. Plenārsēdē apspriests arī Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra 2016.gada ziņojums „Demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara – drošības imperatīvs Eiropai”.

Eiropas padomes Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) viedoklis Nr.19 "Par tiesas priekšsēdētāja lomu"

Secinājumi un rekomendācijas

1.  Tiesas priekšsēdētāja loma iezīmēta trīs jomās, proti, tiesas un tiesnešu pārstāvēšana, tiesas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšana, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sabiedrībai, un jurisdikcijas funkciju pildīšana. Pildot savus pienākumus, tiesas priekšsēdētājs aizsargā tiesas un tiesnešu neatkarību un objektivitāti, un viņam jārīkojas kā šo vērtību un principu sargam.
2. Tiesu priekšsēdētājiem ir noteikta loma tiesu pašpārvaldes institūcijās, un viņi sniedz ieguldījumu šo institūciju darbā. Tomēr jāizvairās no varas un funkciju koncentrācijas tikai nelielas personu grupas rokās.
3.  Saskarsmē ar medijiem tiesas priekšsēdētājam ir jāņem vērā sabiedrības intereses būt informētai, vienlaikus pietiekama uzmanība jāvelta nevainīguma prezumpcijai, kā arī procesā iesaistīto personu tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz privātās dzīves un ģimenes dzīves respektēšanu, kā arī uz konfidencialitātes saglabāšanu. Tiesas priekšsēdētājam kā tiesas neatkarības, objektivitātes un efektivitātes garantam ir jāievēro attiecīgās tiesas tiesnešu iekšējā neatkarība.
4. Ja tiesas priekšsēdētājam ir noteikts pienākums apkopot informāciju un novērtēt attiecīgās tiesas tiesnešu darbu, jāpastāv atbilstošām garantijām objektivitātes un likumības nodrošināšanai.
5.  Jebkuram vadības modelim jāveicina tiesas labāka vadīšana, un tā nedrīkst būt pašmērķis. Tiesas priekšsēdētājs nekādā gadījumā nedrīkst iesaistīties jebkādās darbībās vai aktivitātēs, kuras var graut tiesnešu neatkarību un objektivitāti.
6.  Tiesas priekšsēdētājam jābūt nozīmīgai, ja ne izšķirošai lomai tiesai nepieciešamo materiālo resursu pieprasīšanā, kā arī tiesībām plānot to izlietojumu.
7.  Tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam jābūt vismaz tādai kvalifikācijai un pieredzei, kas ļauj ieņemt tiesneša amatu šajā tiesā. Tiesas priekšsēdētāja kompetencei un zināšanām ir jāatbilst veicamajiem pienākumiem un uzdevumiem.
8.  Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome uzskata, ka tiesas priekšsēdētāja iecelšanas procedūrām jābūt tādām pašām kā tiesnešu atlases un iecelšanas procedūrām atbilstoši Rekomendācijā CM/Rec(2010)12 un iepriekšējos Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes Viedokļos noteiktajam. Attiecīgās tiesas tiesneši jāiesaista tiesas priekšsēdētāja atlases, vēlēšanu un iecelšanas procesā. Iespējamais attiecīgās tiesas tiesnešu iesaistīšanas modelis ir konsultatīva vai pat obligāta balsošana.
9.  To, kā attiecīgās tiesas priekšsēdētājs pilda savus pienākumus, ir jāizvērtē tādā pašā veidā, kādā tiek izvērtēts ikviena tiesneša darbs, proti, ievērojot visas nepieciešamās garantijas.
10.  Tiesneša neatceļamības garantiju princips jāpiemēro arī tiesas priekšsēdētāja amata termiņa ietvaros, neatkarīgi no tā, vai viņš papildu saviem tiesneša pienākumiem pilda arī administratīvās vai menedžmenta funkcijas. Tiesas priekšsēdētāja atcelšanai no amata pirms amata termiņa beigām jānosaka vismaz tādas pašas garantijas kā gadījumā, kad no amata atceļ tiesnesi.
11.  Priekšsēdētāja amata termiņa beigas nedrīkst ietekmēt viņa kā tiesneša amatu.
12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī savas tiesas vadītājs, līdz ar to visi šajā Viedoklī ietvertie principi piemērojami arī attiecībā uz viņu.
13.  Augstākās tiesas priekšsēdētāja atlases un iecelšanas procedūrām jābūt noteiktām likumā un jābalstās uz nopelniem un vērtībām, un faktiski jāizslēdz politiskās ietekmes iespēja.

/Aijas Brantas tulkojums/