Likumu normu mainīgums mazina iespēju veidot un nostiprināt vienotu tiesu praksi

Pārstāvu to cilvēku daļu, kas dēvē sevi par praktiķiem. Tādēļ šodien runāšu par tiesas jeb tiesu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku un pašas tiesu sistēmas efektivitāti, saistot to ar tiesību normu pārlieku lielo plūdumu jeb mainīgumu.

Normatīvo regulējumu un aktu mainīgums mazina jau tā ne pārāk augsto sabiedrības tiesiskās izglītības līmeni, kas savukārt rada fonu tiesībaizsardzības iestāžu darbam, tai skaitā arī tiesu sistēmas funkcionalitātei un darba efektivitātei.

Praktiķi savā darbā sastopas ar normatīvo aktu piemērošanas grūtībām ne tāpēc, ka nav pietiekami izglītoti vai trūktu iemaņu vai izpratnes, un ne tāpēc, ka normatīvais regulējums vispār tiek mainīts. Bet tādēļ, ka ne vienmēr šis mainīgums ir balstīts uz pietiekami izvērtētām zinātniskām atziņām. Visai bieži nākas secināt, ka izmaiņas tiek piemērotas vai radītas tikai konkrētai situācijai, kādam konkrētam gadījumam vai vajadzībai. Šīs izmaiņas neiekļaujas kopējā tiesiskā sistēmā un ir grūti „iedarbināmas”.

Normatīvo grozījumu skaits pats par sevi nebūtu tas lielākais ļaunums. Bet tas nozīmē arī to, ka nereti tiesību normas tiek radītas steigā un tikpat steidzīgi tās tiek ieviestas dzīvē. Tas ir absolūti nepieņemami, ka šodien izsludināts likums jau rīt stājas spēkā. Bet tādas situācijas ir. Tas nozīmē, ka šis likums ir spēkā „uz papīra”, jo neviens par to nezina. Pavisam konkrētas problēmas tas rada tiesu darbā. Tas ir viens no jautājumiem, runājot par tiesu darba saprotamību, prognozējamību, stabilitāti un nolēmumu vienveidīgumu. Likumu normu pieplūdums vai mainīgums mazina iespēju veidot un nostiprināt vienotu tiesu praksi, veidot judikatūru, tiesnešiem nostiprināt pieredzi vienā vai otrā jautājumā, jo nepārtraukti tiek kaut kas mainīts, uzlabots, pilnveidots. Tas mazina arī iespējas cilvēkiem, kas griežas tiesā. Par to runā arī uzņēmēji, ka viņus mulsina un neapmierina normatīvā regulējuma neprognozējamība un nepārtrauktā normu maiņa.

Šodienas diskusiju par tiesību normu pārlieku lielo mainīgumu varētu sasaistīt arī ar citu – Valsts prezidenta kancelejas organizēto – konferenci par tiesību normu kvalitāti.

Arī Augstākās tiesas pārstāvji piedalās dažādās normatīvo aktu izstrādāšanas un pilnveidošanas darba grupās, pauž savu viedokli un ierosinājumus, tāpat kā mācībspēki un zinātnes pārstāvji. Un tad ir diezgan dīvaina situācija, kas mūsu ieguldītais darbs, izstrādājot citkārt arī labas tiesību normas, pēdējā brīdī trešajā lasījumā tiek pagriezts citā virzienā, tiek papildināts vai izlabots tā, ka tas galaprodukts vairs nav atpazīstams. Tad rodas jautājums – vai bija vērts tajā piedalīties, vai nav lieki izlietoti cilvēku resursi, ja tas viss netiek ņemts vērā un nostiprināts normatīvā.