Patentu tiesību jautājumi

Mācības bija organizētas divos moduļos: „Patentspēja” un „Pārkāpumi”. Mācības vadīja Eiropas Patentu iestādes speciālisti un Eiropas Savienības dalībvalstu patentu tiesu tiesneši, advokāti un universitāšu pasniedzēji.

Pirmajā modulī jeb pirmajā mācību nedēļā lielākoties runāts par patentspējas kritērijiem – novitāti, izgudrojuma soli un rūpniecisko izmantojamību. Tēmas tika apskatītas dziļi, visaptveroši, ar piemēriem no Eiropas Patentu iestādes un tiesu prakses, kā arī daudzu praktisku uzdevumu un kāzusu risināšanu.

 Runāts par jēdziena „lietpratējs attiecīgajā tehnikas jomā” (person skilled in the art) izpratni, par iebildumu un apelācijas procedūrām patentu iestādē, par kļūdu labojumu robežām, par patenta pieteikuma un piešķirtā patenta atļautajiem un neatļautajiem grozījumiem. Vērtīgas bija lekcijas par dokumentiem un kritērijiem, kurus var vai nevar ņemt vērā prioritātes datuma noteikšanā, kā arī novitātes un izgudrojuma soļa konstatēšanā. Daudz uzmanības veltīts izgudrojuma soļa noteikšanā izmantojamam piecu jautājumu testam jeb tā saucamai problēmas–risinājuma pieejai (problem -solution approach), kuru izmanto Eiropas Patentu iestāde un kura iegūst arvien lielāku nozīmi Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās.

Reti aplūkota tēma bija par izgudrojuma atklāšanas apjomu patentā. Proti, tiesa var atcelt Eiropas patentu saskaņā ar Eiropas Patentu konvencijas 138.pantu, ja patents neatklāj izgudrojumu pietiekami skaidrā un pilnīgā veidā, lai to lietpratējs attiecīgajā tehnikas jomā varētu īstenot.

Otrajā modulī jeb otrajā mācību nedēļā lielākoties runāts par patenta tiesību pārkāpumiem, jurisdikciju, jaunveidojamo Vienoto patentu tiesu un citiem ar tiesvedību saistītiem jautājumiem.

Viena no svarīgākajām tēmām bija par patenta pretenziju interpretāciju, tostarp par patenta aizsardzības apjomu saskaņā ar Eiropas Patentu konvencijas 69.pantu kopsakarā ar šī panta interpretācijas protokolu. Apspriests, kā un cik lielā mērā pretenziju iztulkošanai izmantojams izgudrojuma apraksts un zīmējumi, vai var ņemt vērā arī ko citu. Šobrīd Eiropā ir ļoti aktuāla diskusija par to, vai Patentu iestādē sākotnēji veiktās patentspējas pārbaudes lietas dokumentus tiesa var ņemt vērā kā pierādījumu un izmantot kā līdzekli patenta pretenziju iztulkošanā. Vairāku valstu tiesas (piemēram, Lielbritānijas un Vācijas) ir piesardzīgas un lielākoties noraidošas šo dokumentu izmantošanā, savukārt citas (piemēram, Nīderlande) pieļauj šādus dokumentus.

Tāpat runāts par patenta tiesību pārkāpumiem, to veidiem, ekvivalences teoriju, pagaidu un galīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iespējamām atbildētāja aizsardzības pozīcijām.

Secināts, ka pirmās instances tiesām būtu jācenšas motivēt savu attieksmi pret visiem pušu izvirzītajiem argumentiem pat gadījumā, ja prasības apmierināšanas vai noraidīšanas dēļ daļa argumentu tiesai nešķiet būtiski. Tas būtu darāms tādēļ, lai pēc tam apelācijas un kasācijas instances tiesai pēc iespējas nebūtu jāatgriež lieta atpakaļ zemākas instances tiesai sakarā ar to, ka argumenti nav apspriesti. Pat ja sākotnēji zemākas instances tiesām tas var nešķist praktiski, vēlāk lietā tas tomēr var izrādīties praktiski, proti, procesuāli efektīvi.

Vairākās lekcijās pieminēts Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 28.jūlija spriedums lietā C-57/15 United Video Properties Inc. V. Telenet NV par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas „griestiem” intelektuālā īpašuma tiesību lietās. No šī sprieduma izriet secinājums, ka likumā paredzētas vienotas likmes un ar likumu noteikti atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu maksimālie apmēri ir atļauti, taču ne tad, ja tie nenodrošina, ka vismaz būtiska un pienācīga saprātīgi pamatotu izdevumu daļa tiek atlīdzināta tiesvedībā uzvarējušai pusei.

Sarežģītas bija tēmas par jurisdikciju un piemērojamo likumu, kas, šķiet, kļūs vēl sarežģītākas vienotā patenta režīma ieviešanas un Vienotās Patentu tiesas darba uzsākšanas gadījumā, jo parādīsies jaunas jurisdikcijas iespējas, nezūdot pašreizējām. Šobrīd gan nav zināms, vai Vienotā Patentu tiesa vispār tiks izveidota, jo tas atkarīgs no Lielbritānijas ratifikācijas, kas sakarā ar Brexit ir kļuvis neprognozējams jautājums.