Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā un aizstāšanā

IEVADS

Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma Latvijas Universitāte organizēja pētījumu par tiesu praksi sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā un aizstāšanā (Krimināllikuma 50., 51. un 52.pants). Pētījumu sagatavoja Juridiskās fakultātes profesore juridisko zinātņu doktore Valentija Liholaja. Pētījuma izstrādei izmantoti 100 tiesu nolēmumi.

Tiesu prakses apkopojums apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē, tam pievienojot kopsavilkumu. Departaments norāda, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos. Lemjot par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vieglākā soda ietveršanu smagākajā nevajadzētu piemērot gadījumos, ja to nosaka par reālu noziedzīgu nodarījumu kopību, ko veido smagi vai sevišķi smagi noziegumi, vai arī trīs un vairāk noziedzīgi nodarījumi.

Apkopojumam pievienoti arī secinājumi un rekomendācijas, kas papildina Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmumā paustās atziņas.

SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS

Lai novērstu konstatētās kļūdas, nodrošinātu pareizu un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, tiek rekomendēts:

1. Nosakot soda veidu un mēru par katru atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, jāņem vērā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces (turpmāk tekstā – 2008.gada 1.jūlija kopsapulce) lēmumā izteiktās rekomendācijas, ievērojot grozījumus Krimināllikumā, kā arī judiktūrā paustās atziņas par atsevišķiem soda noteikšanas jautājumiem.

2. Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, jāņem vērā:

2.1. Krimināllikuma 50.pantā nav noteikti papildu kritēriji, kas būtu ņemami vērā, izvēloties galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tādēļ tas nosakāms, ņemot vērā Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi un ievērojot Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punktā noteikto, ka notiesājoša sprieduma motīvu daļā tiesa norāda motīvus par konkrētā soda piemērošanu, kas vienādā mērā attiecas kā uz soda noteikšanu par katru atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, tā arī uz soda noteikšanu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un spriedumu kopības;

2.2. Krimināllikuma 50.panta otrajā daļā norādīts, ka gadījumā, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, bet Krimināllikuma 50.panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Tādējādi tiesai, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, jāņem vērā noziedzīgu nodarījumu klasifikācija, kas noteikta Krimināllikuma 7.pantā;

2.3. nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, jāievēro Krimināllikuma 50.panta otrajā un trešajā daļā ietvertā norāde, ka kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

2.4. ņemot vērā, ka (iekļaušana, daļēja vai pilnīga saskaitīšana) veida izvēle, kādā nosakāms sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, ir atkarīga no Krimināllikuma 50.panta otrajā un trešajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, sprieduma rezolutīvajā daļā ietverama norāde ne tikai uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, kas sniedz vispārīgu skaidrojumu par soda noteikšanu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, bet arī uz šā panta otro vai trešo daļu, kā pamatojumu attiecīgā principa izvēlei pie soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem;

2.5. tiesai, nosakot sodu saskaņā ar Krimināllikuma V TIESĪBU PRAKSE LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS TIESAS BIĻETENS NR.14/2017 59 50.panta piekto daļu, 51.pantu, jāpārliecinās, ka iepriekš pieņemtie nolēmumi stājušies spēkā;

2.6. tiesai, lemjot par Krimināllikuma 50.panta piektās daļas, 51.panta piemērošanu, stingri jāievēro Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprinātais kriminālprocesa pamatprincips – dubultās sodīšanas nepieļaujamība. Gadījumos, kad lietā nav ziņas, kuras nepieciešamas pareizai Krimināllikuma 50.panta piektās daļas vai 51.panta piemērošanai, tiesa Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 51.pantu nepiemēro, bet šis jautājums atstājams izlemšanai Kriminālprocesa likuma 61.nodaļas noteiktajā kārtībā;

2.7. sprieduma motīvu daļā ne tikai jākonstatē personas sodāmība, norādot uz lietā esošu dokumentu, bet arī jānorāda, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem persona ir bijusi sodīta (pamatsodi un papildsodi), kāda soda daļa ir izciesta, kāda ir neizciestā soda daļa;

2.8. nosakot sodu gadījumā, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš nepārsniedz trīs gadus, sodu – piespiedu darbs – izpilda patstāvīgi;

2.9. ievērojot to, ka pamatsoda – piespiedu darbs – maksimālais laiks, ko var piespriest tiesa, ir 280 stundas, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, maksimālais pamatsoda – piespiedu darbs – laiks nevar pārsniegt 420 stundas;

2.10. nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem, jāņem vērā, ka ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu netiek pārtraukta ar iepriekšējo spriedumu noteiktā papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešana, ja vien persona nav apcietināta vai nav pieņemts jauns tiesas spriedums, pievienojot neizciesto papildsodu. Atzīstot personu par vainīgu un sodot par jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par izciesto tiesību ierobežošanu tiek atzīts laika posms no šī papildsoda izciešanas uzsākšanas dienas līdz personas apcietināšanas dienai, bet, ja šis drošības līdzeklis netika piemērots, līdz jaunā tiesas sprieduma taisīšanas dienai. Nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem un piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, jaunajā spriedumā noteiktajam sodam jāpievieno agrāk piespriestā paildsoda – tiesību ierobežošana – daļa, kas nav izciesta jaunā sprieduma taisīšanas dienā;

2.11. nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu vai pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un konstatējot, ka personai ir noteikta gan policijas kontrole, gan probācijas uzraudzība, policijas kontroli ietver probācijas uzraudzībā neatkarīgi no policijas kontrolei noteiktā termiņa;

2.12. piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, gadījumā, ja brīvības atņemšanas laiks, kas spriedumā noteikts nosacīti, ir lielāks par citā spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku, brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar brīvības atņemšanas laiku;

2.13. Kriminālprocesa likuma 543.panta nosacījumi neuzliek tiesai pienākumu, izskatot lietas par noslēgto vienošanos, īpaši motivēt soda (tostarp Krimināllikuma 50., 51.panta) piemērošanu. Tiesai jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība, un tā kā noslēgtā vienošanās, pēc tiesas ieskata, jau satur motivāciju par konkrēta soda piemērošanu, tad spriedumā nav nepieciešams to atkārtot. Ja noslēgtā vienošanās paredz acīmredzami netaisnīga, noziedzīgā nodarījuma raksturam un apsūdzētā personībai neatbilstoša soda piemērošanu, tas atzīstams par Krimināllikuma 35., 46.panta pārkāpumu un lieta nosūtāma prokuroram pārkāpumu novēršanai.