Augstākajā tiesā 2017.gadā skatītās lietas pirmstiesas vienošanās sakarā

Apskats par 2017.gada sākumā Augstākajā tiesā skatītajām lietām, kurās iesniegtas kasācijas sūdzības un kasācijas protesti, pieteikumi vai protesti Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 63.nodaļas kārtībā par spriedumiem, ar kuriem apstiprinātas pirmstiesas procesā starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

KPL 49.nodaļa regulē tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos. KPL 540.1panta (krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā) un 542.panta (tiesas nolēmumi vienošanās procesā gadījumos, kad lieta skatīta mutvārdu procesā) kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.

KPL 539.pants paredz krimināllietas sagatavošanu iztiesāšanai tiesas sēdē vienošanās procesā. Šā panta pirmā daļa noteic, ka pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus vispārīgajām prasībām noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma (turpmāk – KL) normu pārkāpums. Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanā paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Konstatējot pārkāpumu, tiesnesis pieņem lēmumu un nosūta lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai. Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā un viņa lēmums nav pārsūdzams.

KPL 540.1pantā ir paredzēta krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā. Šā panta piektajā daļā ir noteikti lēmumu veidi, kādus tiesa var pieņemt:

• lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;
• lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;
• notiesājošu spriedumu;
• lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.

Savukārt šā panta sestā daļa noteic, ka tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti lietas iztiesāšanai mutvārdos vienošanās procesā. No minētā secināms, ka tiesas spriedumam vienošanās procesā jāatbilst KPL 511., 512. un 527., 528.panta prasībām. Papildus atzīmējams, ka no minētajām tiesību normām izriet, ka tiesa, gan sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē vienošanās procesā, gan iztiesājot to rakstveida procesā vai tiesas sēdē, var pieņemt lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpuma novēršanai, ja konstatē KL normu pārkāpumu.

Rakstā apskatītas četras Augstākās tiesas rakstveidā izskatītas krimināllietas, kurās tiesas bija apstiprinājušas pirmstiesas procesā starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu (pirmās instances tiesā izskatītas rakstveida procesā). Divās lietās bija iesniegti Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protesti KPL 63.nodaļas kārtībā.

Ar Augstākās tiesas 2017.gada 20.janvāra lēmumu lietā Nr.SKK-J-44/2017 (Nr.15830029512) atcelts pirmās instances tiesas spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Šajā lietā pirmās instances tiesa bija apstiprinājusi prokurora un apsūdzētā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi par 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot tiesības divus gadus veikt uzņēmējdarbību. Augstākā tiesa norādīja, ka no KL 40.panta otrās daļas izriet, ka piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Tā kā apsūdzētajam bija noteikta pirmās invaliditātes grupa, viņš atzīstams par darbnespējīgu personu un viņam nav piemērojams piespiedu darbs. Pirmās instances tiesas spriedums atcelts pilnībā, jo spriedumu, ar kuru apstiprināta prokurora un apsūdzētā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, var lūgt atcelt tikai pilnībā.

Ar Augstākās tiesas 2017.gada 10.marta lēmumu lietā Nr.SKK-J-181/2017 (Nr.11390012416) atcelts pirmās instances tiesas spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Šajā lietā pirmās instances tiesa bija apstiprinājusi prokurora un apsūdzētā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi par 253.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, par KL 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 150 stundām un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar KL 50.panta pirmo daļu kā galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem, piespiedu darbs uz 150 stundām un probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Saskaņā ar KL 55.pantu piespriestais brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Augstākā tiesa norādīja, ka no KL 55.panta piektās daļas izriet, ka, nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot probācijas uzraudzību. Pirmās instances tiesas spriedums atcelts pilnībā, jo spriedumu, ar kuru apstiprināta prokurora un apsūdzētā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, var lūgt atcelt tikai pilnībā.

KL 40.panta otrās daļas un 55.panta piektās daļas nepareiza piemērošana nav raksturīga tikai krimināllietām, kurās tiesas apstiprina pirmstiesas procesā starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Šādi pārkāpumi tiek konstatēti arī lietās, kuras tiek izskatītas sakarā ar iesniegto kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu, kā arī visbiežāk lietās, kurās iesniegti pieteikumi vai protesti KPL 63.nodaļas kārtībā.

Augstākā tiesa jau vairākkārt ir norādījusi, ka saskaņā ar KL 55.panta piekto daļu, nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot probācijas uzraudzību (piemēram, 2016.gadā: 2016.gada 21.janvāra lēmums lietā Nr.SKK-J-426/2016 (Nr.11094042915), 2016.gada 15.septembra lēmums lietā Nr.SKK-J-622/2016 (Nr.11502006413), 2016.gada 11.oktobra lēmums lietā Nr.SKK-J-624/2016 (Nr.11390136611), 2016.gada 3.novembra lēmums lietā Nr.SKK-J-672/2016 (Nr.41905009115), pirmās instances tiesas spriedums atcelts pilnībā, jo bija apstiprināta noslēgtā vienošanās), 2016.gada 18.oktobra lēmums lietā Nr.SKK-J-673/2016 (Nr.41905007015), pirmās instances tiesas spriedums atcelts pilnībā, jo bija apstiprināta noslēgtā vienošanās, 2016.gada 22.decembra lēmums lietā Nr.SKK-J-738/2016 (Nr.11815001515).

Augstākā tiesa arī iepriekš norādījusi, ka par darbnespējīgām personām atzīstami invalīdi, pensionāri (piemēram, 2015.gada 27.februāra lēmums lietā Nr.SKK-48/2015 (Nr.11390066312), 2014.gada 16.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-154/2014 (Nr.11360012508), Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada 8.novembra lēmums lietā Nr.SKK-J-571/2007 (Nr.13330035105)).

Vēl viena krimināllieta Augstākajā tiesā izskatīta rakstveidā sakarā ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurora kasācijas protestu. Ar Augstākās tiesas 2017.gada 21.marta lēmumu lietā Nr.SKK-196/2017 (Nr.11095088416) atcelts pirmās instances tiesas spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Šajā lietā pirmās instances tiesa (1.tiesa) bija apstiprinājusi pirmstiesas procesā starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi par 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi. Saskaņā ar KL 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pieskaitīts ar citu pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais sods (2.tiesa), un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz vienu gadu astoņiem mēnešiem un policijas kontrole uz vienu gadu. Augstākā tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa bija atkārtoti ņēmusi vērā sodu, kas apsūdzētajam bija noteikts ar citu pirmās instances tiesas spriedumu, kaut gan tas jau bija ņemts vērā vēl citā tiesas spriedumā (3.tiesa). Augstākā tiesa atzina, ka, nepareizi piemērojot KL 50.panta piekto daļu, pirmās instances tiesa pieļāvusi KPL 25.pantā nostiprinātā dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa (ne bis in idem) pārkāpumu, kas novedis pie apsūdzētā stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Arī šāds KPL 25.pantā nostiprinātā dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa (ne bis in idem) pārkāpums, kas izriet no KL 50.panta piektās daļas vai 51.panta nepareizas piemērošanas, nav raksturīgs tikai spriedumiem, ar kuriem tiek apstiprinātas starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Augstākā tiesa katru gadu, visbiežāk sakarā ar protestiem KPL 63.nodaļas kārtībā, izskata un atceļ zemāku instanču tiesu nolēmumus, kuros pieļauts šāds pārkāpums (piemēram, 2016.gadā: 2016.gada 21.janvāra lēmums lietā Nr.SKK-J-47/2016 (Nr.11089015414), 2016.gada 27.aprīļa lēmums lietā Nr.SKK-J-257/2016 (Nr.11087040815), 2016.gada 7.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-J-292/2016 (Nr.12050002914), 2016.gada 31.maija lēmums lietā Nr.SKK-J-390/2016 (Nr.11088251113), 2016.gada 25.augusta lēmums lietā Nr.SKK-J-491/2016 (Nr.11370059414), 2016.gada 12.septembra lēmums lietā Nr.SKK-J-587/2016 (Nr.11520076214), 2016.gada 2.novembra lēmums lietā Nr.SKK-J-656/2016 (Nr.11140007914), 2016.gada 22.decembra lēmums lietā Nr.SKK-J-711/2016 (Nr.11092001415)).

Ceturtā krimināllieta Augstākajā tiesā izskatīta rakstveida procesā sakarā ar apsūdzētā kasācijas sūdzību. Ar Augstākās tiesas 2017.gada 2.marta lēmumu lietā Nr.SKK-195/2017 (Nr.11094100716) pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts, bet apsūdzētā kasācijas sūdzība noraidīta. Šajā lietā pirmās instances tiesa bija apstiprinājusi pirmstiesas procesā starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi par 253.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem pieciem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, par KL 15.panta ceturtajā daļā un 309.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Saskaņā ar KL 50.panta trešo daļu sods noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem astoņiem mēnešiem un probācijas uzraudzība uz trim gadiem. Saskaņā ar KL 51.pantu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz trim gadiem un probācijas uzraudzība uz trim gadiem. Kasācijas instances tiesa atzina, ka kasācijas sūdzībā nepamatoti norādīts, ka apsūdzētais vienošanos ar prokuroru noslēdzis, būdams maldināts par brīvības atņemšanas soda apmēru, kāds par viņa izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēts likumā, jo šādi apgalvojumi neapstiprinās ar lietas materiāliem.