Augstāko tiesu pētniecības dienesti: Spānijas pieredze

Ievads

Eiropas valstīs augstāko tiesu nozīme netiek apšaubīta. Lai pilnveidotu augstāko tiesu ikdienas darbu, ir svarīgas kopējas vadlīnijas. Izmantojot Labās prakses rokasgrāmatu, kas izveidota pēc divus gadus ilgušiem pētījumiem, mēs varam dalīties pieredzē, kā Tehniskais birojs – Spānijas Karalistes Augstākās tiesas atbalsta struktūrvienība (kā noteikts Spānijas pamatlikumā par tiesu varu 7/2015, 21.jūlijs, ar ko groza pamatlikumu 6/1985, 1.jūlijs) – palīdz sasniegt Spānijas pārsūdzību sistēmas kvalitātes mērķus.

Pirms Spānijas Karalistes Augstākās tiesas Tehniskā biroja darbības izklāsta ir jāsniedz daži paskaidrojumi par Augstākās tiesas organizatorisko struktūru.

Augstākā tiesa ir galvenā atbildīgā par tiesību normu vienādu interpretāciju Spānijā, jo tā ir pēdējā pārsūdzības tiesa visā valstī. Augstāko tiesu vada priekšsēdētājs un viņa prombūtnes gadījumos vai gadījumos, kad viņš nespēj pildīt amata pienākumus, viņu aizstāj priekšsēdētāja vietnieks. Turklāt priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Augstākās tiesas palātu priekšsēdētāji un ievēlētie palātu locekļi, kā arī valdības sekretārs veido Valdības palātu. Šī palāta atbild par valdības lietu izskatīšanu.

Lai nodrošinātu uzticēto pienākumu izpildi, Augstākajā tiesā ir izveidotas specializētās palātas atbilstoši pārsūdzības priekšmetam un tiesību nozarei:

• Pirmā palāta – civiltiesības un komerctiesības,
• Otrā palāta – krimināltiesības,
• Trešā palāta – administratīvās tiesības,
• Ceturtā palāta – nodarbinātības, darba un sociālā nodrošinājuma tiesības,
• Piektā palāta – militārās procedūras.

Vēl ir arī ārkārtas palātas, kuras risina jurisdikciju strīdus un kuru sastāvā ir vienāds skaits locekļu no visām piecām palātām, kā arī valsts pārvaldes darbinieki, kuru uzdevums ir risināt strīdus par lietu pakļautību.

Katrai palātai, īstenojot tiesas procesu, ir pilnīga autonomija. Palātas pārvaldība ir uzticēta katras palātas priekšsēdētājam. Ikdienas darbā katrai palātai palīdz darbinieki, kas sadarbojas ar advokātiem, paziņo nolēmumus utt.

Juridiskais dienests

Augstākās tiesas pētniecības un dokumentācijas nodaļa ir Tehniskais birojs. To vada direktors un tā sastāvā ir juridiskie padomnieki un tiesas administrācijas darbinieki.

Direktoru ievēl Tieslietu padome – konstitucionāla kolēģija, neatkarīga institūcija, kuras sastāvā ir tiesneši un citi juristi un kas pārrauga tiesu iestādes, lai garantētu tiesnešu neatkarību, īstenojot tiesu varu attiecībā pret sabiedrību. Direktora vēlēšanas notiek pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Kamēr Tehniskā biroja direktors pilda amata pienākumus, viņš ir Augstākās tiesas goda tiesnesis.

Tehniskā biroja darbinieki pilda savus amata pienākumus saskaņā ar biroja direktora un palātu priekšsēdētāju rīkojumiem. Tehniskajam birojam katrā tiesu apgabalā ir nodaļa, kas sniedz pakalpojumus atbilstoši savai profesionālajai specializācijai tiesību nozarē:

• Pirmā palāta – atbalsta personāls: divi apgabala koordinatori un 18 juridiskie padomnieki;
• Otrā palāta – atbalsta personāls: divi apgabala koordinatori un 11 juridiskie padomnieki;
• Trešā palāta – atbalsta personāls: pieci apgabala koordinatori un 18 juridiskie padomnieki;
• Ceturtā palāta – atbalsta personāls: divi apgabala koordinatori un 12 juridiskie padomnieki;
• Piektajai palātai un īpašajām palātām palīdz vecākais tiesnesis.

Tieslietu ministrija nosaka Tehniskā biroja sastāvu un personālu pēc Valdības palātas atzinuma, Tieslietu padomes ziņojuma un Finanšu un valsts pārvaldes ministrijas pozitīva atzinuma saņemšanas.

Profesionālā pieredze, atlase un iecelšana amatā

Juridiskie padomnieki ir augstas kvalifikācijas valsts ierēdņi, tiesību nozares speciālisti: tiesneši un vecākie tiesneši, vecākie tiesas darbinieki, prokurori, valsts pārvaldes pārstāvji, nodokļu inspektori, maksātnespējas administratori, augstskolu pasniedzēji u.tml. Juridiskos padomniekus izraugās atlases procedūrā, ņemot vērā kritērijus, kas norādīti oficiālajā paziņojumā. Līdztekus tiesnešiem, tiesas darbiniekiem vai prokuroriem, kuri ir tiesu iestāžu darbinieki, citiem kandidātiem jābūt valsts pārvaldes iestāžu vai konstitucionālo struktūru valsts ierēdņiem ar grādu tiesību zinātnēs. Juridiskos padomniekus amatā ieceļ uz vienu gadu ar iespēju, ka trīs gadus pēc kārtas šo termiņu var pagarināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ņemot vērā tās palātas priekšsēdētāja viedokli, kurā juridiskais padomnieks bijis norīkots, kā arī Tehniskā biroja direktora viedokli, ievērojot tādu pašu procedūru, kāda izmantota sākotnējai iecelšanai amatā. Tā kā juridiskie padomnieki pilda valsts ierēdņu pienākumus, stājoties amatā Tehniskajā birojā, uz viņiem attiecas īpašie dienesta nosacījumi, kas aizliedz viņiem turpināt iepriekšējo darbu, savienojot to ar juridiskā padomnieka amatu. Taču viņi saglabā savu iepriekšējo darbavietu pārvaldes iestādē.

Amata pienākumi

Juridiskajie padomnieki strādā Tehniskā biroja direktora un palātas priekšsēdētāja pakļautībā, tāpēc viņiem jāapgūst dažādi uzdevumi. Ikdienā viņi veic šādus darba pienākumus:

• sagatavo apskatu  par tiesu praksi un tiesību aktiem, veidojot tiesu nolēmumu apskatus un kopsavilkumus vai sagatavojot monogrāfijas vai pētījumus par konkrētām lietām vai vairākām līdzīgām lietām vai konkrētu tiesību jautājumu;
• veic starptautisko tiesību aktu un starptautisko tiesu nolēmumu monitoringu un nodod nepieciešamo informāciju Spānijas tiesām. Ir izveidota Starptautiskās judikatūras analīzes grupa, kurā ir Tehniskā biroja direktors, divi palātu koordinatori un viens juridiskais padomnieks, kas pārstāv katru no piecām Augstākās tiesas palātām. Šī grupa divas reizes mēnesī apspriež, analizē un apkopo spriedumus, kurus pasludinājusi Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Amerikas Cilvēktiesību tiesa un Spānijas Konstitucionālā tiesa. Tehniskā biroja  direktors katru dienu sniedz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša un Spānijas Oficiālā Vēstneša (BOE) pārskatu;
• sagatavo atbilstošās Augstākās tiesas palātas tiesnešu nolēmumu projektus: pagaidu lēmumus, lēmumus par sūdzības pieņemamību vai nepieņemamību, kā arī galīgo spriedumu projektus. Juridiskie padomnieki nav piesaistīti konkrētam tiesnesim, bet tās palātas priekšsēdētājam, kurā viņi ir iecelti amatā. Viņi neizskata lūgumus tiesai, par tiem atbild tiesas darbinieki un katras palātas juridiskais birojs;
• atlasa, apkopo un kārto lietas atbilstīgi tiesību jautājumam, par kuru iesniegta sūdzība;
• sagatavo Augstākās tiesas spriedumu kopsavilkumus. Kad Tehniskā biroja galvenais analītiķis (palātu koordinators) ir apstiprinājis kopsavilkumu, to ievieto CENDOJ datubāzē, kurai var piekļūt ne vien tiesneši, bet arī juridiskie padomnieki, juristi, tiesību zinātņu studenti un sabiedrība;
• sadarbojas ar dažādām iestādēm: augstskolām (praktiskā apmācība), advokātu apvienībām, Tieslietu padomi, valsts un starptautiskajām organizācijām (Eiropas Tieslietu padomju tīkls);
• pēc pieprasījuma palīdz Augstākās tiesas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam, Tehniskā biroja direktoram, palātu priekšsēdētājiem vai Augstākās tiesas tiesnešiem citos jautājumos.

Atbalsta dienests 

Lai sniegtu atbalstu Juridiskās nodaļas darbam, Tehnisko biroju papildina vairākas nodaļas, kuras veido Atbalsta dienestu. To veido šādas nodaļas: Vispārējais reģistrs, Tulkošanas birojs, Iedzīvotāju pakalpojumu un informācijas birojs, Arhīva nodaļa,  IT nodaļa, Kopēšanas nodaļa, Bibliotēkas un dokumentācijas nodaļa. Atbalsta dienesta darbinieki ir specializēti darbinieki, kas Augstākajā tiesā saņemtos dokumentus reģistrē un virza atbilstoši tiesību nozarei, palātām, dokumenta veidam vai sūdzībai utt. Tā kā Spānijā ir vairākas valsts valodas, tulkošanas biroja darbinieki spāņu valodā (Augstākās tiesas oficiālā valoda) tulko pārsūdzētos spriedumus un citus dokumentus, kas nepieciešami Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku darbam. Tā kā tiesu iestādes izvirzījušas mērķi strādāt „bez papīra izdrukām”, IT nodaļa sniedz tehnisko atbalstu, uztur programmatūru un aparatūru, bet kopēšanas nodaļa sagatavo materiālus, kas tiesnešiem un Tehniskajam birojam vajadzīgi darba pienākumu izpildei. Augstākās tiesas bibliotēka ir plaši pazīstama. Bibliotēkas un dokumentācijas nodaļa nodrošina ne tikai grāmatas, dokumentus vai citus dokumentus, kas vajadzīgi, lai analizētu un gatavotu nolēmumu projektus, bet nodrošina arī spriedumus un citus materiālus, kas vajadzīgi Tehniskā biroja ikdienas darbam. Īpaši svarīga ir Iedzīvotāju pakalpojumu un informācijas biroja darbība. Ikviens iedzīvotājs – ne tikai profesionāli juristi – var lūgt informāciju par savu iesniegto sūdzību statusu, procesuālo situāciju u.tml. vai meklēt informāciju publiskajā tīklā.

Spriedumu koordinēšana

Pildot Augstākās tiesas galveno uzdevumu, koordinēšana ir nepieciešama, lai: 

1. nesniegtu atšķirīgus vienas un tās pašas problēmas risinājumus – atziņu vienādošana. Mēs to varētu saukt par IEKŠĒJO koordinēšanu palātās;
2. ja iespējams, sniegtu vienādus risinājumus līdzīgām problēmām, par kurām dažādās palātās iesniegtas pārsūdzības. Mēs to saucam  par Koordinēšanu STARP palātām;
3. sniegtu vienādus risinājumus saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem un tiesu praksi un paātrinātu lēmumu pieņemšanu. Mēs to saucam par IEKŠĒJO koordinēšanu STARP palātām.

Koordinēšanas process šķiet sarežģīts, taču faktiski tas tāds nav. Palātu iekšējās un savstarpējās informācijas apmaiņas iespējas ir diezgan elastīgas, jo īpaši ar Tehniskā biroja koordinatoru starpniecību, kuri sniedz informāciju palātu priekšsēdētājiem un Augstākās tiesas tiesnešiem, kas atbild par nolēmumu pieņemšanu. Informēšanas un apspriešanās process var būt divējāds:

1. Augšupējs – no juridiskajiem padomniekiem (kuri pārzina iepriekšējos spriedumus sūdzībā izvirzītajā jautājumā un izpēta pārsūdzības, kas attiecas uz to pašu problēmu, par kurām vēl nav pasludināts spriedums) Augstākās tiesas tiesnešiem (kuri atbild par lēmuma pieņemšanu sūdzībā izvirzītajā jautājumā) informācija tiek nodota caur palātu koordinatoriem, kas pārrauga juridisko padomnieku darbu un iesniedz tiesnešu jautājumus;
2. Lejupējs – no tiesnešiem (ja ir jāizpēta iepriekšējie risinājumi sūdzībā izvirzītajā jautājumā vai jāizskata izskatīšanā esošas sūdzības par to pašu problēmu) juridiskajiem padomniekiem informācija tiek arī nodota ar palātu koordinatoru starpniecību.

Tā kā katra Augstākās tiesas palāta ir specializējusies kādā no tiesību nozarēm, ir nepieciešama palātu prakses savstarpējā koordinēšana, lai gan risinājumam, kas pieņemts līdzīgos tiesību jautājumos vai par līdzīgām sūdzībām, nav jābūt vienādam (tiesību akti, kuri jāinterpretē, atšķiras; Augstākajā tiesā iesniegtās problēmas nav identiskas utt.).

Vislabāk palātu iekšējo un savstarpējo darba koordinēšanu var paskaidrot ar piemēru. Visās Eiropas valstīs notiek diskusijas par surogācijas praksi (kas Spānijā ir aizliegta). Augstākās tiesas Pirmā palāta (civillietu tiesu palāta) sprieda, ka saskaņā ar Spānijas civiltiesībām un pretēji Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām jaundzimušo, kuru dzemdējusi surogātmāte, nevar reģistrēt iedzīvotāju reģistrā, jo surogācijas līgums nav tiesisks. Taču Ceturtā palāta (nodarbinātības, darba un sociālā nodrošinājuma tiesības) sprieda, ka surogācijas gadījumā reģistrācijas (ko aizliedza Pirmā palāta) neesība neietekmē maternitātes pabalsta izmaksāšanu. Pirmās un Ceturtās palātas tiesnešu rīcībā bija visa nepieciešamā informācija (ES tiesību akti, Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, Augstākās tiesas Pirmās, Otrās, Trešās un Ceturtās palātas lēmumi jautājumos, kas attiecas uz surogāciju), lai pilnīgi neatkarīgi pasludinātu spriedumu,  un risinājumi bija tikai šķietami pretrunīgi.  

Lietu atlase pamatojoties uz interesi kasācijas procesam

Sūdzību iesniegšana Augstākajā tiesā ir ierobežota. Lai gan katrai tiesību nozarei ir noteiktas pārsūdzības robežas (saskaņā ar speciālajām procesuālajām normām attiecībā uz sūdzību iesniegšanu civillietās, krimināllietās, administratīvajās lietās vai sociālajās lietās), tās visas pieļauj pārsūdzības šādās situācijās:

• ja zemākās instances tiesās ir pasludināti pretrunīgi spriedumi par konkrēto tiesību jautājumu (vajadzīga atziņu vienādošana);
• ja ir jāinterpretē jauns tiesību akts (vajadzīga jauna tiesību akta interpretācija);
• ja konkrētais tiesību jautājums ietekmē plašāku sabiedrību (tiesību jautājuma vispārējā ietekme);
• ja tiesību jautājumam piemīt „interese kasācijas procesam” (vajadzīgs spriedums par tiesību jautājumu atbilstīgi lietu kategorijai, saistībā ar tiesību normu sarežģītību, vispārējo interešu labad utt., par ko saskaņā ar procesuālo tiesību normām nevar iesniegt sūdzību Augstākajā tiesā).

Līdzīgs siets (konstitucionālās intereses) tika izveidots 2007.gadā Spānijas Konstitucionālajā tiesā indivīdu sūdzību izskatīšanai (Spānijā ir atvērtā individuālo konstitucionālo sūdzību iesniegšanas sistēma, kas ir līdzīga sistēmai, ko izmanto Vācijas  Karlsrūes Federālajā konstitucionālajā tiesā, bet sūdzību lielā skaita dēļ praksē tā ir jāierobežo).