Lietuvas tiesību teorijas mācību grāmatās parasti atradīsiet nodaļu par tiesību avotiem. Tur atradīsiet arī pierādījumu nenoliedzamajai saiknei starp tiesu un zinātni. Tiesas piemēro tiesību normas, tā sauktās rakstītās tiesību normas. Rakstītās tiesības ir vissvarīgākais formālais tiesību avots. Vienlaikus arī tiesību doktrīna ir tiesību avots. Lai gan tiesību doktrīna nav ne primārs, ne formāls avots, tā ir būtisks tiesību avots. Tāda ir galvenā nostāja Lietuvā.
Augstskolu un tiesu mijiedarbība ir ārkārtīgi būtiska. Vieni nevar iztikt bez otriem. Akadēmiķi un tiesneši rada tiesību normas kopīgi – notiek savstarpēja mijiedarbība. Pirmie izstrādā koncepcijas, noteikumus un tiesību normas, kam otrie piešķir varu. Tiesību zinātnieki bez tiesnešiem, kas uzklausa un pieņem viņu atzinumus, būtu bezspēcīgi. No otras puses, bez tiesību zinātnieku sniegtajām zināšanām tiesneši radītu citādas tiesības. Tālab šo abu tiesību jomas dalībnieku mijiedarbība ir ārkārtīgi būtiska tiesību attīstībai. Ir acīmredzams – lai panāktu šīs partnerības efektīvu darbību, abām pusēm jābūt gatavām uzklausīt vienai otru un savstarpēji sadarboties. Šīs darbības apmēru ietekmē dažādi faktori. Tāpēc ir svarīgi izprast tiesnešu un akadēmiķu sasvstarpējo attiecību dinamiku. Dažkārt tā var līdzināties monologam. Dažkārt tā var attīstīties un kļūt par aizvien intensīvāku dialogu.
Kāds ir pašreizējais Lietuvas akadēmiķu un Augstākās tiesas attiecību statuss? Tiešas atsauces uz vietējo un starptautisko tiesību profesoru darbiem tiesību jomā atradīsiet tikai dažos Augstākās tiesas spriedumos, galvenokārt Civillietu tiesu palātas spriedumos. Taču tas nenozīmē, ka viņu darbs netiek ņemts vērā. Saskaņā ar iekšējiem noteikumiem par lietu sagatavošanu izskatīšanai, kurus ir apstiprinājis Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tiesnesis var lūgt konkrētās lietas sagatavošanai norīkoto tiesneša palīgu savākt tiesību doktrīnas piemērus, kuri attiecas uz konkrēto lietu. To var darīt arī pats tiesnesis. Turklāt īpaši sarežģītās lietās tiesnesis var lūgt papildu palīdzību. Palīdzības sniegšanai iespējams norīkot īpašu juridisko konsultantu. Daudziem konsultantiem ir doktora grāds vai viņi ir doktorantūras studenti, un viņiem ir ļoti labas pētniecības prasmes. Ļoti bieži īpašs juridiskais konsultants tiek norīkots lietās, kas saistītas ar Eiropas Savienības tiesībām. Konsultantu parasti norīko jau Augstākās tiesas tiesvedības sākumā – kasācijas sūdzības pieņemšanas stadijā. Tādējādi Augstākā tiesa var efektīvi plānot un vadīt konsultanta darbu un veltīt pietiekami daudz laika rūpīgai lietas analīzei.
Rakstiskajā juridiskajā atzinumā, ko sagatavojis juridiskais konsultants, jāiekļauj akadēmiķu viedokļu un literatūras, ja tāda ir, pārskats. Juridisko atzinumu iesniedz tiesnešu kolēģijai, kuri nozīmēti lietas izskatīšanai. Tas nav pieejams lietā iesaistītajām pusēm, jo uzskata, ka tas ir iekšējs dokuments. Tomēr esmu dzirdējis, ka dažās jurisdikcijās līdzīgi juridiskie atzinumi tiek publiskoti.
Lietuvas Augstākajā tiesā gandrīz trešajai daļai tiesnešu ir tiesību zinātņu doktora grāds, viņi strādā arī augstskolās, veic pētījumus tiesību jomā, publicē juridiskus rakstus un grāmatas. Viņi un daži citi tiesneši, lai gan viņiem nav formāla akadēmiskā amata vai zinātniskā grāda, lasa lekcijas semināros, konferencēs, mācībās. Tāpēc katras lietas būtības izvērtēšana Augstākajā tiesā nenovēršami ietver vairāk vai dažkārt, protams, mazāk intensīvu un rūpīgu akadēmisko viedokli. Analīze parasti ir visaptverošāka, ja jautājums, kas iesniegts izskatīšanai Augstākajā tiesā, attiecas uz ES tiesību interpretāciju. Akadēmisko materiālu nozīme palielinās, ja lieta ir sarežģīta vai jauna, ja nav juridiski saistoša precedenta vai tiesību akta, kas jāpiemēro.
Nav paredzēti iekšēji noteikumi par to, vai juridiskajā atzinumā, ko sagatavojis juridiskais konsultants, vai akadēmiskās literatūras pārskatā, ko sagatavojis tiesneša palīgs, ir jāiekļauj bibliogrāfiskas atsauces uz akadēmiskajiem darbiem. Tomēr šķiet, ka tā būtu jārīkojas vienmēr – neviens nevar iesniegt kāda cita idejas kā savas. Tiesu iestāžu nolēmumu kvalitātes standartos, ko Lietuvas Tieslietu padome pieņēma 2016.gadā, arī ir noteikts, ka tiesa var izmantot tiesību doktrīnu kā juridiskās argumentācijas un interpretācijas papildu avotu. Ja tiesa ņem vērā tiesību doktrīnu, tai ir jānorāda tās avots spriedumā, tas nozīmē – jānorāda bibliogrāfiskā atsauce.
Dažkārt tiesnešiem, jo īpaši augstākās tiesas tiesnešiem, varētu būt sarežģīti atzīt, ka galvenā nozīme lietas nolēmuma sagatavošanā bijusi nevis viņu pašu rūpīgajai izpratnei, bet gan tiesību doktrīnai. Varētu domāt, ka, ņemot vērā kādas citas personas idejas vai atsaucoties uz šīm idejām, tiek ietekmēts tiesību normu statuss, mazināta tiesnešu neatkarība un vara. Šo iemeslu dēļ tiesa tiesību doktrīnas argumentus var neiekļaut sprieduma motīvu daļā. Turklāt minētajos Tiesas nolēmumu kvalitātes standartos noteikts, ka spriedumam jābūt saprotamam un vienkāršam. Tālab ir svarīgi, lai tiesnesis, jo īpaši pirmās instances tiesā, nepārblīvētu spriedumu ar sarežģītām tiesību doktrīnām, izņemot gadījumus, kad tas patiešām ir vajadzīgs. Ikvienam tiesību doktrīnas citātam vajadzētu būt tieši saistītam ar lietas priekšmetu un spriedums nebūtu pārmērīgi jāsarežģī, lai to varētu saprast tās personas, kurām tas galvenokārt adresēts – konkrētajā strīdā iesaistītajām pusēm un tiem, kas vēlāk varētu mēģināt rīkoties saskaņā ar Augstākās tiesas judikatūru. Paļaušanās uz akadēmiskajiem atzinumiem nevar pilnvērtīgi aizstāt ne tiešu izvērtēšanu, ko veic attiecīgās iestādes, ne arī tiesību aktu noteikumus. Tāpēc, domāju, par labu praksi neliecina tas, ja Augstākās tiesas spriedumā nav iespējams atrast būtiskus apsvērumus vai secinājumus, ko izdarījis pats tiesnesis, jo spriedums ir pārpildīts ar daudzām atsaucēm uz dažādiem akadēmiskajiem darbiem.
Lietuvā nav pieņemts kā, piemēram, Anglijas tiesās, ka tiesnesis spriedumā pauž pateicību un atzinību autoriem vai izklāsta ar doktrīnu saistītas debates par attiecīgu tematu, vairākus punktus pilnībā velta zinātnisko darbu analīzei, vai atbild uz akadēmisko aprindu pausto kritiku vai ierosinājumiem. Līdztekus tradīcijām tas varētu būt arī tāpēc, ka Lietuva ir diezgan maza valsts, kur nav tik daudz ievērojamu akadēmisko darbu. Ārvalstu literatūras pieejamība, piemēram, par ES tiesībām, ir ierobežota, pirmkārt, tiesu nepietiekamā finansējuma dēļ. Mums nav arī tiesu centrālās bibliotēkas, kāda ir, piemēram, Ungārijā.
Iespējami arī citi Augstākās tiesas un tiesību zinātnieku tiešas sadarbības veidi. Jāņem vērā arī tas, ka tiesām varētu būt vajadzīga ne vien tiesību zinātnieku palīdzība, bet arī citu zinātņu ekspertu palīdzība. Turklāt sadarbība ar akadēmiskajām aprindām var būt formāla, piemēram, procesuālo noteikumu regulēta, un neformāla sadarbība.
Saskaņā ar procesuālo tiesību normām Lietuvas tiesas gan civillietās, gan krimināllietās var norīkot ekspertu, lai tas sniegtu atzinumu tiesai konkrētajā jautājumā saistībā ar mākslu, kultūru vai zinātni. Saskaņā ar principu iura novit curia eksperts nevar konsultēt tiesu juridiskos jautājumos. Taču viņa lietpratība kādā citā speciālo zināšanu jomā faktiski var ļoti lielā mērā ietekmēt tiesneša lēmumu. Parasti tiesnesim ir speciālas juridiskas zināšanas, tāpēc viņš nespēj pilnībā novērtēt eksperta atzinuma pareizību. Piemērota eksperta izvēle kļūst ārkārtīgi svarīga. Piemēram, 2017.gada janvārī Lietuvas Augstākā tiesa sprieda – ja puses nespēj vienoties par to, kurš eksperts būtu jāpiesaista, tiesa bez pienācīga pamatojuma nevarētu norīkot vienas puses ierosināto ekspertu. Tiesai ir jāmeklē citi risinājumi, piemēram, kā ekspertu norīkot trešo personu, kuru nav ierosinājušas lietā iesaistītās puses, vai izveidot ekspertu grupu, kurā ir abu pušu ierosinātie eksperti. Efektīvs un laika ekonomijas ziņā labs risinājums ir arī nenorīkot ekspertu, ja tiesnesim pašam ir attiecīgās zināšanas. Tomēr šādā gadījumā var rasties problēmas, tiesnesim vienā lietā pildot divus dažādus uzdevumus. Ja tiesnesis nenorīko ārēju ekspertu un spriedumā paļaujas tikai uz savām zināšanām jomā, kas nav saistīta ar tiesībām, lietā nav rakstiska eksperta atzinuma, ko puses var apspriest un noraidīt, kā arī uzticēt veikt neatkarīgu novērtējumu lietas izskatīšanā neiesaistītam tiesnesim. No otras puses, dažās jurisdikcijās iespējams, ka tiesas kolēģijā var būt ne vien juristi, bet arī citi speciālisti, piemēram, bioloģijas profesors, vai arī eksperta ziņojumu tiesā sagatavo speciāli tiesneši, kas nav profesionāli juristi. Lietuvā tā nenotiek. Vismaz šobrīd. Mūsu parlamentā intensīvi tiek diskutēts par tādu likumu pieņemšanu, ar kuriem atļautu tiesnešu – ekspertu, kas nav profesionāli juristi, piesaistīšanu. Tie faktiski varētu būt kādas zinātnes vai tehnoloģijas jomas speciālisti. Taču nav iespējams prognozēt, vai šāda ekspertu piedalīšanās varētu būt jauns virziens tiesu iestāžu iespējamajā mijiedarbībā ar akadēmiskajām aprindām.
Mūsdienās tiesnešiem jāizskata aizvien sarežģītākas lietas, kuras ietver sarežģītus zinātnes un tehnoloģiju jautājumus. Tātad jāmācās strādāt un veikt ne vien juridiskus pētījumus, bet arī pētījumus sociālajā jomā, ekonomikā un tehnoloģiju jomā. Lai, piemērojot spēkā esošās tiesību normas, atrisinātu sarežģītas juridiskas problēmas, bieži vien nepietiek izdarīt loģiskus secinājumus no tiesību normām, bet ir jāizmanto arī iztēle un radošums, kā arī spēcīgas analītiskās prasmes. Tādēļ jāizvērtē, kura pieeja būs visiedarbīgākā. Dažām problēmām nemaz nav galīgā risinājuma. Tādēļ var rasties jautājums, vai juridiskā izglītība būtu jāpadara mazāk vērsta uz teorijas apguvi, bet saderīgāka ar pašreizējām un nākotnes vajadzībām saistībā ar tiesāšanu un juridisko praksi? Kas tiesnesim patiešām ir vajadzīgs – vai pārzināt tiesāšanas mākslu, vai pilnībā pārzināt vien tiesību normas? Augstskolām ir lielas iespējas veicināt tiesu sistēmas uzlabojumus. Bet vai augstskolu galvenais uzdevums ir sagatavot tiesnešus? Dažās valstīs ir speciālas tiesnešu skolas.
Attiecībā uz tiesu sadarbību ar akadēmiskajām aprindām juridiskos jautājumos ir jānorāda, ka rakstītās tiesības to formāli neregulē. Lietuvas Augstākā tiesa ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Lietuvas vadošajām augstskolām. Saskaņā ar šiem līgumiem augstskolas un tiesa apņemas savstarpēji informēt viena otru par savām pētniecības darbībām. Augstskolām var lūgt sniegt atzinumu par judikatūras pārskatiem un citiem tiesas veiktajiem pētījumiem, šajā ziņā var veikt kopīgas darbības. Pēc pieprasījuma tiesa arī sniedz konsultācijas augstskolām par tematiem, kurus, kā tiesa uzskata, varētu analizēt maģistra darbos vai doktora disertācijās. Tā pirms dažām nedēļām mums Augstākajā tiesā bija iesniegtas divas doktora disertācijas. Sadarbojamies arī, rīkojot konferences, studentu praksi, apbalvošanu par gada labāko maģistra darbu tiesību zinātnē, tiesneša „ēnošanu”, kad students ar tiesnesi kopā pavada pilnu darba dienu Augstākajā tiesā vai citā tiesā, kā arī citus pasākumus.
Lietuvas Augstākajā tiesā vairs nav Zinātniski konsultatīvās padomes. Bet, piemēram, Ukrainā Zinātniski konsultatīvās padomes sastāvā ir daži Augstākās tiesas tiesneši un liels skaits akadēmiķu. Ukrainas Augstākā tiesa šai padomei prasa sniegt atzinumus juridiskos jautājumos gandrīz visās lietās. Tiesa šo darbu vispār neapmaksā. Uzskata, ka atzinuma sniegšana Augstākajai tiesai ir prestižs uzdevums. Arī daži Lietuvas akadēmiķi ir teikuši, ka viņi ir pagodināti, ja tiesa personiski viņiem lūdz sniegt atzinumu konkrētā juridiskā jautājumā.
Tātad Lietuvas Augstākās tiesas Juridiskās pētniecības nodaļa dažkārt lūdz akadēmiķiem sniegt atzinumu par juridisku jautājumu kādā lietā. Tiesa saņem atbildes, kaut arī tiesai nav līdzekļu, lai par to samaksātu. Pēc atzinuma saņemšanas tiesa to rūpīgi analizē, un tas ir patiešām noderīgs. Tajā var būt informācija un juridiski argumenti, kurus citādi nebūtu bijis iespējams iesniegt tiesai, kā arī izpratne par nolēmuma plašāku ietekmi, kas neattiecas tikai uz lietā iesaistītajām pusēm. Tas arī atspoguļo tiesas atvērtību.
Šo darbību neregulē tiesību normas vai citi noteikumi. Tādēļ, protams, rodas jautājumi. Vai tiesību zinātņu profesora rakstiskais atzinums ir jānosūta lietā iesaistītajām pusēm? Taisnīgas tiesvedības labad es teiktu – jā. Vai to var rakstīt profesors, kas zināmā mērā ir ieinteresēts attiecīgajā lietā? Daži autori saka, ka intereses nav problēma, jo tiesnesim parasti ir jāvērtē ieinteresēto pušu argumenti. Taču šķiet, ka neatkarīga konsultanta atzinums varētu būt vērtīgāks un pārliecinošāks nekā tāds, ko sniegusi ieinteresētā persona. Tāpēc uzskatu, pirms piekrist atzinuma sagatavošanai, profesoriem būtu jāizpauž savas intereses. Vēl viena problēma – šis darbs netiek uzskatīts par vērtīgu akadēmisku darbību un parasti arī augstskolas par to nemaksā, tāpēc tiesību zinātņu profesoriem nav finansiālas motivācijas.
Lietuvas Augstākā tiesa gadā sagatavo vismaz četrus judikatūras pārskatus vai apkopojumus krimināllietās un civillietās. To tematus atlasa un apstiprina Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas tiesnešu sanāksmēs. Šis darbs zināmā mērā līdzinās akadēmiskajam darbam. Pētījumu projektus, ko pēc tam iesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai tiesnešiem, sagatavo tiesas Juridiskās pētniecības nodaļas speciālisti, kuriem ir akadēmiskā pieredze un labas pētniecības prasmes. Tiesa šo darbu parasti veic par saviem līdzekļiem. Ārējās akadēmiskās aprindas nav iesaistītas šajā procesā. Pārskata gala versiju publicē tiesas tīmekļa vietnē un drukātā veidā Augstākās tiesas biļetenā. Šajā ziņā, manuprāt, varam apsvērt intensīvākas sadarbības iespējas, piemēram, nosūtīt dokumenta projektu augstskolu profesoriem piezīmēm vai iekļaut viņus dokumenta projekta sagatavošanas darba grupās. Taču problēma ir – vai akadēmiķi būs ieinteresēti šajā darbā un vai tas sniegs būtisku pievienoto vērtību, ņemot vērā, ka tajā jāiegulda ievērojami liels akadēmiķu un tiesas visdārgākais resurss – laiks. Mums jāņem vērā, ka judikatūras pētījumi un apkopojumi nav juridiski saistoši ne Augstākajai tiesai, ne zemākas instances tiesām. Saskaņā ar mūsu konstitucionālajām tradīcijām mēs šajos pētījumos nevaram izvērst pārmērīgi akadēmiskas debates un sniegt tiesām plašus vispārīgus norādījumus. Turklāt, citu ieinteresēto personu, piemēram, tiesību profesoru iesaistīšana, var izraisīt diskusijas, kurām būs jāvelta vairāk laika un līdzekļu. Tiesai svarīgas ir arī ekonomijas un savlaicīguma intereses.
Augstākajai tiesai pašai trūkst cilvēkresursu, lai rūpīgi sekotu informācijai, kas Lietuvā publicēta visos juridiskajos žurnālos vai grāmatās. Tāpēc ne vienmēr zinām, ko akadēmiķi domā par kādu no Augstākās tiesas spriedumiem. Protams, noderīgi ir dažādi mācību pasākumi, konferences, Augstākās tiesas tiesnešu un citu darbinieku iesaistīšanās augstskolu darbā. Neformālā saziņa var sniegt diezgan daudz atsauksmju par tiesas un akadēmisko aprindu darbu. Faktiski redzam, ka dažus rakstus par judikatūru ir rakstījuši akadēmiķi, kuri vienlaikus ir bijuši juridiskie padomnieki, kas iesaistīti lietā kā vienas puses pārstāvji, iepriekš pat neatklājot šo svarīgo faktu. Citos juridiskajos rakstos redzam, ka to autors izvairās no juridiskām debatēm un izvairās sniegt atzinumu par konkrētu juridisku problēmu. Tā vietā viņš tikai pārfrāzē judikatūru, dažkārt pat apstrīdot to, un saka, ka tiesām būtu šis jautājums jāatrisina. Jā, tiesas to noteikti darīs. Tomēr uzskatu, ka tiesību doktrīnai ir jāsniedz argumenti, idejas un priekšlikumi par tiesību normām, kādas tās ir, kādām vajadzētu būt vai kādas tās varētu būt, jānorāda ietvars, kurā nolēmumam jāiekļaujas, jāmodelē juridisku lēmumu sekas, parādot un apspriežot to ietekmi, jārada koncepcijas, jāizstrādā jaunas doktrīnas un jālīdzsvaro politikas apsvērumi daudz dziļāk nekā Augstākā tiesa to var izdarīt. Lietuvā gandrīz nemaz tiesu lietās nav piezīmju, ko sagatavojuši akadēmiķi. Savukārt tiesnesim ir arī gandrīz neiespējami doties ilgākā atvaļinājumā un veltīt laiku juridiskiem pētījumiem vai izglītībai, vai strādāt par tiesnesi uz pusslodzi.
Nobeigumā vēl viens jautājums. Uzskatu, ka akadēmiskajai brīvībai un tiesu neatkarībai ir liela nozīme. Abām pusēm šķiet ļoti dabiski un bagātinoši, ka akadēmiķi var brīvi un lietišķi kritizēt judikatūru, bet tiesnesis joprojām var būt neatkarīgs sava sprieduma pieņemšanā. Veselīgas diskusijas ir ļoti iedarbīgs tiesību pilnveides līdzeklis. Taču, ja vadošo akadēmiķu un tiesu saikne kļūst pārāk cieša, var ciest akadēmiskā brīvība un tiesu neatkarība.
Lietuvas Augstākā tiesa nefinansē pētījumus, izņemot tos, kurus sagatavojusi pati tiesa. Mēs tikai maksājam parasto darba algu saviem darbiniekiem, kas piesaistīti pētījumu sagatavošanā. Lai gan Augstākā tiesa ir gatava atsaukties akadēmiķu aicinājumiem piedalīties dažādos pētnieciskajos projektos, mēs nerīkojamies īpaši proaktīvi un parasti paši neierosinām ārējus pētniecības projektus. Jā, mēs varam ieteikt (un faktiski to arī darām) tematus pētniecībai, taču parasti mēs neuzņemamies vadošo lomu šajās darbībās. Mēs ļoti lielu uzmanību veltām sava galvenā uzdevuma izpildei – efektīvi un laikus spriest tiesu.
QR
