Ceļā uz vienotu digitālo tirgu: konkurences tiesību loma

Konferences mērķauditorija bija Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu tiesneši, kuru darbs saistīts ar konkurences tiesību piemērošanu. Konference veltīta tādiem konkurences tiesību aspektiem kā tirgus definīcija, tirgus vara un konkurences tiesību pārkāpumu veidi digitālā tirgus kontekstā.

Konferencē uzstājās gan dažādu valstu tiesu tiesneši, gan konkurences uzraudzības iestāžu pārstāvji, gan arī tiesību un ekonomikas pētnieki no ASV un Eiropas Savienības dalībvalstīm (viņu vidū arī starptautiski atzītais konkurences tiesību pētnieks un vairāku konkurences tiesībām veltītu zinātnisku grāmatu autors profesors Ričards Višs (Richard Whish, Professor Emeritus of King`s College London). Ekonomikas un tiesību speciālistu – praktiķu un akadēmiķu – iesaiste nodrošināja vispusīgu temata aplūkošanu un ļāva dziļāk izprast digitālā tirgus norises un specifiku, iespējamos konkurences apdraudējuma riskus, kā arī konkurences tiesību nozīmi vienota digitālā tirgus efektivitātes veicināšanā.

Aplūkojot konkrētas konkurences tiesību lietas (piemēram, tiešsaistes iepazīšanās platformu Parship/ Elitepartner apvienošanās lieta), uzmanība tika pievērsta tam, vai esošie konkurences tiesību instrumenti ir derīgi un atbilstoši digitālā tirgus novērtēšanai (konkrētā tirgus un tirgus varas noteikšanas problemātika). Auditorija tika iepazīstināta ar daudzpusēju platformu (multi-sided platforms) jēdzienu un tīkla efektu (network effect), ko tās rada. Tās ir platformas, kuras piesaista atšķirīgas, taču savstarpēji atkarīgas lietotāju grupas. Šādas platformas iegūst savu vērtību, vienīgi balstoties uz vairāku lietotāju grupu mijiedarbību, un jo vairāk ir šīs platformas lietotāju, jo vairāk jaunu lietotāju tā var piesaistīt. Tādas ir, piemēram, spēļu platformas, iepazīšanās platformas, u.c.

Lai piesaistītu vienu lietotāju grupu, no kuras esības un lieluma savukārt ir atkarīga cita lietotāju grupa, uzņēmēji var nodrošināt attiecīgajiem lietotājiem bezmaksas pieeju. Paturot prātā šo lietotāju grupu saistību un visu grupu nepieciešamību platformas pastāvēšanā, nosakot tirgu, jāņem vērā arī pakalpojumi, kas tiek nodrošināti bez maksas.

Aplūkota arī tirgus varas noteikšanas specifika šādu daudzpusēju platformu gadījumā.

Vairāki referenti uzsvēra patērētāju datu un uzmanības nozīmi, kas digitālajā vidē uztverami kā patstāvīgi maiņas resursi. Bezmaksas pakalpojumu nodrošināšana apmaiņā pret šiem resursiem var radīt grūtības noteikt tirgus varu, pamatojoties uz cenu pieauguma apjomu. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar veidiem, kā izpaužas tirgus vara tajos gadījumos, kad platformā tiek sniegti bezmaksas pakalpojumi apmaiņā pret patērētāja uzmanību (piemēram, apskatīta platformas facebook.com darbība no ekonomiskā viedokļa).

Tāpat konferences dalībnieki rosināti domāt par izaicinājumiem, ko godīgai konkurencei digitālajā pasaulē rada dažādi algoritmi un automatizētas cenu salīdzināšanas sistēmas, kas tiek izmantotas karteļa vienošanās ievērošanas un tālākpārdošanas cenu kontrolēšanai.

Atsevišķa konferences daļa bija veltīta Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas prakses aktualitātēm konkurences tiesību lietās. Kā būtiskāko var minēt Eiropas Savienības Tiesā šobrīd izskatīšanā esošo lietu C-230/2016 Coty Germany, kurā apskatāms jautājums par vertikālu vienošanos, konkrēti, par ražotāja noteiktu aizliegumu izplatītājam pārdot produkciju tādās digitālajās platformās kā amazon.com un e-bay.com, pamatojot ierobežojumu ar nepieciešamību saglabāt preču luksusa auru.

Atkāpjoties no galvenās tēmas par digitālo tirgu, kā interesants atzīmējams arī konferencē iztirzātais Nīderlandes Augstākās tiesas 2016.gada 8.jūlija spriedums lietā TenneT-ABB (ECLI:NL:HR:2016:1483). Tajā atzīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, noteiktos gadījumos var tikt piemērota ar atpakaļejošu spēku. Minētajā lietā tiesa noteikusi atlīdzināmos zaudējumus 23 100 euro apmērā, kas nodarīti karteļa vienošanās rezultātā. Arī Latvijas tiesībās ir iedzīvināta minētā direktīva, taču Latvijas tiesu prakse šobrīd neuzrāda daudz gadījumu, kad būtu izdevies pierādīt būtisku atlīdzināmo zaudējumu apmēru. Līdz ar to minētais Nīderlandes tiesas piemērs varētu sniegt ieskatu tajā, kā konkurences pārkāpuma gadījumā iespējams pierādīt un pamatot zaudējumu atlīdzinājuma apmēru.

Konferences dalībnieki guva vērtīgu ieskatu tajā, kā ir konstruēts digitālais tirgus, kā tajā noris komerciālā apgrozība, kas ir tā dalībnieki un kādi resursi tajā tiek izmantoti, kādi ir potenciālie draudi konkurencei un kā tos iespējams novērst ar esošajiem konkurences tiesību instrumentiem. Lai arī Latvijā tiesās vēl nav skatīti ar digitālo tirgu saistīti jautājumi no konkurences tiesību aspekta, tas, šķiet, ir tikai laika jautājums, ņemot vērā straujo un globālo digitālā tirgus attīstību. Konferences dalībniekiem nodrošināta elektroniska pieeja prezentācijas materiāliem, kas ļauj informāciju efektīvāk nodot arī kolēģiem Latvijā, veicinot izpratni par digitālo tirgu un konkurences tiesību lomu tajā.