Intelektuālā īpašuma perspektīvas Eiropā un ārpus tās

Augstākās tiesas pārstāvis seminārā uzstājās ar referātu „Nosakot autortiesību leģitīmās robežas. Autortiesību ierobežojumi un izņēmumi pārmaiņu vējos”, piedalījās paneļdiskusijā „Vai Eiropa ir izskaņojusies” par Eiropas pieejas intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu risināšanas atšķirībām salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem un valstīm un papildināja zināšanas par aktuālajām tendencēm intelektuālā īpašuma radīšanas un tiesību aizsardzības jomā.

Konferences ievadā Pirātu partijas pārstāve Amelia Andešdotere (Amelia Andersdotter) pauda kritisku viedokli par esošo intelektuālā īpašuma, it īpaši autortiesību, normatīvo regulējumu un tā piemērošanu. Atsaucoties uz savas mītnes valsts (Zviedrijas) praksi, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte minēja vairākus gadījumus, kad par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem to izdarītāji ir sodīti ar nesamērīgiem sodiem. Uz jautājumu, vai šādi stingri sodi vairāk nav saistīti ar Zviedrijas tiesību sistēmas īpatnībām, nevis Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu, referente piekrita, ka tā tas varētu būt, taču uzsvēra, ka intelektuālā īpašuma tiesiskais regulējums kavē digitālo prasmju attīstību.
Konferences pirmā sesija bija veltīta Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma regulējuma reformām. Edinburgas Universitātes mācību spēks Nikolā Žondē (Nicolas Jondet) sniedza prezentāciju par ES autortiesību regulējuma reformu, it īpaši pievēršoties direktīvas priekšlikumam par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū un tajā paredzētajām jauna veida blakus tiesībām preses izdevējiem (11.pants) un interneta pakalpojumu sniedzēju (starpnieku) atbildību (13.pants). Lektors uzsvēra, ka Eiropas Komisija ir būtiski sašaurinājusi reformas tvērumu, salīdzinot ar tematisko tvērumu iepriekš notikušajā sabiedriskajā apspriešanā, kā arī norādīja, ka liels uzsvars ir likts uz biznesa modeļu regulēšanu.

OpenTechSummit.net pārstāvis Andre Rebentišs (André Rebentisch) izteikti kritiski iestājās pret Vienotas patentu tiesas izveidi, uzskatot, ka šādi tiek veicināta noslēgtas sistēmas veidošanās, kurā netiek pietiekami nodrošināti demokrātiski tiesību politikas attīstības procesi. Lektora ieskatā, būtu jāveido vienots ES normatīvais regulējums patentu tiesību jomā.

Latvijas Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone padziļināti referēja par ES autortiesību regulējuma reformu, it īpaši attiecībā uz autortiesību ierobežojumiem. Referents uzsvēra, ka tiesām ir nepieciešami efektīvi instrumenti, kas ļautu normatīvo regulējumu piemērot elastīgi, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības rezultātā radītās izmaiņas autortiesību objektu apritē un lietotāju paradumos, kā arī norādīja, ka harmonizēts normatīvais regulējums nav iespējams bez harmonizētas tā piemērošanas. Līdz ar to ES normatīvajā regulējumā būtu tieši norādāms uz tehnoloģiskās neitralitātes principu, kā arī jāparedz nacionālo ekspertu un tiesnešu sadarbības mehānismi. Ilona Pētersone informēja par reformas aktuālo stāvokli un ES dalībvalstu pozīcijām. Tāpat viņa padziļināti analizēja direktīvas priekšlikumā paredzēto regulējumu attiecībā uz autortiesību ierobežojumiem, norādot, ka, ņemot vērā Latvijas praksi iztulkot regulējumu tehnoloģiski neitrālā veidā, jaunā direktīvas priekšlikuma pienesums Latvijas autortiesību regulējuma un tā piemērošanai būs salīdzinoši neliels.

Konferences otrajā sesijā sniegta prezentācija par Lielbritānijas intelektuālā īpašuma jomas nākotni pēc tās izstāšanās no ES, kā arī minētās izstāšanās ietekmi uz ES intelektuālā īpašuma nozari un tiesiskā regulējuma attīstību. Tāpat prezentēts referāts par essential features doctrine izpratni un piemērošanu patentu tiesībās Japānā, Dienvidkorejā un Ķīnā. Jautājums par tiesību uz izteiksmes brīvību un preču zīmju aizsardzību aktualizēja ICANN pārstāve, kura minēto tēmu attīstīja saistībā ar domēnu vārdu aizsardzību, kas, referentes ieskatā, nereti aizskar tiesības uz izteiksmes brīvību, ierobežojot iespējas reģistrēt domēnus, lai paustu ironiska un parodējoša satura vēstījumus par aizsargātām preču zīmēm un ar tām saistītajām precēm un pakalpojumiem. Prezentēts arī referāts par 3D drukāšanas attīstību un tās radītajiem izaicinājumiem autortiesību regulējuma piemērošanā. Piemēram, aktualizēts jautājums, vai atsevišķos gadījumos autortiesību aizsardzība nebūtu piešķirama arī 3D objektu skenēšanas rezultātam, proti, tajos gadījumos, kad skenēšana veikta manuāli un ar lielu intelektuālu un fizisku piepūli.
Konferences trešajā sesijā apskatīti jaunie biznesa modeļi intelektuālā īpašuma jomā. Apskatītas arī radošo personu iespējas ietekmēt tiesību politiku (pētījums par Lielbritānijas praksi). Marta Palasio (Marta Palacio) uzstājās ar referātu par t.s. fanu (līdzjutēju) mākslu (fan art), proti, par dažādiem mākslas objektiem (zīmējumiem, literāriem darbiem, audiovizuāliem darbiem u.c.), kurus, saglabājot plaši pazīstama darba motīvus, rada tā piekritēji (fani). Referātā norādīts uz šīs parādības lielo izplatību un daudzveidību, kā arī aktualizēti problemātiskie jautājumi autortiesību kontekstā.

Konferences ceturtajā sesijā prezentēti referāti par intelektuālā īpašuma sistēmas alternatīviem attīstības modeļiem. Piemēram, piedāvāts atteikties no t.s. Bernes konvencijas trīssoļu testa, kā arī plašāk un tehnoloģiski neitrālā veidā harmonizēt autortiesību ierobežojumu izglītības mērķiem.

Pasākumā iegūta noderīga informācija par aktuālo situāciju un tendencēm intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Dalība MAPPING projektā sniedz iespēju dot ieguldījumu nākotnes tiesību politikas veidošanā, kā arī veicināt tiesu aktīvāku iesaisti attiecīgo problēmjautājumu risināšanā.