• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Judikatūras maiņa: SKA-67/2017, SKA-172/2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 30.maija spriedums lietā Nr.SKA-67/2017

Valdes un padomes locekļu subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par komercsabiedrības amatpersonu sastāva izmaiņu reģistrēšanu

Administratīvais process iestādē, kas uzsākts sakarā ar pieteikumu par ziņu reģistrēšanu, norit sabiedrības interesēs, atzīstot arī to personu tiesības iebilst pret ziņu reģistrēšanas lēmumiem, kas ir ieinteresētas, lai par sabiedrību tiktu reģistrētas patiesībai atbilstošas ziņas, ņemot vērā šo personu saikni ar sabiedrību un to lomu sabiedrības pārstāvēšanā.

Reģistrējot patiesībai neatbilstošas ziņas par konkrētas personas statusu komercsabiedrībā (piemēram, par šīs personas atcelšanu no valdes vai padomes locekļa amata) vai patiesībai neatbilstošas ziņas par citām personām (citu personu iecelšanu valdē vai padomē), vienlīdz lielā mērā tiek skartas tās personas intereses, kura saskaņā ar akcionāru sapulces vai padomes sēdes lēmumu uzskata sevi par leģitīmu sabiedrības pārstāvi. Tādējādi personām, kuras atbilstoši akcionāru sapulces vai padomes sēdes lēmumam ir valdes vai padomes locekļi, ir tiesības iebilst pret tādu Uzņēmumu reģistra lēmumu, ar kuru reģistrētas citādākas ziņas par sabiedrības amatpersonu sastāvu ierakstiem arī tad, ja šīs personas nav atbrīvotas no valdes vai padomes locekļu amatiem vai ieceltas tajā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 20.janvāra lēmums lietā Nr.SKA-172/2017

Procesa dalībnieka tiesības uz iestādes rīcībā esošu informāciju

Administratīvā procesa dalībnieks, vēloties saņemt informāciju no lietas materiāliem, īsteno savas procesuālās tiesības, līdz ar to ir piemērojams nevis Informācijas atklātības likums, bet speciālais regulējums  – Administratīvā procesa likuma normas.

Ja iestāde liedz procesa dalībniekam iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, tas būtiski ierobežo procesa dalībnieka iespēju pilnvērtīgi līdzdarboties lietas risinājuma rašanā. Šāda iestādes rīcība var tikt atzīta par procesuālu pārkāpumu, kura ietekme uz administratīvās lietas iznākumu ir rūpīgi izvērtējama.

Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas iegūt informāciju, kas nav iekļauta lietas materiālos, bet ir tās iestādes rīcībā, kura ir ierosinājusi administratīvo procesu, procesa dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā ar atsevišķu pieteikumu, aizstāvot Latvijas Republikas Satversmē un Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības uz informāciju.