Justīcija attīstībai. Eiropas Cilvēktiesību tiesa: aktuālā tiesu prakse un tiesnešu ētika

Vizītes laikā Latvijas delegācija tikās ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) tiesnesi no Latvijas Mārtiņu Mitu.

Tiesnesis iepazīstināja ar tiesnešu ētikas regulējumu Tiesā, analizējot 2008.gadā Tiesas tiesnešu pieņemtajā rezolūcijā par tiesnešu ētiku ietvertos principus – neatkarību un objektivitāti; integritāti; rūpīgumu un kompetenci; konfidenciālas informācijas saglabāšanu; vārda brīvības izmantošanu; papildu aktivitātes; priekšrocību un pakalpojumu saņemšanu; apbalvojumu un atzinības saņemšanu. Minētie principi tiek attiecināti arī uz Tiesas darbiniekiem, bijušajiem tiesnešiem un ad hoc tiesnešiem. Procedūras tiesnešu ētikas normu pārkāpuma izskatīšanai Tiesā nav, vienlaikus tiesnesis norādīja, ka viņam nav arī zināms neviens gadījums, kad Tiesas tiesnesis vai darbinieks būtu pārkāpis ētikas normas. Tiesnesis minēja piemērus situācijām, kādās viņš ir atstatījies no lietu izskatīšanas, norādot, ka tiesnesim jāvērtē ne tikai sava subjektīvā attieksme izskatīt lietu objektīvi, bet arī tas, kā situācija izskatās vērotājam no malas, vienlaikus domājot arī par tiesas efektivitāti. Tiesnešu objektivitātes kontekstā jāpiemin Tiesas spriedums Upīte pret Latviju, kurā ietverti svarīgi tiesnešu un advokātu attiecību principi.

Mārtiņš Mits Latvijas delegāciju iepazīstināja ar Tiesas jaunākajiem spriedumiem, norādot, ka pēdējā laikā arvien aktuālāki kļūst migrācijas, terorisma un patvēruma meklētāju jautājumi. Tiesnesis atzīmēja spriedumus par ANO Drošības padomes sankcijām un tiesībām uz īpašumu (Al-Dulimi un Montana Management Inc pret Šveici), par tiesībām uz aizstāvību un tās ietekmi uz lietas iznākumu (Ibrahim un citi pret Apvienoto Karalisti), par pamatojumu apcietinājuma piemērošanai (Buzadji pret Moldovu), par migrantu izmitināšanas centriem un atgriešanu izcelsmes valstī (Khlaifia un citi pret Itāliju), smagi slimas personas izraidīšanu (Paposhvili pret Beļģiju), nevalstisko organizāciju tiesībām iegūt informāciju no valsts iestādēm, kas mainīja līdzšinējo Tiesas praksi (Magyar Helsinki Bizottság pret Ungāriju), tiesneša tiesībām uz pieeju tiesai un tiesības uz vārda brīvību (Baka pret Ungāriju), par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu (Vilho Eskelinen un citi pret Somiju).

Tiesas juristes Lāsma Liede un Inese Kurme sniedza ieskatu Konvencijas 6.panta pirmās daļas piemērošanā attiecībā uz neatkarīgu un objektīvu tiesu. Tiesas neatkarības kritēriji, kas ir neatkarība no likumdevēja varas, izpildvaras un pusēm lietā, ir iezīmēti Tiesas lietās Lavents pret Latviju, Volkova pret Ukrainu. Tiesneša objektivitāte tiek vērtēta no subjektīvā un objektīvā aspekta. Tiesā ir izskatīts maz lietu, kas skar tiesneša subjektīvo aspektu, jo tas saistīts ar tiesneša pārliecību un ir grūti izvērtējams. Lietās, kurās vērtēts objektīvais aspekts (piemēram, Moriss pret Franciju, Upīte pret Latviju), ietverta atziņa, ka tiesnešiem un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem jābūt vienotiem ētikas principiem. 2013.gadā Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome sniedza viedokli Nr.16 par tiesnešu un advokātu attiecībām, kas ietver arī ieteikumus, piemēram, advokātiem un tiesnešiem vienoties par korektu komunikāciju, jo nekorekta komunikācija grauj uzticību tiesu varai. Vērtējot tiesneša objektivitāti, Tiesa mēdz konstatēt arī funkcionāla rakstura problēmas, piemēram, tiesnesis izskata lietu, kurā iepriekš pieņēmis lēmumu vai sniedzis atzinumu. Juristes iepazīstināja arī ar Tiesas spriedumiem par tiesnešu atbrīvošanu no amata un tiesnešu disciplināratbildību. Iesākumā Konvencija netika attiecināta uz civildienestu, arī tiesnešiem, taču šobrīd pie noteiktiem kritērijiem tiesnešu sūdzības, kas saistītas ar tiesnešu karjeras jautājumiem un disciplinārsodīšanu, tiek skatītas Konvencijas 6.panta tvērumā, dažkārt arī Konvencijas 8. un 10.panta tvērumā.

Tiesas jurists Anrijs Šimkus un Rīgas rajona tiesas tiesnese Santa Bernharde, kura uz laiku pilda jurista pienākumus Tiesā, iepazīstināja ar kārtību, kādā Tiesā iesniegtā sūdzība nonāk līdz izskatīšanai un kādi ir raksturīgākie sūdzību nepieņemšanas iemesli. Gada laikā pret Latviju iesniedz apmēram 400–500 sūdzības, no tām izskatīšanai Palātā nonāk 10–15 sūdzības. Sūdzību nepieņem, ja nav pareizi aizpildīta sūdzības iesniegšanas veidlapa; sūdzība neatbilst lietas pieņemamības kritērijiem (Konvencijas 35.pants); iesniedzējs nav izsmēlis visus aizsardzības līdzekļus nacionālā līmenī; iesniedzējs Tiesā sūdzas par tādiem apstākļiem, uz kuriem nebija norādījis nacionālajā līmenī; sūdzībā norādītajai situācijai nav piemērojamas Konvencijas normas; sūdzība ir acīmredzami nepieņemama (piemēram, iesniedzējs nav sniedzis argumentāciju); iesniedzējs vēršas Tiesā kā ceturtajā instancē.

Tiesas tiesnesis no Lietuvas Egidijus Kuris iepazīstināja Latvijas delegāciju ar lietu izskatīšanas kārtību Tiesas Lielajā palātā, ar procedūru, kā tiek izveidots Lielās palātas sastāvs, kādā veidā lieta nonāk izskatīšanai Lielajā palātā. Tiek apmierināts puses lūgums vai lietu Lielajai palātai nodod Palāta gadījumos, ja rodas nopietns jautājums par Konvencijas interpretāciju vai viedokļi par lietas iznākumu Palātā ir pretrunā ar Tiesas iepriekšējo judikatūru. Tiesnesis iepazīstināja ar interesantākajām Lielajā palātā izskatītajām lietām un lietām, kurās spriedumi vēl gaidāmi.

Tiesas spriedumu izpildes departamenta pārstāve Tatjana Kožokaru (Tatiana Cojocaru) sniedza ieskatu Tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Pārkāpuma konstatēšanas gadījumā Tiesa lietas materiālus nodod Eiropas Padomes Ministru komitejai sprieduma izpildes kontrolei. Ministru komiteja spriedumiem piemēro standarta vai pastiprinātu izpildes procedūru, ja ar spriedumu konstatētas sistēmiskas vai kompleksas problēmas valstī vai steidzīgi jāizpilda individuāli spriedumi, piemēram, par atbrīvošanu no apcietinājuma. Spriedumos valstīm tiek uzlikts pienākums labot konkrētu situāciju (piemēram, atbrīvot apcietinātu personu); tiek norādīts, kādi konkrēti pasākumi jāveic, lai labotu situāciju; tiek noteiktas robežas, kuru ietvaros jālabo situācija. Ja dalībvalsts Tiesas spriedumu nepilda, Ministru komiteja cenšas panākt sprieduma izpildi, izmantojot politiskas sviras. Galējais līdzeklis ir dalībvalsts izslēgšana no Eiropas Padomes, taču šis līdzeklis nekad nav piemērots, jo tādā gadījumā šīs valsts pilsoņi paliktu bez Konvencijas aizsardzības.

Vizītes laikā Latvijas delegācija arī noklausījās daļu no Palātas tiesas sēdes lietā Sharxhi un citi pret Albāniju, iepazinās ar Tiesas kancelejas un arhīva darbu, kā arī tikās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Padomē Ivaru Punduru.

Vizītes laikā iegūta padziļināta izpratne par Tiesas darbību, iegūtā informācija par Tiesas praksi ir izmantojama tiesneša ikdienas darbā. Turklāt Tiesas praksei saistībā ar Konvencijas 6.panta pirmo daļu (neatkarīga un objektīva tiesa) ir būtiska loma katra tiesneša ikdienas darbā, apsverot nepieciešamību atstatīties no lietas izskatīšanas vai izlemjot pieteikto noraidījumu. Redzētais un dzirdētais būs noderīgs arī Tiesnešu ētikas komisijas darbā.