Justīcija attīstībai. Eiropas Tiesību institūts: tiesvedības efektivitāte, kvalitāte un alternatīvie domstarpību risināšanas veidi

Galvenie secinājumi: nepieciešama likumdevēja iesaistīšanās, lai risinātu jaunos izaicinājumus, piemēram, digitālā īpašuma vai interneta platformu darbības organizēšanas jomā. Svarīga ir tiesnešu un tiesas darbinieku tālākizglītošana par aktuālajām tēmām, mācoties arī no to valstu pieredzes, kuras jau saskārušās ar šīm problēmām.

Konferences dalībniekiem tika piedāvātas lekcijas un materiāli par šādām tēmām.

Uzņēmuma glābšana maksātnespējas tiesībās. Prezentēts institūta pētījums, kurā apskatīta arī tiesas loma. Viena no rekomendācijām bija brīvāka rīcība tiesas procesā, proti, vieta, kur pusēm vienoties (tiesnesim tādā gadījumā jābūt zinošam komercdarbības jomā, lai izlemtu, vai akceptēt kādu rīcību). Svarīga ir tiesas integritāte, kvalifikācija, specializācija, apmācības, iespējams, arī obligātais minimālais termiņš tiesneša amatā (proti, lai apmācītais tiesnesis ātri nemaina specializāciju vai tml.). Komentētāji gan norādīja pētījuma autoriem, ka tiesnesim tomēr būtu jāpieņem lēmumi, kas ņem vērā tieši juridiskos, nevis uzņēmējdarbības aspektus, turklāt īpaša specializācija neatmaksājas valstīs, kurās ir mazāks iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī mazāk lietu. Norādīts uz tendenci, ka mainās paradigma – no tikai kreditora aizsardzības arī uz biznesa glābšanu; deformalizācija uz vienošanās procesu no regulatora procesa; mainās arī subjektu lomas.

Kopējie konstitucionālie principi Eiropā. Diskusija par jautājumiem, kas saistīti ar kopējām konstitucionālajām tradīcijām kā konceptu ES tiesību kontekstā. Šis jēdziens parādās gan Līguma par Eiropas Savienību 6.pantā, gan ES Pamattiesību hartā. Bet jautājums, ko tieši tas ietver? Vai tie ir principi, idejas, vērtības? Vārda „tradīcija” lietošana ievieš arī laika dimensiju. Koncepta mērķis gan ir skaidrs – kopēju principu iezīmēšana cilvēktiesību aizsardzībai. Netiešā funkcija – kopēja pamata izveidošana kopīgai tiesiskajai kārtībai, spējai integrēties un sadarboties. Problēma gan ir tas, ka vienādiem jēdzieniem dažādās valstīs var būt atšķirīgs saturs (piemēram, rule of law var atšķirties). Līguma par Eiropas Savienību 4.pantā gan parādās arī nacionālās identitātes aizsardzība, sargājot dalībvalsts iekšējo struktūru. Nacionālā identitāte savā ziņā ir suverenitātes aizsegs. Bieži tā tiek prezentēta kā pretstats nacionālajai identitātei. Kurš izlemj, kas ir nacionālā identitāte – konstitucionālās tiesas, parlaments? Vai tur ir teikšana arī Eiropas Savienības Tiesai?

Patvēruma meklētāju un nelegālo migrantu aizturēšanas tiesiskums. Prezentēts pētījums, kurā apskatīts Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un nacionālo valstu regulējums un prakse.

No transnacionāliem principiem līdz Eiropas Civilprocesa noteikumiem: pierādījumi, pagaidu līdzekļi un dokumentu paziņošana. Prezentēts institūta projekts, kurā pētītas civiltiesības un komerctiesības, bet neaptver, piemēram, ģimenes strīdus. Projekts pamatā paredzēts lielu un sarežģītu prasību izskatīšanai. Projektā ietverts gan nacionālais, gan pārrobežu situāciju regulējums, valstu kopīgie principi un labā prakse. Paredzams, ka projekts tiks pabeigts 2018.gadā.

Datu ekonomikas būvēšana. Jautājumi par digitālās „pasaules” regulējumu. Kaut arī daudzi izmanto juridisko vakuumu, uzņēmējdarbības videi vērtīgāks būtu skaidrs regulējums. Šobrīd dažādi aspekti tiek regulēti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, saistību tiesībām utt., bet ir daudz neatbildētu jautājumu. Īpaši svarīgs ir jautājums par datu plūsmu, pieejamību un atbildības jautājumiem. Dalībvalstu uzņēmumu aptaujas norāda uz datu lokalizāciju. Iespējami risinājumi būtu atbildīgo valsts iestāžu pārrobežu jurisdikcija, datu pārnesamība. Nav skaidras atbildes jautājumiem par datu piederību – vai skatīties uz to no īpašumtiesību skatu punkta, vai intelektuālā īpašuma tiesībām. Šobrīd pārsvarā šos jautājumus uzņēmumi risina, slēdzot līgumus, līdz ar to praktiski strādā saistību tiesības.

Tiesas un strīdu alternatīvā izšķiršana. Tiesai būtu jāinformē un jāizglīto puses par iespējamajām metodēm, turklāt valstij vajadzētu šīs metodes kā komplementāras ieviest arī nacionālajā regulējumā. Vērtējot alternatīvās strīdu risināšanas metodes, tiesai būtu jāņem vērā pušu materiālais stāvoklis un iespējas iegūt juridisku palīdzību. Tāpat būtu jāņem vērā procesa izmaksas (ko varētu salīdzināt ar tiesas procesa izmaksām un pušu vajadzībām), kā arī lietas būtība – varbūt konkrēto strīdu labāk atrisināt tiesas ceļā. Tiesai būtu arī jāpamato tās rīcība.

Noteikumi un standarti tiešsaistes starpnieku platformām. Prezentēta Francijas pieredze, regulējot digitālo platformu darbību. Regulējuma pamatā ir ideja, ka platformas lietotājs ir nevienlīdzīgā situācijā, tāpēc paredzēti izlīdzinoši līdzekļi – pienākums informēt klientu, civilās sabiedrības iesaistīšana situācijas uzraudzīšanā, labās prakses publicēšana. Institūta pētījumā uzmanība pievērsta tikai tādām platformām, kas sniedz pakalpojumus pret samaksu.

Lietu internets. Tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie sarežģītiem jautājumiem un nepieciešamības pēc jauna regulējuma. Saskaras datu aizsardzības, atbildības, intelektuālā īpašuma, apdrošināšanas, patērētāju tiesību jautājumi. Svarīga ir arī lietotāju informēšana. Jāreformē arī atbildības regulējums, jo parādījušies jauni tirgus dalībnieki. Kā piemērs izmantota atbildība par automašīnas bez vadītāja nodarītajiem zaudējumiem. 

Tiesvedības finansēšana no trešajām personām. Šādam tiesvedības finansēšanas veidam ir priekšrocības (tas vienādo pušu iespējas; parasti trešās personas izvēlas finansēt tikai pamatotas prasības; trešās personas ir motivētas uzmanīt advokātu izmaksas un var būt labāk informētas un racionālākas nekā indivīds pats) un trūkumi (tas veicina vēlmi tiesāties; trešās personas vairāk izvēlēsies vieglas lietas ar augstu vērtību; neizglītotāki cilvēki var kļūt par trešo personu „ķīlniekiem”; trešā persona, kontrolējot tiesāšanās stratēģiju, iejaucas klienta un advokāta attiecībās; trešajai personai bankrotējot, indivīda izdevumi netiek segti). Tas rosina arī ētiskas dabas jautājumus (tiesāšanās procesa komercializācija). Valstīm šajā jautājumā ir dažāda prakse un nav nepieciešama tās harmonizācija ES līmenī.

Fiduciāra piekļuve digitālajam īpašumam. ASV jau ir regulējums šim jautājumam, savukārt ES valstīs tas pietrūkst. Risinājums nepieciešams tādiem jautājumiem kā, piemēram, pieeja personas profilam internetā pēc viņas nāves. Notārs no Vācijas izklāstīja mantojuma tiesību problemātiku saistībā ar internetā noglabāto informāciju.

Pieaugušo aizsardzība starptautiskās situācijās. Nepieciešams aizsargāt pieaugušos, kuri intelektuālas invaliditātes dēļ nespēj paši sevi aizstāvēt, kad viņus izmanto (piemēram, pārvietojot uz ārvalstīm nolūkā saņemt viņu sociālos labumus). Uzmanība pievērsta Hāgas Konvencijai par pieaugušo personu starptautisku aizsardzību.

Eiropas ģimeņu aizsardzība. Plānotā projekta mērķis ir apkopot ES dalībvalstu regulējumu ģimenes tiesībās, kā arī ir izveidot līguma projektu, ko laulātie varētu noslēgt, regulējot savas mantiskās attiecības, vienlaikus ņemot vērā katras valsts īpatnības.

Izpētes un attīstības nodokļu iniciatīvas. Apspriests nodokļu tiesību regulējums, kas veicina pētniecības attīstību.

Normu kolīzijas un digitalizācija. Digitālā vide nepazīst robežas, tādēļ parādās jautājumi par jurisdikciju un piemērojamo likumu.

Digitālo tiesību interešu grupa. Grupā darbojas 9 apakšgrupas, katrā no tām apspriesti dažādu nozaru jautājumi (datu aizsardzība, patērētāju tiesības, atbildība, apdrošināšana, intelektuālais īpašums, līgumtiesības, delikti u.c.).