• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs Kristaps Valters

Latvijas tiesu sistēmas vēsturē Kristaps Valters pirmkārt minams kā Latvijas Senāta pirmais priekšsēdētājs, taču viņš pats par sava mūža darbu uzskatīja administratīvās justīcijas radīšanu un iedzīvināšanu, īpaši juridiski nostiprinot agrārreformas izvešanu. Neskatoties uz administratīvā darba slodzi, pildot departamenta priekšsēdētāja un Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu, Valters skatīja lietas kā visi departamenta senatori. Kolēģi apbrīnojuši ne tikai viņa darba spējas, bet arī fenomenālo atmiņu. Pat pēc gadiem viņš atcerējies lietu materiālu sīkākās detaļas.

 

 

Kristaps Valters – Maskavas universitātes tieslietu students, 1889.gads. 
Aktīvs studentu biedrības „Austrums” un korporācijas „Fraternitas Letica” biedrs. Iesaistījies arī Jaunajā Strāvā, bijis avīzes „Dienas Lapa” redaktors un līdzizdevējs.

Latvijas Senāta departamentu kopējās rīcības sēdes žurnāls, 1920.gads. Sākumā Apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu katru reizi izpildīja tā departamenta priekšsēdētājs, no kura nāca lieta vai uz kuru attiecās apspriežamais jautājums. Pastāvīgs Senāta priekšsēdētāja amats izveidots „kopīgu rīcības un tiesas sēžu vadīšanai” un “lai būtu atbildīgā persona šo sēžu sagatavošanai un sasaukšanai”.

Senatori un prokurori, 1925.gads.  No kreisās: Aleksandrs Haritonovskis, Felikss Blūms, Fricis Zilbers, Kārlis Puriņš, Aleksandrs Gubens, Andrejs Sīmanis, Kristaps Valters, Kārlis Ozoliņš, Augusts Lēbers, Jānis Kalacs, Boļeslavs Nagujevskis, Aleksandrs Pētersons.

Senatori un prokurori,  1934.gads.  Pirmajā rindā centrā blakus sēž abi Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāji – pensijā aizejošais Kristaps Valters un nākamais priekšsēdētājs Aleksandrs Gubens. Pēc Kārļa Ulmaņa 1934.gada 15.maija apvērsuma Senāts saņēmis autoritatīvu mājienu nosūtīt Ministru prezidentam apsveikumu, tanī izceļot apvērsuma tiesisko jēgu. Kristaps Valters norādījis, ka apsveikumu var sūtīt, bet atzīt apvērsuma likumību nav iespējams. Pēc tā Valters zaudēja tiesneša amatu – viņam lika aiziet pensijā. Tiesas neatkarības vārdā Valters arī iepriekš konsekventi norobežojās no politiskās darbības un atteicās no Pētera Juraševska ministru kabinetā piedāvātā tieslietu ministra portfeļa un no aicinājuma kandidēt Valsts prezidenta amatam pēdējās vēlēšanās 1933.gadā.

Kristaps Valters bija pirmais ...

... senators. 1918.gada 7.decembrī valdība par pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem iecēla zvērinātus advokātus Kristapu Valteru un Jāni Graudiņu. Viņus par vispiemērotākajiem augstākajiem tiesnešu amatiem bija izvirzījuši paši latviešu juristi savās sanāksmēs.

... Administratīvā departamenta priekšsēdētājs. 1919.gada 2.oktobrī kopsēdē Senāts sadalīja senatorus pa departamentiem un ievēlēja departamentu priekšsēdētājus: Civilās kasācijas departamentam Kārli Ozoliņu, Kriminālās kasācijas departamentam Miķeli Gobiņu, Administratīvajam departamentam Kristapu Valteru.

... Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs. 1920.gada 3.jūnijā Kristaps Valters kā gados vecākais senators iecelts šajā amatā un pildīja to līdz 1934.gada novembrim.

OZOLU SPĒKS MŪSU SAKNES TUR

Par Latvijas Senāta simtgades simbolu Augstākā tiesa izvēlējusies Sipju dižozolu no Latvijas Senāta Apvienotās sapulces pirmā priekšsēdētāja Kristapa Valtera dzimtā Rumbas pagasta. Kristapa Valtera stingrā pārliecība par tiesneša neatkarību un taisnīgumu ir kā ozola sakņu spēks, kas notur staltu stumbru un caur dzīves vētru mezglotajām zaru rokām dod dzīvības sīkstumu kokam kuplot gadu simtus. Ozols ir stipru cilvēku koks.