Eiropas Padomes Tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) viedoklis Nr.20 “Tiesu loma tiesību normu vienveidīgā piemērošanā”
Pieņemts Strasbūrā 2017.gada 10.novembrī
Svarīgākie secinājumi un rekomendācijas
1. Tiesu nolēmumos ietvertā motivācija ir būtisks instruments tiesnešiem gan anglosakšu tiesību sistēmas valstīs, gan kontinentālo tiesību sistēmas valstīs, neatkarīgi no tā, vai tiesu precedenti uzskatāmi par saistošu tiesību avotu, vai nē.
2. Tiesiskā valstī tiesību normu vienveidīga piemērošana nodrošina likuma normu vispārīgumu, vienlīdzību likuma priekšā un tiesisko noteiktību. Tiesību normu vienveidīga piemērošana stiprina sabiedrības priekšstatu par to, ka tiesu spriež taisnīgi un objektīvi, kā arī stiprina uzticēšanos tiesām.
3. Atšķirīgu nolēmumu pieņemšana, īpaši pēdējā tiesu instancē, var izraisīt taisnīgas tiesas prasības pārkāpumu, kas nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā.
4. Nepieciešamība nodrošināt vienveidīgu tiesību normu piemērošanu savukārt nedrīkstētu novest pie tiesību normu stagnācijas un nedrīkstētu ierobežot normu pilnveidošanu, kā arī nedrīkstētu apdraudēt tiesu neatkarības principu.
5. Novērst atšķirības tiesību normu piemērošanā un nodrošināt tiesību normu vienveidīgu piemērošanu, kā arī sekmēt judikatūras attīstību, visupirms ir augstāko tiesu uzdevums.
6. Raugoties no atbilstošas un vienveidīgas tiesību normu piemērošanas viedokļa, ir pareizi, ka augstākai tiesai ir piešķirtas tiesības atļaut pārsūdzēt zemāku instanču tiesu nolēmumus vai izmantot citus atbilstošus filtrēšanas mehānismus. Pārsūdzēšanas kritērijiem ir jāatbilst augstākas tiesas publiskai funkcijai nodrošināt un attīstīt tiesu prakses vienveidību un tiesību normu attīstību.
7. Tiesnešu kopsapulces tiesība pieņemt saistošus lēmumus par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem, neatkarīgi no mērķa pozitīvi ietekmēt tiesu praksi un veicināt vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, ir kritiski vērtējama prakse no varas dalīšanas skatupunkta.
8. Arī apelācijas instances tiesām ir būtiska loma vienveidīgā tiesību normu piemērošanā.
9. Ja pastāv vairākas tiesas ar pēdējās instances jurisdikciju dažādās tiesību nozarēs, ir būtiski, lai nacionālie tiesību akti noteiktu kārtību, kādā risināmi tiesību normu atšķirīgas piemērošanas gadījumi.
10. Ja tiesa nolemj atkāpties no iepriekšējās tiesu prakses, šai atkāpei jābūt skaidri izteiktai nolēmumā. No nolēmumā sniegtā pamatojuma jābūt skaidram, ka tiesnesis zina, ka iepriekšējā tiesu prakse šajā jautājumā ir atšķirīga, un ir jābūt detalizēti izsvērtam, kāpēc iepriekš atzītais viedoklis nav pareizs.
11. Iepriekšējo tiesas nolēmumu piemērošanu nedrīkst attiecināt uz citas lietas faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem, ja šo apstākļu detalizēta un kritiska analīze var novest pie secinājuma, ka lietās tomēr ir atšķirīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
12. Vienveidīgas tiesību normu piemērošanas nodrošināšanai ir būtiski izveidot augstāko tiesu un apelācijas instances tiesu nolēmumu atbilstošas pieejamības sistēmu.
/Aijas Brantas tulkojums/