Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma procedūra

Semināra mērķis bija stiprināt zināšanas par to, kādos gadījumos nacionālās valsts tiesnesim jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu, pēc kādiem kritērijiem izšķirties vērsties vai nevērsties Eiropas Savienības Tiesā un kā noformulēt Eiropas Savienības Tiesai uzdodamo jautājumu.

Semināra ievaddaļā sniegta pamatinformācija par prejudiciālā nolēmuma procedūru Eiropas Savienības Tiesā, atgādinot par Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.pantu, kas paredz Eiropas Savienības Tiesas kompetenci sniegt prejudiciālos nolēmumus par Eiropas Savienības tiesību aktu interpretāciju un spēkā esību, un Eiropas Savienības Tiesas Procesuālo noteikumu (Rules of Procedures) 94.pantu, kas noteic lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu saturu.

Tāpat vērsta uzmanība uz to, ka prejudiciālā nolēmuma sniegšana var notikt dažāda veida procedūrās – standarta jeb parastās tiesvedības kārtībā, paātrinātās tiesvedības kārtībā (Procesuālo noteikumu 105.pants), steidzamības kārtībā (Procesuālo noteikumu 107.pants) un vienkāršotā procedūrā (Procesuālo noteikumu 99.pants). Vienlaikus uzsvērts, ka tiesai, kas vēršas ar lūgumu par prejudiciālā nolēmuma sniegšanu, gadījumā, ja tā uzskata, ka ir pamats attiecīgo lietu skatīt paātrinātās tiesvedības vai steidzamības kārtībā, tas lūgumā būtu jānorāda. 

Attiecībā uz to, kam ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu par prejudiciālā nolēmuma sniegšanu, uzsvērts, ka šādas tiesības ir tikai tiesai, tomēr jāņem vērā, ka ar tiesas jēdzienu tiek aptvertas arī institūcijas, kas pēc būtības ir atzīstamas par tiesām (lieta C-17/00 un lieta C-689/13).

Attiecībā uz tiesas tiesībām vai pienākumu vērsties ar lūgumu par prejudiciālā nolēmuma sniegšanu, papildus jau labi zināmajam, ka pienākums šādu lūgumu iesniegt attiecas uz lietas izskatīšanas galīgo instanci, tika uzsvērts, ka tajos gadījumos, kad ir šaubas nevis par Eiropas Savienības tiesību akta interpretāciju, bet gan par tā spēkā esību, pienākums vērsties būtu arī zemāko instanču tiesām. Galīgās instances tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu par prejudiciālā nolēmuma sniegšanu tad, ja tiesai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esību un šo šaubu novēršana ir izšķiroša izskatāmās lietas izspriešanai. Tiesai, kuras gala nolēmumu ir iespējams pārsūdzēt, ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar attiecīgu lūgumu tad, ja šai tiesai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esību un šo šaubu novēršana ir izšķiroša izskatāmās lietas izspriešanai. Savukārt gadījumos, kad šādai tiesai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju, vēršanās Eiropas Savienības Tiesā ir tiesas tiesība, nevis pienākums.

Vienlaikus skaidrots, ka vēršanās ar lūgumu Eiropas Savienības Tiesā nav obligāta gadījumā, ja ir konstatējams, ka Eiropas Savienības Tiesa jau ir taisījusi spriedumu par pēc būtības identisku jautājumu (acte éclairé) vai gadījumā, ja tiesa secina, ka piemērojamās Eiropas Savienības tiesību normas pareizā interpretācija ir acīmredzama (acte clair) (tomēr šādā gadījumā tiesai jābūt pārliecinātai, ka šāda pareizā interpretācija būtu acīmredzama gan visām Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām, gan Eiropas Savienības Tiesai).

Attiecībā uz pienākumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā vai tiesībām atturēties no vēršanās semināra dalībnieku uzmanība vērsta uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem Costa lietā, E.N.E.L. lietā, Foto Frost lietā, Gaston Schul lietā, C.I.L.F.I.T. lietā, X and Van Dijk lietā un Ferreira da Silva lietā.

Sniedzot ieteikumus par to, kā noformēt lēmumu par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā un kā noformulēt Eiropas Savienības Tiesai uzdodamo jautājumu, semināra dalībnieku uzmanība vērsta uz Eiropas Savienības Tiesas rekomendāciju Nr.2016/C 439/01 un Augstāko Administratīvo tiesu asociācijas ACA Europe interneta mājaslapā www.aca-europe.eu pieejamajām vadlīnijām, kā arī Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem lietās C-6/64, C-310/10, C-139/12 un C-201/14. Atgādināts, ka nav pieļaujams Eiropas Savienības Tiesai uzdodamo jautājumu formulēt tādējādi, ka Eiropas Savienības Tiesai tiek lūgts sniegt vērtējumu par nacionālo tiesību normu interpretāciju vai faktisko apstākļu novērtējumu.

Semināra ietvaros dota iespēja risināt konkrētu kāzusu, noformulējot Eiropas Savienības Tiesai uzdodamo jautājumu.