Jāstiprina dzīvokļu īpašnieku kopības interešu aizsardzība

Dzīvojamo māju neapmierinošais tehniskais un vizuālais stāvoklis ir daudzu dzīvokļu īpašnieku realitāte gan Rīgā, gan arī ārpus tās. Tam ir vairāki iemesli, kas saistīti gan ar pašu dzīvokļu īpašnieku attieksmi pret savu īpašumu, tostarp kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu, gan dzīvojamo māju pārvaldnieku sniegto pakalpojumu kvalitāti u.c. faktoriem. Viens no iemesliem, kas būtiski ietekmē iespēju pienācīgi uzturēt dzīvojamo māju un ar to funkcionāli saistītās ēkas un zemi, ir atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādsaistību apjoms, kas radies, ilgstoši nesedzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus vai nenorēķinoties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Piemēram, kopējais parāds tikai par siltumenerģijas pakalpojumiem, kas sniegti republikas nozīmes pilsētās 2015.gada 1.septembrī, veidoja 17,7 miljonus eiro. Šādu parādu esamība rada ne tikai risku, ka konkrētajām dzīvojamām mājām tiks pārtraukta to uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšana, bet tie arī kavē dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas darbību veikšanu. Tādējādi tiek pasliktināta dzīvokļu īpašnieku dzīves vides kvalitāte.

2017.gada 1.janvārī stājās spēkā Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi, kuru mērķis bija mazināt iepriekšminēto dzīvokļu īpašnieku parādsaistību problēmu. Tomēr, ietverot Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā dzīvokļa īpašnieka pienākumu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī nosakot, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu, iepriekš minētais likumprojekta mērķis nevar tikt efektīvi sasniegts. Pamatots ir izvēlētais laika moments, kad būtu risināms jautājums par parādsaistībām, proti, dzīvokļa īpašuma atsavināšanas brīdis, taču izvēlētais līdzeklis (informēšanas pienākumi) nav pietiekams noteiktā mērķa sasniegšanai.

Lai nodrošinātu dzīvokļu īpašnieku kopības interešu pienācīgu aizsardzību pret atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādsaistību radītajām negatīvajām sekām dzīvojamās mājas uzturēšanai, uz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, būtu jāattiecina reālnastas tiesiskais regulējums. Piešķirot minēto izdevumu segšanas pienākumam liettiesisku raksturu, tiktu ne vien būtiski mazināta ar dzīvojamo māju saistīto parādu problēma, bet arī samazinātos ar attiecīgo parādu atgūšanu saistīto civiltiesisko strīdu daudzums.