Juridiskā fakta, kas nepieciešams publiski tiesisko attiecību nodibināšanai, konstatēšanas pieteikuma pakļautība administratīvajai tiesai (18.10.2017.)

Juridiskā fakta, kas nepieciešams publiski tiesisko attiecību nodibināšanai, konstatēšanu veic administratīvā tiesa. Tas attiecas arī uz tiem juridiskajiem faktiem, kuru konstatēšanas kompetence tieši noteikta Civilprocesa likuma 288.panta otrajā daļā.
Tādējādi administratīvajai tiesai pakļauta pieteikuma izlemšana, kurā kopā ar lūgumu uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par valsts sociālā pabalsta izsniegšanu lūgts konstatēt pieteicējas atrašanos sava mirušā vīra apgādībā. 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Rīgā 2017.gada 18.oktobrī

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs
un departamentu priekšsēdētāji:
Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša,
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa,
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe,

sēdē izskatīja Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 12.septembra lēmumā lietā Nr.680040117 ierosināto jautājumu par lietas pakļautību.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 31.maijā saņemts pieteicējas [pers. A]  pieteikums, kurā lūgts konstatēt, ka pieteicēja līdz 2017.gada 20.martam ir atradusies sava mirušā laulātā apgādībā, un lūgts uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) izdot labvēlīgu administratīvo aktu par valsts sociālā pabalsta izsniegšanu pieteicējai kā mirušā Černobiļas atomelektrostacijas (turpmāk – AES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieka pārdzīvojušajam laulātajam.

[2] Pieteikuma materiāltiesiskais pamats ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkts. Minētā tiesību norma paredz, ka mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei valsts sociālo pabalstu piešķir, ja attiecīgā dalībnieka nāves cēlonis ir slimība, kurai ir noteikta cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu. Par mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenes locekli likuma izpratnē uzskatāms arī pārdzīvojušais laulātais, kas nav stājies citā laulībā, ja šis laulātais ir bijis mirušā laulātā apgādībā.

Lai nodrošinātu pabalsta saņemšanu, Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1077 „Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1077) 9.2.apakšpunkts nosaka tiesai pienākumu triju darbdienu laikā pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums par apgādības fakta konstatēšanu, paziņot par to VSAA nodaļai atbilstoši apgādībā bijušās personas deklarētajai dzīvesvietai.

[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atzina pieteikumu par neiesniegtu, jo pieteicēja nebija novērsusi trūkumus.

[4] Izskatot pieteicējas blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atzīt pieteikumu par neiesniegtu, Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka blakus sūdzības pareizai izlemšanai ir būtiski izšķirt jautājumu par pieteikuma pakļautību.

Ar 2017.gada 12.septembra lēmumu Administratīvā apgabaltiesa nolēma vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma izšķiršanai par [pers. A]  pieteikuma par apgādības fakta konstatēšanu pakļautību.

Motīvu daļa

[5] Jautājuma par lietas izskatīšanas pakļautību izšķiršanai jānoskaidro, vai tāda juridiskā fakta konstatēšana, kas konkrētajā gadījumā nepieciešama publiski tiesisko attiecību nodibināšanai, bet kura konstatēšana ir tieši noteikta Civilprocesa likuma 288.pantā, ir jāveic vispārējās jurisdikcijas tiesai vai administratīvajai tiesai.

[6] Lietā nav strīda, ka juridiskais fakts – pieteicējas atrašanās mirušā laulātā apgādībā – ir jākonstatē, lai pieteicēja varētu saņemtu valsts sociālo pabalstu. Valsts sociālā pabalsta piešķiršanai ir publiski tiesisks raksturs.

[7] Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai juridiskā fakta konstatāciju, kas nepieciešama tiesisko attiecību nodibināšanai publisko tiesību jomā, veic administratīvā tiesa (Augstākās tiesas 2009.gada 26.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-263/2009; 2007.gada 15.marta spriedums lietā Nr.SKA-172/2007 (kopsēde); 2012.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.SKC-88/2012).

[8] Apstāklim, ka Civilprocesa likuma 288.panta otrās daļas 2.punktā apgādības fakta konstatēšana ir ietverta vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, nav izšķirīgas nozīmes, jo norādītā vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetence attiecas tikai uz privāto tiesību jomu.

Papildus jāņem vērā, ka minētā Civilprocesa likuma norma ir spēkā no 1999.gada 1.marta, proti, brīža, kad vēl nebija izveidotas administratīvās tiesas un nošķirta administratīvā tiesvedība. Arī MK noteikumi Nr.1077 ir saglabājuši sākotnēji Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumos Nr.413 „Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei” noteikto, ka apgādības faktu konstatē ar tiesas spriedumu (6.4.2.apakšpunkts), nekonkretizējot, kādas jurisdikcijas tiesa ir domāta.

Līdz ar to nav konstatējama likumdevēja noteikta griba apgādības fakta konstatēšanu uzticēt vispārējās jurisdikcijas tiesām arī tajos gadījumos, kad tā nepieciešama tiesisko attiecību noregulējumam publisko tiesību jomā.

[9] Pakļautības jautājuma izšķiršanu neietekmē arī Administratīvās apgabaltiesas lēmumā minētais Augstākās tiesas 2014.gada 29.decembra lēmums lietā Nr.SKA-1389/2014. Šajā lietā radniecības fakta konstatēšana lietas ietvaros tika saistīta ar tiesiskajām attiecībām privāto tiesību jomā un attiecīgi bija veicama Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā lietā turpretim juridiskā fakta konstatēšana kalpo publiski tiesisko attiecību nodibināšanai.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

nolēma

atzīt, ka [pers.A] pieteikums, kurā lūgts konstatēt, ka pieteicēja līdz 2017.gada 20.martam ir atradusies sava mirušā laulātā apgādībā, kopā ar tajā ietverto lūgumu uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par valsts sociālā pabalsta izsniegšanu izskatāms administratīvajā tiesā.