Justīcija attīstībai. Singapūra: informācijas tehnoloģiju izmantošana, tiesu darba organizācija un vadība, tiesnešu apmācība

Singapūras valsts tiesas (State Court) sastāvā ietilpst rajonu tiesas un maģistrātu tiesas, kas abas izskata gan krimināllietas, gan civillietas, kā arī koroneru tiesa un maza apmēra prasību tribunāls (civillietām).

Singapūras Augstākā tiesa sastāv no Augstās tiesas (High court), kas var būt gan pirmā, gan apelācijas instance gan krimināllietās, gan civillietās, un Apelācijas tiesas (Court of Appeal), kurā skata pārsūdzības no Augstās tiesas. Notika arī tikšanās Singapūras Augstākās tiesas pakļautībā 2015.gadā izveidotajā Singapūras Tiesu koledžā.

Singapūras tiesu sistēmas organizācija, tiesību sistēmas aspekti un piekritības normas ir ļoti atšķirīgas no Latvijas. Singapūras modelis Latvijas tieslietu sistēmas darbības efektivizācijas kontekstā būtu tālāk pētāms saistībā ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu, tiesu darba organizāciju un vadību un tiesnešu apmācību.

Singapūrā pastāv ļoti efektīva un ātra tiesu sistēma (vienam tiesnesim gadā izskatāmo lietu apjoms, pēc mutiski saņemtās informācijas Augstākajā tiesā, ap 4000), tomēr ne visi šīs tiesu sistēmas uz lietu izskatīšanas ātrumu vērstie elementi ir pārņemami Eiropas Savienības un Eiropas padomes dalībvalstī, kur ECT konvencijas 6.pants izvirza visai striktas prasības, piemēram, par spriedumu motivāciju.

Taču būtu neapšaubāmi vērts detalizēti iepazīties ar Singapūras tiesu darbā izmantojamajām elektroniskajām sistēmām, it sevišķi brīdī, kad tiek izstrādāta jaunā TIS versija. Singapūras pieredze izmantojama arī, ņemot vērā pakāpenisko pāreju uz procesuālo dokumentu elektronisku iesniegšanu. Singapūrā visi tiesvedības procesa dokumenti ir pieejami e-vidē un tos kā vienotu platformu izmanto gan tiesnesis, gan puse, gan puses pārstāvis. Lietas materiāli netiek dublēti papīra formātā. Būtu lietderīgi iepazīties, kā tiek izstrādātas elektroniski pieejamās procesuālo dokumentu formas.

Administratīvo sodu lietas Valsts tiesā izskata vakarā un naktī dežūrējošs tiesnesis, aiztaupot pusei nepieciešamību ierasties tiesā dienā, darba laikā. Arī šeit tiek izmantotas elektroniskas sistēmas: ierodoties tiesā un izstāvot rindu uz lietas izskatīšanu, speciālā automātā tiek ieskenēts identifikācijas dokuments un atzīmēts, šķiet, iepriekšsagatavotā sagatavē, ko cilvēks vēlas no tiesas. Šādi sagatavota lieta automātiski nonāk pie tiesneša, un viņš to izlemj dažās minūtēs.

Ņemot vērā plašo un veiksmīgo mediācijas pielietojumu Singapūrā (mediācija izmantota vairumā lietu un vienošanās panākta apmēram 80%), būtu vērts tālāk izpētīt šo modeli gan attiecībā uz tā tiesisko regulējumu, mediatoru profilu, mijiedarbību ar tiesas procesu attiecīgajā lietā (tiesneši darbojas arī kā mediatori, tas, visdrīzāk, daļēji izskaidro arī ļoti augsto izskatīto lietu skaitu), izmaksām (sākotnēji piedāvāts par brīvu, vēlāk konstatēts, ka mediācija tiek efektīvāk izmantota, ja par to prasa relatīvi zemu fiksētu maksu, kas disciplinē puses).

Būtu nepieciešams attīstīt sadarbību ar Singapūras tiesu koledžu. Ņemot vērā, ka viņiem ir paredzēti valsts līdzekļi starptautiskajai sadarbībai, Latvijas tiesneši varētu piedalīties programmās ar relatīvi zemām izmaksām. Singapūras tiesu koledža darbojas trijās pamatjomās, viņi to definē par „spārniem”: Vietējais spārns – pārrauga Singapūras tiesu iestāžu vajadzības, sākot no jauno tiesnešu apmācības līdz tālākizglītībai un pētniecības un attīstības programmām; Starptautiskais spārns – balstoties uz Singapūras tiesu sistēmas starptautisko reputāciju, Singapūra pozicionējas arī kā tieslietu apmācības forums, kas piedāvā apmācības plašā tēmu spektrā, piemēram, par tiesnešu ētiku, lietu izskatīšanu, tehnoloģiju izmantošanu un tiesu administrēšanu; Pētniecības spārns – koledža finansē Universitāšu pētījumus, kuru mērķis ir testēt un ieviest inovācijas tiesu studijās un praksē.

Tiesu sistēmas pašreprezentācija un komunikācija ar sabiedrību – ņemot vērā gan sabiedrības kopumā, gan lietas dalībnieku augsto novērtējumu Singapūras tiesu sistēmai (piemēram, 99,6% iedzīvotāju ir norādījuši, ka tiesvedība Valsts tiesā ir efektīva, savukārt 96,9% lietu dalībnieku norāda, ka Valsts tiesa ir profesionāla), būtu vēlams detalizētāk iepazīties ar izvēlēto komunikācijas formu ar sabiedrību, izmantojamajiem avotiem (piemēram, žurnāls „Judiciary Times”, tiesu mājaslapas, videopamācības, tiesās strādājošo brīvprātīgo institūts – atbalsta funkcijās tiesas klientiem).

Tiesu administratīvās vadības jomā ir interesanta Singapūras prakse katru gadu noteikt prioritātes un to ietvaros sasniedzamos mērķus. Piemēram, Valsts tiesa 2017.gadā īpašu uzmanību pievērsusi sadarbībai ar lietu dalībniekiem (nodrošinot psihologa palīdzību lietas dalībniekiem); tiesas procesu pieejamības un efektivitātes nodrošināšanai (apmācības mediatoriem); pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (aplikācija soda naudu un nodevu maksāšanai telefonā vai planšetē).