Kāpēc vajadzīga tiesiskā (un tiesu) sistēma

Runājot par tiesu sistēmas attīstības tendencēm, šķiet būtiski un loģiski paskatīties, kur esam šodien – neiedziļinoties skaitļos un detaļās, tomēr nofiskēt atskaites punktu, kur esam šodien, kurp un kādā tempā dodamies tālāk. 

Nenoliedzami, esam diezgan strauji gājuši uz priekšu. Salīdzinot, kā izskatījāmies un kā jutāmies 90.gadu sākumā, un kur esam šodien, vērtējumi var būt dažādi, bet ir skaidrs – attīstība bijusi strauja. Eiropas tieslietu sistēmu pētījumos, kas ir statistisks objektīvs vērtējums, Latvijas tiesu sistēma nav zemākajā vietā Eiropas Savienības juridiskajā telpā, bet ir stabili pa vidu. Tas priecē un dod pamatu cerībai un pārliecībai, ka dodamies pareizā virzienā. Mūsu attīstība ir ar plus zīmi, mēs nestagnējam un nekāpjamies atpakaļ.

Pievēršoties izaicinājumiem, nerunāšu par turpmāko simtgadi, bet par tuvāk pārskatāmu nākotni. Sasaistot to ar Tieslietu padomes stratēgiju nākamajiem trīs gadiem, pievērsīšos trīs pamatmērķiem un uzdevumiem, kas jāveic, lai šos mērķus ja ne sasniegtu, tad vismaz tuvinātu. Šie pamatmērķi ir: pirmais, nostiprināt tiesu neatkarību; otrais, padarīt Latvijas tiesu sistēmu efektīvāku; trešais, stiprināt tiesas autoritāti un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesām.

Domāju, šajā auditorijā nav nepieciešams pārliecināt, kāpēc tiesai jābūt neatkarīgai. Latvijas tiesnešu šīgada konferences pamattēma bija tiesnešu neatkarība, un, neraizējoties par savu komfortu, bet izprotot atbildību sabiedrības priekšā, lai nodrošinātu ikviena indivīda tiesību uz taisnīgu tiesu, tiesneši runāja par neatkarības trīs līmeņiem. Pirmkārt, būtiskas ir tiesu sistēmas attiecības ar likumdevēju un izpildvaru. Tiesneši sagaida likumdošanas stabilitāti, kas piebremzētu pietiekami dinamisko likumu mainību un dotu iespēju veidot vienveidīgu tiesu praksi un stabilu un dziļāk izstrādātu judikatūru. Tiesneši sagaida cieņpilnas attiecības ar likumdevēju un izpildvaru. Otrkārt, tā ir tiesnešu neatkarība pašā tiesu sistēmā. Visbeidzot, tā ir katra tiesneša personiskā sajūta, pārliecība un nepieciešamība būt neatkarīgam.

Tiesas darba efektivitāti publiskajā telpā biežāk sasaista tikai ar lietu izskatīšanas termiņiem. Taču ne vienmēr pareizākais risinājums ir lietu izskatīt vienalga kā, galvenais – ātri. Taisnīgs risinājums prioritāri nozīmē pēc būtības lietu atrisināt taisnīgi, protams, sabalansējot un ievērojot lietas izskatīšanas termiņus. 

Tiesu efektivitātes kontekstā jārunā par tiesu darbinieku kvalifikāciju un tiesnešu apmācību. Jāatgādina par Eiropas Sociālā fonda atbalstīto apjomīgo projektu „Justīcija attīstībai”, kura ietvaros ir lieli mērķi tiesu darbinieku, tiesnešu un prokuroru mācībām. Tiesas jānodrošina ar profesionāliem tiesnešu palīgiem un tiesas sekretāriem, bet tas prasa paaugstināt atalgojumu, jo tikai tad var celt profesionālo prasību latiņu tiesas darbiniekam, ja to samēro ar atbilstošu atalgojumu.

Trešais mērķis – sabiedrības uzticēšanās un tiesas autoritāte – cieši saistīts ar pirmo divu mērķu uzdevumu izpildi. Grūti iedomāties tiesu sistēmu, kas būtu maz efektīva un nebūtu neatkarīga, bet baudītu autoritāti. Cik tiesu sistēma spēs būt neatkarīga, cik efektīvi tā strādās  – tik arī palielināsies sabiedrības uzticēšanās tiesām. Tā teikt, trešais mērķis pats nāks klāt, ja būs sasniegti pirmie divi.

Trešā mērķa sasniegšanai izpildāmi arī gluži praktiski uzdevumi, pie kā pēdējo gadu laikā tiesas sākušas strādāt – tie ir komunikācijas jautājumi. Augstākās tiesas veiktā mediju, tātad profesionāļu, aptauja parādīja, ka tiesu darbs komunikācijas laukā ir nesis augļus, un pozitīvas pārmaiņas ir novērtētas. Tiesas turpina pilnveidot savu komunikāciju, ne tikai atbildot uz mediju jautājumiem un rakstot preses relīzes, bet tās ir arī tiesu runas personas, kas nebaidās runāt ar medijiem un pauž tiesas viedokli vai skaidrojumu. Tās ir arī citas tiesu aktivitātes, kas  tiek veiktas, lai padarītu tiesu darbu saprotamāku, pieejamāku un novērstu jebkuru aizdomu ēnu par tiesas spriešanas neobjektivitāti.