Sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības interešu sabalansēšana ar trešo valstu pilsoņu tiesībām imigrācijas lietās un pilsonības piešķiršanas lietās
Administratīvo lietu departamenta tiesnese Ieva VIŠĶERE piedalījās Eiropas Savienības valstu Augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA Europe) un Polijas Augstākās tiesas kopīgi organizētajā seminārā Eiropas valstu augstāko instanču administratīvo tiesu tiesnešiem par sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības interešu sabalansēšanu ar trešo valstu pilsoņu tiesībām imigrācijas lietās un pilsonības piešķiršanas lietās
(Krakova, 2017.gada 18.septembris)
Semināra galvenais mērķis bija apmainīties ar informāciju par to, kā Eiropas Savienības dalībvalstis imigrācijas lietās un pilsonības piešķiršanas lietās sabalansē trešo valstu piederīgo tiesības ar sabiedrības interesēm uz kārtību un nacionālo drošību.
Semināra dalībnieku uzmanība vērsta uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvu 2008/115/EK un Eiropas Savienības tiesas nolēmumiem lietās C-554/13 un C-601/15. Diskusiju ietvaros tika pieļauts, ka, lai identificētu būtisku apdraudējumu sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības interesēm, nav nepieciešams konstatēt trešās valsts piederīgās personas jau izdarītu noziegumu (pamatā runa par teroristiska rakstura noziegumiem). Proti, var būt pietiekami, ja kompetentajām iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka konkrētā persona plāno vai varētu plānot šāda nozieguma īstenošanu vai atbalstīšanu. Attiecībā uz pierādījumu standartu šādā gadījumā uzsvērts, ka, jo būtiskākas sabiedrības intereses ir pakļautas riskam, jo zemāk laižama latiņa tam, cik liels risks saistībā ar konkrētas personas iespējamo rīcību ir pierādīts.
Tostarp identificēti izaicinājumi, kas saistīti ar trešo valstu piederīgo procesuālo tiesību ievērošanu situācijās, kad valsts lēmums par uzturēšanās atļaujas atteikumu, izraidīšanu vai pilsonības piešķiršanas atteikumu ir balstīts uz informāciju, kas ir uzskatāma par valsts noslēpumu. Eiropas valstu vidū nav vienotas nostājas un prakse ir ļoti atšķirīga, tomēr salīdzinoši liela daļa valstu uzskata, ka, katrā konkrētā gadījumā izvērtējot, var atzīt, ka būtisku sabiedrības interešu aizsardzības nolūkā ir pieļaujams ierobežot konkrēto personu pieeju tiem lietas materiāliem, kas satur valsts noslēpumu.
Tāpat apsvērts, kā varētu risināt situācijas, kad ir pamats personu izraidīt no valsts, bet to nav iespējams darīt, jo ir konstatējams, ka konkrētā persona savā izcelsmes valstī (uz kuru tā būtu izraidāma) tiks pakļauta necilvēcīgai attieksmei vai spīdzināšanai (Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 3.pants). Tika sniegta informācija, ka Francijā šādos gadījumos konkrētajai personai var tikt piemērots mājas arests, savukārt Vācijā – policijas uzraudzība.
QR
