Preču zīmju tiesības un pārbaude; Madrides sistēma preču zīmju starptautiskajai reģistrācijai

Mācību kurss, kas norisinājās Starptautiskajā Intelektuālā īpašuma studiju institūtā (IIPTI) Tedžonā, bija veltīts tādiem preču zīmju tiesību jautājumiem kā preču zīmes atšķirtspēja, prasības preču zīmes reģistrācijai, preču zīmju līdzība, zīmju sajaukšanas iespējas, plaši pazīstamas preču zīmes, netradicionālās preču zīmes (skaņas, smaržas, hologrāfiskās, krāsas zīmes u.c.), preču zīmju problemātika internetā, Nicas klasifikācija, Madrides sistēma, preču zīmju aizsardzība Dienvidkorejā, KIPO darbība intelektuālā īpašuma aizsardzības popularizēšanā attīstības valstīs. Mācību kursa dalībniekiem bija iespēja arī apmeklēt Korejas intelektuālā īpašuma iestādi (KIPO), kas atrodas Tedžonā, un iepazīties ar iestādes darbinieku ikdienas pienākumiem, kā arī izmēģināt KIPO izmantoto preču zīmju interneta datubāzi (http://kipris.or.kr/). Tāpat mācību kursa dalībniekiem tika dota iespēja apmeklēt atsevišķas sesijas Madrides sistēmai veltītajā starptautiskajā konferencē Seulā.

Lektori iepazīstināja dalībniekus ar preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības problemātiku Dienvidkorejā, savukārt kursa dalībnieki, kas pārstāvēja Dienvidaustrumāzijas, Vidusāzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Austrumeiropas reģionu, informēja par preču zīmju sistēmas īpatnībām savās valstīs.

Dienvidkorejas preču zīmju sistēma. KIPO ir izveidota 1977.gadā, šobrīd iestādē strādā ap 7000 darbinieku, tā nodarbojas ar patentu, preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju. Atšķirībā no Latvijas un Eiropas Savienības Dienvidokejā preču zīmju reģistrācijas iestāde preču zīmes reģistrācijas procesā veic arī zīmes salīdzinājumu ar iepriekš reģistrētajām zīmēm un, konstatējot līdzību, ex officio atsaka preču zīmes reģistrāciju. Turklāt, ja tiek konstatēts, ka pastāv zīmju sajaukšanas iespēja, iestāde var lemt par reģistrācijas atteikumu pat tad, ja pastāv vienošanās starp agrākās un vēlākās zīmes īpašniekiem (sabiedrības intereses tiek atzītas par svarīgākām, salīdzinot ar zīmju īpašnieku interesēm). Līdz ar to preču zīmju reģistrācijas process ir ilgāks (pirms 5 gadiem tas bija apmēram vienu gadu, šobrīd termiņš ir samazināts vidēji līdz pusgadam). Tiekot apsvērta arī iespēja ieviest tādu reģistrācijas kārtību kā Eiropas Savienības preču zīmēm. Arī šobrīd, lemjot par preču zīmju reģistrāciju un izskatot strīdus tiesā, nereti tiek ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas prakse. KIPO nevar lemt par atsevišķu zīmes elementu disklamāciju, jo uzskata, ka tā ir tiesas, nevis iestādes funkcija.

Ņemot vērā korejiešu valodas īpatnības un apstākli, ka Dievidkorejā izmanto no Rietumvalstīm atšķirīgu rakstības sistēmu, bieži atšķiras tiesu pieņemtie lēmumi attiecībā uz to preču zīmju atšķirtspēju un līdzību, kas izmanto latīņu alfabēta burtus, jo Korejas iedzīvotāji tos uztver atšķirīgi.

Plaši pazīstamas zīmes, kas nav reģistrētas, Dienvidkorejā aizsargā saskaņā ar likumu par negodīgu konkurenci, uz šī pamata var aizliegt zīmi izmantot arī precēm vai pakalpojumiem, kas ir atšķirīgi no pazīstamās zīmes īpašnieka produktiem (piemēram, ēdināšanas pakalpojumam nevarēja izmantot zīmi Louis vui tondak (tondak tulkojumā – vesela vista)).

KIPO lēmumus par atteikumu reģistrēt preču zīmi vai pieņemt reģistrācijas pieteikuma papildinājumus var pārsūdzēt Intelektuālā īpašuma tiesvedības un apelācijas padomē (IPTAB), kas ir no KIPO neatkarīga institūcija. IPTAB gadā izskata ap 3500 lietu, galvenokārt rakstveida procesā. IPTAB izskata arī strīdus starp preču zīmju īpašniekiem – prasības par zīmes atzīšanu par spēkā neesošu un konstatējošās prasības par zīmes aizsardzības apjoma noteikšanu, lai noskaidrotu, vai zīmes izmantošana nepārkāps reģistrētas zīmes īpašnieka tiesības (saskaņā ar lektora teikto, šāda veida prasības nepastāv nevienā citā pasaules valstī). Strīda puses var lūgt strīdu izskatīt paātrinātā procesā (3 vai 6 mēnešu laikā), par to samaksājot papildu valsts nodevu.

IPTAB nolēmumus var pārsūdzēt Patentu tiesā, kas ir specializētā tiesa rūpnieciskā īpašuma strīdu izskatīšanai. Patentu tiesas lēmumus var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, šajā tiesā tiesnešiem nav specializācijas noteiktu strīdu izskatīšanā. Dienvidkorejas Augstākā tiesa izskata apmēram 10 intelektuālā īpašuma lietas gadā, lietu izskata 5 tiesnešu sastāvā.

KIPO nodarbojas arī ar intelektuālā īpašuma popularizēšanas pasākumiem – gatavo izglītojošus materiālus skolām, uzņēmumiem (IP Panorama) par intelektuālā īpašuma informācijas izmantošanu (IP XPendite), par intelektuālā īpašuma juridiskajiem aspektiem (IP Ignate) un ir izstrādājusi spēli mobilajiem telefoniem (Invention City). KIPO arī atbalsta inovatīvus projektus attīstības valstīs (šobrīd vairākās Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīs) – balstoties uz brīvi pieejamo patentu informāciju, izstrādā šajās valstīs nepieciešamās tehnoloģijas (piemēram, enerģijas ieguvei, irigācijai, piesārņojuma mazināšanai, vietējo resursu efektīvākai izmantošanai), ko vēlāk var izmantot šo valstu uzņēmēji. KIPO arī sniedz atbalstu uzņēmējiem zīmola izstrādē un preču zīmju reģistrācijai.

Nedradicionālās zīmes. Ar netradicionālām preču zīmēm pamatā saprot zīmes, kas nav redzamas – smaržas (piemēram, zemeņu smarža autoriepām, zāles smarža tenisa bumbiņām), skaņas, garšas, sajūtas zīmes. Reizēm pie netradicionālajām zīmēm pieskaita arī krāsas zīmes, t.i., noteikts krāsas tonis kā preču zīme (piemēram, Dienvidkorejā kā vienīgā krāsas zīme reģistrēta zelta krāsa Haribo konfekšu iepakojumam), kā arī pozīcijas zīmes (piemēram, Adidas preču zīme: trīs svītras, kas izvietotas sporta apavu vienā sānu malā). Valstu prakse netradicionālo zīmju reģistrācijas pieļaujamībā ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Dienvidkorejā reģistrētas salīdzinoši daudz skaņas zīmes (ap 150), taču neviena smaržas zīme, lai gan bijuši vairāki pieteikumi. Parasti netradicionālo preču zīmju reģistrācijas procesā grūti pierādīt zīmju atšķirtspēju vai ka tās nav aprakstošas, ģenēriskas vai funkcionālas. Atšķirībā no tradicionālajām preču zīmēm (vārdiskām, grafiskām, kombinētām), kam pašām par sevi var piemist atšķirtspēja (inherent distinctiveness), lai Dienvidkorejā reģistrētu kādu no netradicionālajām zīmēm, t.sk. arī telpisko jeb trīsdimensiju preču zīmi, saskaņā ar Dienvidkorejas Augstākās tiesas secināto ir jāpierāda, ka konkrētā zīme (produkta ārējais veidols) ir ieguvusi t.s. sekundāro nozīmi jeb ar lietošanu iegūtu atšķirtspēju (acquired distinctiveness).

Preču zīmju problemātika internetā. Kad trešās personas bez preču zīmes īpašnieka atļaujas zīmi izmanto internetā, reizēm ir grūti noteikt, vai zīme tiek izmantota konkrētā teritorijā (valstī). Viens no veidiem – vai uzņēmums piegādā vai piedāvā piegādāt preces uz konkrēto valsti. WIPO iesaka vērtēt, vai konkrētajā valstī zīmes izmantošanai ir komerciāls efekts.

Valstu nosaukumu aizsardzība. Atsevišķas valstis paredz savas valsts nosaukuma aizsardzību, saistot ar to noteiktas preču grupas. Piemēram, Šveicē paredzēti nosacījumi, kas uzņēmumam jāievēro, ja tas vēlas norādīt, ka pulkstenis vai šokolāde ir ražota Šveicē. Grūtības sagādā šo noteikumu pārkāpumu aizsardzība ārvalstīs, to parasti risina ar starpvalstu līgumu palīdzību.