Ievads
2018.gadā Latvijas valsts svinēs simtgadi. Mēnesi pēc Latvijas valsts dibināšanas, 1918.gada 19.decembrī, tika izveidots Latvijas Senāts, kas bija Latvijas tiesu sistēmas augstākā – kasācijas – instance. 2018.gads ir arī Latvijas Senāta simtgades gads. Senāta simtgade, kas ir nozīmīgs notikums ne tikai Augstākās tiesas un Latvijas tiesu, bet arī Latvijas valsts vēsturē, tiek atzīmēta vairāk nekā gada garumā.
Dokumentālā filma „Senatori”
Latvijas Senāta simtgades gadā Augstākā tiesa piedāvā skatīties filmu „Senatori”, kas ir stāsts par trīsdesmit Latvijas senatoriem – kasācijas instances tiesnešiem no 1918. līdz 1940.gadam. Augstākā tiesa aicina senatoru dzimto vietu pašvaldības uz sadarbību, izzinot un godinot savu novadnieku dzīves un devumu Latvijas valstij. Tāpat Augstākā tiesa atsauksies aicinājumam rādīt filmu citās vietās, kas bijušas nozīmīgas senatoru dzīvēs, arī augstskolās un tiesās.
Filma ir stāsts par spēcīgiem juristiem un daudzpusīgām personībām, kas ar savām zināšanām un darbu veidoja Latvijas valsti un palika tai uzticīgi arī pēc neatkarības zaudēšanas, gan mirstot izsūtījumā, gan gadu desmitus trimdā strādājot Latvijas labā.
Taču tas nav tikai stāsts par vēsturi, bet arī par pēctecību un šodienu. Senatoru dzīves turpina viņu bērni, mazbērni un mazmazbērni, un viņu stāstītie dzimtu stāsti ir filmas emocionālā vērtība. Paldies senatora Jāņa Skudres meitām Gaidai Skudrei un Balvai Gūtmanei, Jāņa Ankrava mazmeitai Sigmai Ankravai, Mintauta Čakstes mazmeitai Kristīnei Čakstei, Augusta Rumpētera mazmeitai Ritai Laimai Bērziņai, Teodora Bergtāla mazmazmeitai Ilonai Niedrei un Pētera Stērstes māsas mazmeitai Annai Velēdai Žīgurei par līdzdalību filmas tapšanā.
Latvijas Senāta darbu un tradīcijas turpina Augstākā tiesa, un tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs saka: tā nav plauktos nolikta vēsture. Atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Gvido Zemrībo senatorus sauc par Latvijas zelta fondu.
Filmas eksperti ir tiesību zinātņu doktori Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits un Latvijas Universitātes docents, Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps. Savās atziņās dalās arī Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāji Edīte Vernuša, Veronika Krūmiņa un Pēteris Dzalbe, konsultante Zinaīda Indrūna, bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un senators Kalvis Torgāns, Latvijas Centrālās padomes memoranda piemiņas fonda priekšsēde Ieva Kvāle, trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks Uldis Grava, Kuldīgas novada muzeja speciāliste Jolanta Mediņa.
Filmu Augstākā tiesa veidojusi sadarbībā ar SIA „Kursas TV”. Režisore Ieva Benefelde, operators Alans Perševics.
Izstāde „Latvijas Senātam – 100”
Izstādē „Latvijas Senātam – 100”, ko Augstākajā tiesā atklāja Senāta 99.gadadienā 19.decembrī, atspoguļota Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Latvijas Senāta – vēsture no tā izveidošanas 1918.gadā līdz likvidācijai 1940.gadā, kā arī senatoru likteņi pēc padomju okupācijas. Izstādes būs skatāma visu 2018.gadu līdz Latvijas Senāta simtgadei.
Izstāde sākas ar Latvijas tiesu pamatlikumu – 1918.gada 6.decembrī izdoto Pagaidu nolikums par tiesām un tiesāšanās kārtību – un kopsavilkumu par senatoru dzīves un darba gaitām. Skatāmas vēsturiskas Senāta fotogrāfijas, tiesneša amata zīme un darba apliecība līdz 1940.gadam. Tāpat stendos, kas stāsta par Senāta darbību, redzami tā laika tiesas spriedumi, spriedumu krājumi un tēžu izvilkumu krājumi.
Otrā izstādes daļa stāsta par senatoru daudzpusīgo politisko, pedagoģisko un sabiedrisko darbību. Senatori pirms vai pēc tiesneša darba bijuši politiķi, valstsvīri, diplomāti. Izstādē Voldemāra Zāmuela, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētāja, ar roku rakstīts aprakts par šo padomi, tāpat apskatāmas Kārļa Ducmaņa, diplomāta un Latvijas pastāvīgā delegāta Tautu Savienībā Ženēvā, ar roku rakstītas piezīmes par Tautu savienību un Fridriha Vesmaņa piezīmes par viņa diplomāta gadiem Lielbritānijā.
Apliecinājums senatoru dalībai likumu jaunradē ir īpaši greznais Civillikuma eksemplārs, kādus Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1938.gadā dāvinājis Civillikuma izstrādāšanas komisijas locekļiem. Izstādē eksponētais ir senatora Vladimiram Bukovska eksemplārs.
Eksponāti no Bukovska dzimtas krājumiem arī stendā par atzinībām, ko saņēmuši senatori, – tie ir triju Baltijas valstu augstākie apbalvojumi. Izstādē arī Augusta Lēbera Triju zvaigžņu ordeņa apliecinājuma raksts. Skatāms arī paziņojums par Goda senatora nosaukuma piešķiršanu Lēberam. Viņam, Fridriham Vesmanim un Broņislavam Nagujevskim, aizejot pensijā, piešķirts šāds nosaukums.
Skatot stendu par senatoru gaitām pēc 1940.gada, emocionāli uzrunā materiāli no septiņu deportēto senatoru personas lietām, kurās arī lapas ar spriedumu – nošaut. Neviens no deportētajiem senatoriem Latvijā neatgriezās. Savukārt apliecinājums to senatoru, kam izdevās no okupācijas izglābties trimdā, ieguldījumam Latvijas valsts neatkarības saglabāšanā ir izstādē eksponētais trimdas senatoru 1948.gada atzinums par Latvijas valsts nepārtrauktību.
Izstāde ir stāsts arī par senatoru ģimenēm un senatoru piemiņas saglabāšanu – fotogrāfijas, vēstules, grāmatas. Arī Voldemāra Zāmuela paša ar roku zīmētais dzimtas koks.
Veidojot izstādi, izmantoti Augstākās muzeja materiāli, kā arī fotogrāfijas, dokumenti un citas liecības no senatoru dzimtu arhīviem. Augstākā tiesa izsaka pateicību senatoru Jāņa Skudres, Vladimira Bukovska un Teodora Bergtāla tuviniekiem par materiāliem tieši šai izstādei.
QR
