Tiesneši un zinātniski analītiskie padomnieki Eiropas Savienības Tiesā
Augstākās tiesas pārstāvji – Administratīvo lietu departamenta tiesneši Andris Guļāns un Vēsma Kakste, Civillietu departamenta tiesneses Anda Briede un Ļubova Kušnire, Krimināllietu departamenta tiesneši Inguna Radzeviča un Voldemārs Čiževskis un Civillietu departamenta un Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskie padomnieki Rihards Gulbis un Jānis Baumanis novembrī piedalījās pieredzes apmaiņas programmā, iepazīstoties ar Eiropas Savienības Tiesas (Vispārējās tiesas un Tiesas) darbu.
Vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnešiem un darbiniekiem, kā arī apmeklētas divas tiesas sēdes. Augstākās tiesas delegācija guva vērtīgas atziņas par EST darba organizēšanu un nacionālo tiesu un EST dialoga veidošanu.
Tiekoties ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu un Vispārējās tiesas tiesnesēm Ingrīdu Labucku un Ingu Reini, Augstākās tiesas delegācija informēta par Tiesas un Vispārējās tiesas funkcijām, iekšējām procedūrām un lietu veidiem, kuri visbiežāk tiek izskatīti Vispārējā tiesā (38% no visām 2016.gadā izskatītajām lietām bija intelektuālā īpašuma lietas (pamatā lietas, kurās tiek pārsūdzēts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja atteikums reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmi); konkurences tiesību lietas turpretim veidoja tikai nepilnus 5% no visām izskatītajām lietām). Attiecībā uz lietu sadali vadošais princips ir lietu izskatīšana to ienākšanas secībā. Izņēmums tiek veikts gadījumā, ja ienākusī lieta ir saistīta ar jau izskatīšanā esošu lietu, kā arī gadījumā, ja tā atbilst tiesneša specializācijai.
Egils Levits informēja, ka šobrīd ir aktualizējies jautājums par EST sprieduma piespiedu izpildi (Polija atsakās izpildīt EST aizliegumu veikt liela apjoma izciršanas darbus Belovežas gāršā).
EST tiesnešiem formāli nav specializācijas, taču neformāli tāda pastāvot. Līdz ar to lietu sadale nenotiek atbilstoši nejaušības principam. Ja Tiesas tiesnesis ir izskatījis viena veida lietu un Tiesā tiek saņemta līdzīga lieta, tad tā visdrīzāk tiks uzticēta šim tiesnesim. Attiecībā uz spriedumu Tiesas tiesneši parasti cenšas panākt vienprātību, tādēļ strīdīgās rindkopas vai teikumus svītro, kas reizēm negatīvi ietekmē sprieduma struktūru un uztveramību.
Apaļā galda diskusijā ar EST prezidentu Koenu Lenaertu un EST tiesnešiem no Latvijas apspriesti dažādi jautājumi par tiesas spriešanas procesu EST, kā arī par tās nākotnes reformām.
EST Pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirekcijas darbiniece Marina Borkoveca Augstākās tiesas delegāciju iepazīstināja ar ģenerāldirekcijas darbu un sniedza praktiskus padomus, kā elektroniski meklēt dokumentus, kas saistīti ar EST izskatāmajām lietām, savukārt EST tiesneša Forestera asistente sniedza ieskatu Vispārējās tiesas aktuālajā judikatūrā. Augstākās tiesas pārstāvji iepazinās arī ar Tiesas Kancelejas un bibliotēkas darba organizāciju un novērtēja tajā pieejamos informācijas avotus un pētnieciskā darba iespējas.
Apaļā galda diskusijā ar Latvijas tulkotāju nodaļas pārstāvjiem, tostarp tās vadītāju I.Skuju, Augstākās tiesas delegācija informēta par juristu lingvistu darba pienākumiem EST, par tulkošanas organizatoriskajiem aspektiem, tostarp kombinētās tulkošanas sistēmu, un pasākumiem neprecīzu tulkojumu novēršanai. Tāpat tika sniegta informācija par vēlamajām prasībām, nacionālajai tiesai vēršoties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Latvijas tulkotāju nodaļas pārstāvji uzsvēra, ka būtu vēlams, lai nacionālās tiesas lūgums nepārsniegtu 20 lappušu apjomu, jo pretējā gadījumā tas parasti tiek saīsināts un tādā formā nosūtīts citām dalībvalstīm (EST tiesnešiem pieejama pilna versija franču valodā). Tāpat ieteikts atturēties no tiesību jautājumu izspriešanai nevajadzīgu nacionālo tiesību normu norādīšanas.
Iepazīstoties ar EST iekšējo struktūru, tostarp Tiesas tiesnešu biroja struktūru (katram tiesnesim ir trīs palīgi un trīs asistenti), un darba organizāciju, Augstākās tiesas pārstāvji secināja, ka tiesas darbiniekiem ir būtiska loma EST spējā izskatīt lielu lietu skaitu, vienlaikus nodrošinot lietas apstākļu un tiesību jautājumu pienācīgu priekšizpēti.
Delegācija piedalījās divās tiesas sēdēs. Lietā C-25/17 Jehovan todistajat, kuru skatīja EST Lielā palāta, Tiesai jāizvērtē tiesību uz reliģijas (ticības) brīvību un tiesību uz privātuma aizsardzību (konkrētajā gadījumā – tiesību uz fiziskās personas datu aizsardzību) kolīzija. Savukārt Vispārējās tiesas lietā T-725/15 Arysta LifeScience Netherlands/EFSA prasītāja (Arysta LifeScience Netherlands) pārsūdzēja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums noteikt konfidencialitāti EFSA secinājumiem par aktīvo vielu diflubenzuronu (insekticīdu, kuru izmanto uz dažādiem augiem, galvenokārt uz āboliem, bumbieriem un sēnēm) procedūrā, kurā tika pārskatīta atļauja šīs vielas laišanai tirgū („pārskatīšanas procedūra”). Tiesu sēžu apmeklēšana sniedza vērtīgu ieskatu tiesas procesa vadīšanā tiesas sēdē, tiesnešiem aktīvi iesaistoties dialogā ar lietas dalībniekiem un noskaidrojot lietas apstākļus un viedokļus par lietā risināmiem tiesību jautājumiem.
EST apmeklējušie tiesneši un zinātniski analītiskie padomnieki uzskata, ka EST tiesneši no Latvijas būtu periodiski uzaicināmi uz Augstāko tiesu, lai veidotu ciešāku sadarbību ar EST un radītu iespēju plašākam Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku lokam iegūt informāciju par EST darbu un judikatūras aktualitātēm.