Tiesnešu neatkarības tēma, kas tiek aktualizēta un ir konferences vadmotīvs šodien, nav radusies nejauši. Jautājums par tiesnešu neatkarību – gan ārējo neatkarību, gan iekšējo neatkarību – ir bijis aktuāls, un tā vai citādāk tas ir bijis pamatpunkts visam, no kā un saistībā ar ko mēs vērtējam, kā attīstās Latvijas tieslietu sistēma.
Latvijas tieslietu sistēma atrodas, varētu teikt, ilgstošu reformu procesā. Ir daudzi un dažādi apstākļi, kas tieši vai netieši ietekmē strādājošo tiesnešu karjeras. Kā pēdējais ir minama tiesu teritoriālā reforma un trīs instanču tiesu sistēmas ieviešana – protams, tā vai savādāk, visi Latvijas tiesneši tajā ir iesaistīti. Iesaistīta ir arī Latvijas tiesnešu pašpārvalde atbilstoši likumā noteiktajam deleģējumam. Likums „Par tiesu varu” ir piešķīris pašiem Latvijas tiesnešiem gādāt par to, lai tiesnešu profesionālā darbība, viss, kas saistīts ar tiesneša karjeru, būtu nodots tikai un vienīgi pašu tiesnešu lemšanai. Tā ir ar likumu noteikta garantija jeb likumā iekļauts mehānisms, kas ļauj pašiem tiesnešiem lemt par sevi. Domāju, tas būtu jānovērtē, jo ne visās valstīs šāda kārtība pastāv. Jautājums ir, cik efektīvi mēs izmantojam šos mehānismus, vai šie mehānismi būtu pilnveidojami un kādi ir šo mehānismu trūkumi.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai kopš 2013.gada 1.janvāra ir pavisam citi uzdevumi, nekā tie bija līdz tam. Likumdevēja izšķiršanās bija noteikt jeb radīt pastāvīgu tiesnešu kontroles mehānismu – profesionālās darbības novērtēšanu. Likumdevējs ir izvēlējies šo terminoloģiju, kas saucas novērtēšana, nevis kontrole, lai uzsvērtu, cik daudz ir atstāts pašu tiesnešu ziņā. Vienlaikus tas ir mehānisms, kā līdzsvarot sabiedrības prasību pēc kvalitatīvas tiesvedības, tiesnešu intereses, tiesas spriešanas intereses un to, ka tiesas spriešana notiek neatkarīgos apstākļos. Tā ir novitāte likumā, un kā jebkura novitāte vai jaunievedums drīzāk jau rada vairāk neskaidrības kā skaidrības.
Ikviens Latvijas tiesnesis ir ticis profesionāli novērtēts – viņa darbība ir profesionāli vērtēta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Gan pirmās instances, gan apelācijas instances, gan arī augstākās tiesu instances tiesneši ir tikuši, var teikt, pakļauti šai procedūrai. Tiesneši ir līdzdarbojušies un atbildīgi izturējušies pret to, kas ar likumu viņiem ir noteikts. Ir bijušas daudz diskusiju par to, vai tas ir lietderīgi, vai tas ir bijis vajadzīgi, vai tam ir mērķi un kādi tie ir. Likumdevējs ir deklarējis un likumā ietvēris norādi, ka viss šis process ir viena mērķa labad – kvalitatīvai tiesvedībai. Tas ir tas, kāpēc mēs sabiedrībai, ja tā var teikt, sniedzam šo pakalpojumu valsts vārdā vai Latvijas tautas vārdā. Tās ir sabiedrības leģitīmās intereses un sabiedrības pamatotās gaidas tajā apstāklī, ka viņa lietu skatīs vai nu viens tiesnesis, vai trīs tiesnešu sastāvā, taču tiesvedība noritēs profesionāli un atbilstoši likuma prasībām. Tiesvedība nenotiks ārpus likuma, tiesnesis savā komunikācijā ar sabiedrību, ar prāvniekiem, izturēsies cieņpilni, tiesnesis pratīs sadarboties ar saviem kolēģiem, tiesnesis pratīs saprast to, ko ir rakstījusi augstākas instances tiesa, īpaši kasācijas instances tiesa, savos nolēmumos. Ka tiesnesis ikdienā nepārtraukti sekos līdzi sava darba kvalitātei. Likumā šis mehānisms ir iedibināts, un gribu uzsvērt vienu – ja tiesneši paši savā pašpārvaldē kontrolē to, kā viņi veic savus profesionālos pienākumus, manā skatījumā tā ir sabiedrības uzticēšanās tieslietu sistēmai, vienlaikus paģērot, ka šie mehānismi tiks izmantoti atbildīgi un novērtēšanas process nenotiks izskata pēc.
Novērtēšanas procesa sekmīga norise, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ieskatā, ir vienlīdz atbildīga un ieinteresēta trīs pušu sadarbība, proti, tiesnesis, attiecīgās tiesas priekšsēdētājs un augstākas instances tiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots tiesnesis, kurš vērtē katra tiesneša profesionālo sniegumu. Ir ļoti svarīgi, lai novērtēšanas procesa laikā tiktu iegūts maksimāli daudz informācijas par katra kolēģa darba pozitīvajām un arī negatīvajām pusēm. Novērtēšanas uzdevums ir panākt, ka ir pietiekami skaidrs priekšstats par to, kāds ir tiesneša sniegums, kādi ir viņa trūkumi un kas viņam ir jāuzlabo. Pašreizējā sistēmā tiesnesis tiek novērtēts vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Jāteic, ka šādas sistēmas pastāvēšana pati par sevi paģērē, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai papildus jau ieguldītajam darbam no tiesnešu, tiesas priekšsēdētāju un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja puses ir jāiegulda pietiekami ilgs darbs, lai noskaidrotu visus apstākļus par katra tiesneša attiecīgajā periodā paveiktā gan pozitīvajām, gan negatīvajām pusēm. Jūs katrs esat bijis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Es ļoti ceru, ka nav negatīva pēcgarša pēc tam. Bet, ja tāda ir bijusi, tad lūdzu ņemt vērā, ka jebkuri jautājumi, ieteikumi, ierosinājumi ir saistīti un tiek pateikti tikai ar vienu mērķi – lai turpmākā profesionālā darbība būtu bez tām kļūdām un nepilnībām, kādas tikušas konstatētas.
Pie kādiem secinājumiem ir nonākusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmajā novērtēšanas periodā? Kad rakstām lēmumu par pozitīvu profesionālās darbības novērtēšanu, ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad mēs lēmumā tiesnesim norādām, kas viņam būtu jāpilnveido. Tas ir koleģiāli, tas ir biedriski, tas atbilst likuma mērķim un tas ir arī tas mehānisms, ko, manuprāt, ir vēlējies nodrošināt likumdevējs, proti, tiek pamanītas kļūdas, tās tiek identificētas un kolēģis par to ir informēts. Tādējādi, mēs ceram, pastāv pastāvīga atgriezeniskā saite visā amata pienākumu pildīšanas laikā, jo novērtēšana ir pastāvīgs process, novērtēšana atbilstoši pašreizējajam tiesiskajam regulējumam neapstājas ik pa katriem pieciem gadiem. Katrs tiesnesis tiek vērtēts, un tiek novērtēts arī tas tiesnesis, par kura pilnvaru termiņu tiek dots atzinums pēc tam, kad viņš ir tikko iecelts amatā. Tas ir arī mehānisms, kā kontrolēt un vērtēt jauno kolēģu sniegumu.
Es īpaši aicinu tiesu priekšsēdētājus rūpīgāk, detalizētāk analizēt katra tiesneša sniegumu. Tajā brīdī, kad ir jāvērtē tiesneša profesionālās prasmes un iemaņas, kolēģija šo vērtējumu gribētu detalizētāku. Aicinu to viena iemesla dēļ, proti, ir diezgan grūti izskaidrot gadījumus, un to mēs kolēģijā tad cenšamies darīt, vaicājot tiesnesim, kad ir vienādi augsts vērtējums visās pozīcijās. Šādam vērtējumam būtu jābūt saprotamam, un tiesas priekšsēdētājam tad būtu kaut kā īpaši jāatzīmē, kāpēc ir tieši šāds vērtējums. Jo vērtēšana ir ceļš, kā tiesnesis profesionāli aug un attīstās, kā viņš pilnveidojas, kādas prasmes un iemaņas viņš iegūst. Ja viņam jau sākumā ir teicams vai izcils vērtējums, jautājums ir – tad viņam ir jātur šī paceltā latiņa visas karjeras laikā tikpat augstu, viņš nevar to nolaist, vai otrs variants – vērtēšana ir bijusi varbūt ne tik ļoti detalizēta.
Attiecībā uz konferences tēmu un pētījumu par tiesnešu neatkarību. Tad, kad notiek tiesneša novērtēšanas process, tiesnesis aizpilda pašnovērtējuma anketu. Tur ir viena sadaļa – tiesneša profesionālo pienākumu izpildi kavējoši faktori un veicinoši faktori. 99% gadījumu pie kavējošiem faktoriem bija norāde uz lēno Tiesu informatīvās sistēmas darbību. Manuprāt, tas ir tāds tehnisks, taču pietiekami svarīgs apstāklis. Taču ja 224 Latvijas tiesneši Eiropas aptaujā kontekstā ar viņu neatkarību jeb sajūtu par to, cik viņi ir neatkarīgi, bija minējuši tos faktorus, kas kavē viņu darbību, tad droši vien tam būtu jāparādās arī tiesneša novērtēšanas procesā šajā rakstiskajā viedoklī vai pašvērtējumā. Lai varētu to apkopot un likt priekšā, piemēram, likumdevējam. Jo tie ir tie signāli, kas tiek raidīti no sistēmas par to, kādas ir problēmas. TIS darbība ir tehniska problēma. Mūsu neatkarības sajūta jeb tas, cik neatkarīgi tiesnesis jūtas, vai arī tas, kas viņa neatkarību ietekmē, ir vesels faktoru kopums, kas kolēģu ieskatā pastāv. Tas ir ļoti nopietns signāls, un es aicinu tiesnešus nebaidīties un rakstīt savās atsauksmēs, arī ja pret viņiem tiesas priekšsēdētājs izturas ne tā, kā tas būtu nepieciešams. Ir nepieciešams visas šīs ziņas apkopot, sistematizēt un tad saprast, kas tad patiesībā notiek sistēmā. Novērtēšana ir vienīgais ar likumu paredzētais rīks, lai mēs atklātu, kā patiesībā funkcionē tieslietu sistēma, tiesu sistēma, kādi tajā ir trūkumi un kas sistēmā ir labs un atbilstošs.
Tuvojas jaunais novērtēšanas periods. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas process ir viens no elementiem, kas veido šo tienešu amata neatkarības struktūru, ja šī novērtēšana ir notikusi saskaņā ar likumu. Ja tiesnesis netiek pozitīvi novērtēts, viņam tiek dota iespēja atkārtoti tikt novērtētam, un gadījumā, ja atkārtotās novērtēšanas rezultāts arī ir negatīvs, tad konsekvence ir Saeimas lēmums un amata zaudēšana. Es aicinu visus kolēģus ar lielu atbildības sajūtu attiekties pret nākamo novērtēšanas periodu. Ņemot vērā, kāds darba apjoms ir sagaidāms un jāpaveic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, aicinu to tiesu priekšsēdētājus, kuru tiesneši darbojas kolēģijā, rast par iespējamu samazināt viņiem darba slodzi. Jo ir ļoti svarīgi, lai katra lieta, katrs tiesnesis, visi jautājumi, kas saistīti ar viņa darbību, tiktu izpētīti un izvērtēti vispusīgi. Lai laika trūkums nebūtu tam kavējošs faktors.
Noslēgumā gribu pateikt lielu paldies Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlētajiem tiesnešiem par viņu darbu un pašatdevi, pildot savus pienākumus. Par to, ka viņi veiksmīgi ir nodrošinājuši pirmā novērtēšanas perioda procesa norisi. Un vēlu veiksmi visiem tiesnešiem savā profesionālajā darbībā. Vairāk atzinīgus vārdus mums jāsaka ir viens otram, jo kritika un negatīvais konteksts, kas dominē, nekādā ziņā neuzlabo un neveicina kvalitatīvu tiesas spriešanu.
QR
