• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Finanšu noziegumu apkarošanas problēma ir pirmstiesas procesa ilgums un izmeklēšanas kvalitāte

Personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu piespriež tiesa, atsevišķos likumā paredzētos gadījumos arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Sodu piespriež un sodu politiku veido galvenokārt pirmās instances tiesas, bet gadījumos, kad tiek iesniegts apelācijas protests vai sūdzība, arī apelācijas instances tiesas.

Lielākajā daļā iztiesāto krimināllietu netiek iesniegtas apelācijas sūdzības vai protesti un kasācijas sūdzības un protesti. Augstākā tiesa saņem tikai nelielu skaitu no iztiesātajām krimināllietām un galvenokārt sakarā ar kasācijas sūdzībām par vainīgumu un soda bargumu, dažās lietās iesniegti arī prokurora kasācijas protesti par attaisnojošiem spriedumiem un sodu nesamērīgumu.

Augstākā tiesa sodu politiku var ietekmēt divos veidos.

Pirmais – procesuāli, ja iesniegts kasācijas protests vai sūdzība. Turklāt atcelt apelācijas vai pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanai, proti, atzīšanai par vainīgu un bargāka soda piespriešanai, Augstākā tiesa drīkst tikai tad, ja par to iesniegts kasācijas protests vai cietušā kasācijas sūdzība par sodu. Augstākā tiesa pēc savas iniciatīvas nedrīkst atcelt tiesas nolēmumu apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanai. 

Otrais – rekomendāciju veidā, kas izstrādātas pēc tiesu prakses apkopojuma vai pētījuma, kas aptver visas noteiktā laika periodā izskatītās attiecīgās kategorijas krimināllietas. Tiesu prakses apkopojumi, pētījumi, rekomendācijas ir pieejamas Augstākās tiesas mājaslapā. 

2013.gadā Augstākā tiesa sadarbībā ar profesori Valentiju Liholaju veica tiesu prakses analīzi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp par sodiem. Sodu piespriešanas problemātika apskatīta arī vairākos citos tiesu prakses apkopojumos un pētījumos.

Turklāt katru gadu Krimināllietu departaments veic apkopojumu par atceltajiem un grozītajiem nolēmumiem. Apkopojums tiek nosūtīts visām apgabaltiesām un Ģenerālprokuratūrai.

Pirms 5–6 gadiem notika Augstākās tiesas tiesnešu, prokuratūras pārstāvju un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas amatpersonu tikšanās, lai apspriestu likumu piemērošanas jautājumus. Pēc tā saucamajiem „juku laikiem” Valsts ieņēmumu dienestā un amatpersonu rotācijas šāda sadarbība nenotiek. VID atbildīgie darbinieki aprobežojas ar skaļiem paziņojumiem, bet neveic sava darba analīzi, neanalizē tiesas spriedumu motīvus, lai izprastu problēmas un meklētu konstruktīvus ceļus to risināšanai.

Ja izmeklētāju vai viņa priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi.

Problēma, manuprāt, meklējama ne tikai sodu politikā, bet arī pirmstiesas procesa un iztiesāšanas ilgumā un izmeklēšanas kvalitātē. No noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz stājas spēkā tiesas spriedums, paiet 6–10, pat 12 gadi, un tiesām atbilstoši likumam jāsamazina piespriežamais sods vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Tādā veidā tiek novērstas sūdzības pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Pēdējos gados lietu iztiesāšanas ilgums ir samazinājies, ko nevarētu teikt par pirmstiesas procesu.

Manuprāt, par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā piemērotie sodi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, var būt efektīvi, ja vienlaikus ar tiem iedarbojas uz vainīgā mantisko stāvokli, proti, tiek piemērots papildsods – mantas konfiskācija vai mantas īpašā konfiskācija, kuras veids atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laika. Taču šos ietekmēšanas līdzekļus var piemērot tad, ja pirmstiesas procesā ir pieliktas pūles, lai noskaidrotu vainīgajai personai piederošo, nobēdzināto vai atsavināto mantu un tai uzliktu arestu. Te nu izmeklētājiem paveras plašs un vēl neapgūts darba lauks.

Vēlreiz gribu uzsvērt – pirms publiski nākt klajā ar plašiem skaļiem paziņojumiem, vispirms jāizanalizē savs darbs un citu institūciju darbu jāvērtē tad, ja tas ietilpst paziņojuma sniedzēja kompetencē.

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas plānā ir veikt pētījumu saistībā ar Moneyval ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti norādītajiem aspektiem. Pētījuma izstrāde tiks sākta jau šogad, secinājumi varētu būt nākamā gada pirmajā pusē.

Pēc šī darba veikšanas varēs izdarīt pamatotus secinājumus, nevis pieņēmumus un subjektīvus viedokļus. Jāuzsver, ka Augstākās tiesas redzeslokā ir ne tikai atsevišķi noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, bet visi Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma aktuālie jautājumi, kas risināmi nosvērti, konstruktīvi, izdarot pamatotus secinājumus un rekomendācijas.