Konkurences tiesības un veselības aprūpe, arī farmācija

Veselības aprūpe katrā valstī ir joma, kas cieši saistīta ar sociālo aizsardzību un kā tāda ir lielā mērā pakļauta publisko tiesību ietekmei, turklāt katra valsts ir izveidojusi savu īpašu modeli veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai (piemēram, var būt izveidots nacionālais veselības dienests, var pastāvēt apdrošināšanas sistēma, līdzmaksājumu princips). Pakalpojumu dažādās daļās var nodrošināt publiskā, brīvprātīgā un privātā sektora dalībnieki. Līdzīgi arī zāļu ražošanā un aptieku tirgū pastāv stingrs regulējums, turklāt bieži vien nedz personas, kas izraksta medikamentus, nedz pacienti nav tie, kas faktiski par medikamentiem maksā. Farmācijas jomā liela ietekme uz tirgu ir patentu esībai, kas noved pie konkurences tiesību strīdiem, kad oriģinālo zāļu ražotāji ar dažādiem paņēmieniem cenšas faktiski saglabāt peļņas līmeni arī pēc patenta termiņa izbeigšanās.

Veselības aprūpes jomai veltītā sadaļa, ievērojot dažādu valstu veselības aprūpes sistēmu būtiskās atšķirības, nesniedzās tālāk par vispārīgu pārskatu par to, kādi aspekti tiek ņemti vērā un līdzsvaroti, katrā valstī organizējot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Izvērstāk bija iespējams pievērsties Somijas veselības aprūpes sistēmas reformas apskatam (ieskaitot mērķus un sasaisti ar konkurences tiesībām), ar ko iepazīstināja Somijas valdības pārstāvis.

Attiecībā uz farmācijas jomu vislielākā uzmanība ar vairākiem analītiskiem priekšlasījumiem tika pievērsta tirgus definēšanai, ievērojot tādus aspektus kā produktu dzīves cikls (zinātniskās izpētes stadija, intelektuālā īpašuma aizsardzības stadija un patentbrīvo zāļu tirgus), pieprasījuma puses kompleksais raksturs (ārsts – pacients – publiskā finansējuma nodrošinātājs vai apdrošinātājs) un produkta specifika. Apskatītas arī problēmas, kas saistās ar ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū, tostarp gan ļaunprātīga rīcība no oriģinālo zāļu ražotāju puses, gan ar zāļu ražotājiem nesaistīti faktori (piemēram, ārstu vai pacientu atturēšanās izvēlēties ģenēriskās zāles).

Tēmas tika analizētas, iedziļinoties ekonomiskajā kontekstā un apskatot Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas praksi.

Pēdējā sadaļa bija atvēlēta dalībvalstu tiesnešu ziņojumiem par jaunāko tiesu praksi, kas varētu būt interesanta arī citu dalībvalstu tiesnešiem.