Labā prakse Augstāko tiesu administrēšanā

[1] Latvijas Republikas Augstākā tiesa pagājušajā gadā vadīja Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta finansētu projektu „Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā”. Projektā kā partneri piedalījās Lietuvas, Spānijas un Ungārijas Augstākās tiesas, kā arī Antverpenes un Ļubļanas Universitātes. Projekta galvenie mērķi bija palielināt Augstāko tiesu administratīvo kapacitāti, uzlabot darba organizāciju, palielināt tiesu darba caurspīdīgumu un vairot sabiedrības uzticēšanos tiesu darbam.

[2] Lai ievāktu informāciju par labo praksi tiesu administrēšanā, projekta sākumā tika izstrādāta apjomīga aptaujas anketa, kura vēlāk tika izsūtīta visām 39 Eiropas Savienības valstu Augstākajām un Augstākajām administratīvajām tiesām. Atbildes tika saņemtas no 26 tiesām, pavisam no 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Pēc tam Antverpenes un Ļubļanas universitāšu pētnieki veica anketu analīzi, atlasot labās prakses piemērus. Šodien īsumā pastāstīšu par projekta rezultātiem, kas skar labo praksi tiesu administrēšanā. 

[3] Augstākajām tiesām ir būtiski vadīt lietu plūsmu, lai nodrošinātu savlaicīgu lietas izskatīšanu un taisnīgumu. Projektā secināts, ka šī mērķa sasniegšanā efektīvs rīks ir elektronisko sistēmu ieviešana tiesvedības ilguma kontrolei, izmantojot lietu izskatīšanas termiņu standartus un šo termiņu ievērošanas monitoringu reālā laikā. Tas nodrošina tiesu spēju adekvāti reaģēt uz reālo situāciju un iekšējām vai ārējām izmaiņām. Vēl efektīvāk sistēma darbojas, ja tiek izmantota arī agrās brīdināšanas sistēma, kas nodrošina proaktīvu lietu vadību. Šāda sistēma darbojas, piemēram, Ungārijas Augstākajā tiesā – tā ir speciāla programma, kas laikus norāda, ka tūlīt beigsies lietai noteiktais termiņš vai termiņš, kurā tiesas spriedums ir jāsniedz rakstveidā. Tāpat programma norāda, ja ir jāsagatavo kādi tiesas procesa dokumenti, vai arī jāsūta paziņojumi lietas dalībniekiem. Šādas programmas esamība uzlabo tiesas darba efektivitāti.

[4] Projekta pētījuma gaitā secināts, ka elektronisku dokumentu pārvaldības sistēmu ieviešana un elektroniskās saziņas izmantošana ir būtiski rīki, kas uzlabo un atvieglo tiesu administrēšanu. Elektroniskā informācijas apmaiņa ir ātrāka un izmaksu ziņā efektīvāka salīdzinājumā ar saziņu papīra formātā. Elektroniskās saziņas un e-lietas ieviešana, kā arī elektronisko dokumentu izmantošana ikdienas darbā ir izaicinājums, ar ko mūsdienās saskaras daudzas Augstākās tiesas. E-lietu ieviešana notiek Latvijā, Igaunijā, Spānijā un citās Augstākajās tiesās. Lai pilnībā realizētu lietu elektronizāciju un izmantotu elektronisko iespēju potenciālu, ir nepieciešamas gan pārmaiņas tiesu iekšējā darba un visas sabiedrības kultūrā, gan arī likumdevēja iesaiste, mudinot sabiedrību dokumentus tiesām iesniegt elektroniskā veidā.

[5] Lai tiesas darbs būtu efektīvs un lietas tiktu izskatītas savlaicīgi, ir būtiski nodrošināt procesuālās sankcijas pret pusēm, kas ļaunprātīgi kavē lietas izskatīšanu vai uzvedas traucējoši. Likumdevējam jādod tiesām iespēja piemērot šādas sankcijas, piemēram, soda naudas, ar novēlošanos iesniegtu dokumentu pasludināšanu par nepieņemamiem utt.

[6] Atklātība sekmē labāku tiesu pieejamību un līdz ar to efektīvāku tiesu sistēmu. Augstākajām tiesām ir jādomā, kā uzlabot tiesu varas atklātību un nodrošināt iedzīvotājiem pieeju tiesu varai. Viens no veidiem ir Augstāko tiesu nolēmumu publicēšana. Projektā secināts, ka visiem Augstākās tiesas nolēmumiem būtu jābūt pieejamiem bez maksas tiešsaistes datubāzē, ievērojot personas datu aizsardzības normas, taču vēl būtiskāk – ir jānodrošina lietotājiem draudzīgas meklēšanas iespējas. Visu nolēmumu publicēšana bez meklēšanas iespējām var novest pie mazāk informētas sabiedrības informācijas pārpilnības dēļ.  Augstākajām tiesām vajadzētu nodrošināt tādas meklēšanas iespējas, kas ļautu ieinteresētajām personām viegli atrast interesējošos nolēmumus, piemēram, meklēšana pēc atslēgvārda, atsauces uz līdzīgām lietām, ECLI numura u.c. Tāpat, lai padarītu nolēmumu datubāzi lietotājiem draudzīgāku, katram nolēmumam var piešķirt svarīguma indikatoru, kā tas notiek, piemēram, Spānijas Augstākajā tiesā.

[7] Visbeidzot, lai uzlabotu Augstāko tiesu darba efektivitāti, ir jāattīsta zinātniski analītiskais darbs Augstākajās tiesās. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes tiesas nolēmumus, kas pieņemti bez liekas kavēšanās, tiesnešiem ir jāsaņem atbalsts viņu zinātniskajā darbā. Tas nozīmē, ka jāsaņem palīdzība nacionālo tiesu prakses un tiesību aktu analīzē, sagatavojot lēmumprojektus, kā arī pārraugot starptautisko un Eiropas Savienības tiesu praksi un normatīvos aktus. To var nodrošināt, izveidojot zinātniski analītisko nodaļu vai arī nodarbinot palīgus pētniecības jomā. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākajā jau vairākus gadus ir Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kā arī katrā departamentā zinātniski analītiskie padomnieki. Tiesneši atzīst, ka gan Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, gan zinātniski analītiskie padomnieki sniedz būtisku atbalstu tiesas spriešanas un tiesu prakses veidošanas procesā.

[8] Projekta gaitā ir izstrādāti arī citi priekšlikumi, kā efektīvi organizēt Augstāko tiesu darbu. Ar tiem aicinu iepazīties, lasot projekta laikā sagatavoto Rokasgrāmatu Augstāko tiesu administrēšanā, kas pieejama angļu valodā Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapā.