Latvijas Senāts 1918–1940
Līdz 1918.gada 18.novembrim Latvijas teritorijā funkcionēja Krievijas impērijas tiesu sistēma ar Tiesu palātu un Valdošo Senātu Pēterburgā.
Tautas padome 1918.gada 6.decembrī pieņēma Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, kas noteica jaunās valsts tiesu sistēmu: miertiesas, apgabaltiesas, Tiesu palāta un Latvijas Senāts.
1918.gada 7.decembrī Pagaidu valdība iecēla pirmos senatorus – zvērinātus advokātus Jāni Graudiņu un Kristapu Valteru. Par Senāta dibināšanas dienu uzskata 19.decembri, kad senatoru amatā iecelti vēl 5 senatori.
Senātā bija 3 departamenti – Civilās kasācijas, Kriminālās kasācijas un Administratīvais departaments. Visu departamentu kopēja institūcija bija Apvienotā sapulce.
Senātā darbojās Augstākā disciplinārā tiesa, kurā uz vienu gadu ievēlēja trīs senatorus un divus Tiesu palātas locekļus. Pie Senāta darbojās virsprokurors ar biedriem.
Senāta pastāvēšanas laikā senatora amatā bija iecelti 30 tiesneši, bet vienlaikus strādāja ne vairāk kā 17.
Senāts darbojās līdz 1940.gada 26.novembrim, kad senatori saņēma LPSR tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no darba tajā pašā dienā.
Bijušie senatori nekļuva kolaboracionisti un nesadarbojās ar padomju varu. Senatori iesaistījās politiskajās akcijās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Piemēram, Latvijas Centrālās Padomes politiskā memoranda par Latvijas Republikas faktiskās suverenitātes atjaunošanu parakstīšanā 1944.gadā.
Padomju represijas smagi skāra tiesnešus. No 16 tā brīža senatoriem un septiņiem bijušajiem senatoriem tikai trijiem bija lemts palikt Latvijā. 7 senatori deportēti uz Sibīriju un tur gāja bojā. 13 senatori pirms Otrā pasaules kara vai tā beigās devās trimdā.
Padomju laiks
Pēc 1944.gada Latvijā bija divu pakāpju tiesu sistēma – rajonu un pilsētu tautas tiesas un Latvijas PSR Augstākā tiesa. Augstākā tiesa skatīja civillietas un krimināllietas otrajā instancē, kā arī dažas krimināllietas pirmajā instancē.
1959.–1970.gadā, kad bija likvidēta Tieslietu ministrija, Augstākās tiesas funkcija bija arī tautas tiesu un notariāta kantoru vadība.
Sākumā daļu tiesnešu sastāva veidoja iebraucēji no PSRS. Sākot ar 60.gadiem, par tiesnešiem sāka strādāt Latvijas Valsts universitātē izglītību ieguvuši latviešu juristi. 1990.gadā no 33 Augstākās tiesas tiesnešiem 7 nebija latvieši, daži no viņiem nerunāja latviski.
Augstākās tiesas tiesnešus un piesēdētājus uz 5 gadiem ievēlēja Augstākā padome. Bija divas tiesu kolēģijas – Civillietu un Krimināllietu. Protestus par kolēģiju spriedumiem izskatīja Augstākās tiesas Prezidijs, par Prezidija lēmumiem – Plēnums.
Atmodas laiks un neatkarīgās Latvijas Augstākās tiesas atjaunošana
1985.gadā pēc Gorbačova izsludinātā „pārbūves un atklātības kursa” sākās pārmaiņas arī attiecībā uz PSRS republiku kaut vai nelielu patstāvību. Latvijā tautas atmodas virzītājs bija Latvijas Tautas fronte (LTF) un Latvijas Nacionālā Neatkarības kustība (LNNK). Atmodas procesos aktīvi iesaistījās radošā inteliģence, arī juristi.
LTF atbalsta grupa izveidojās arī Augstākajā tiesā, tās vadītājs bija tiesnesis Andrejs Lepse.
1990.gadā, kad Latvijā faktiski bija divvaldību laiks, atšķirībā no prokuratūras un iekšlietu ministrijas, tiesa nesašķēlās un nepieņēma izskatīt lietas, kas nāca no Interfrontes pārvaldītās prokuratūras. Augstākā tiesa vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas pieņēma lēmumu par tiesu depolitizāciju un tiesneša amata nesavienojamību ar piederību partijai.
1990.gada 4.maijā Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 16.maijā Augstākā Padome izteica uzticību esošajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Gvido Zemrībo turpināt darbu un uzdeva viņam veidot jauno Augstākās tiesas sastāvu.
Zemrībo apstiprināšanai Augstākajā Padomē virzīja 32 Augstākās tiesas tiesnešus (30 no tiem bija strādājuši arī līdz tam). Nolēma, ka balsos tikai par tiem, kam tobrīd bija beidzies pilnvaru termiņš. 6 tiesneši netika pārvēlēti.
1991.gadā Plēnuma lēmumā „Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību” pirmo reizi noteikti tiesu neatkarības pamatprincipi, kas 1992.gadā ierakstīti likumā „Par tiesu varu”.
1991.gadā atjaunoja Latvijas tiesnešu mantijas un amata zīmes, kas bija darinātas pēc Latvijas brīvvalsts laika paraugiem, tomēr atšķirīgas. 1991.gada aprīlī Augstākās tiesas tiesneši pirmo reizi nodeva tiesneša zvērestu.
Trīspakāpju tiesu sistēmas atjaunošana
Pēc neatkarības atjaunošanas, veidojot tiesu sistēmu, tajā skaitā arī Augstāko tiesu, nebija jāsāk no „baltas lapas”, jo Latvijas tiesu sistēma pamatā tika veidota pēc Latvijas brīvvalsts pirmā laika parauga.
1992.gada 15.decembrī pieņemtajā likumā „Par tiesu varu”, kas uzskatāms par Latvijas tiesu reformas tiesisko pamatu, pirmo reizi nostiprināts varas dalīšanas princips. Likums paredzēja pārveidot Latvijas tiesas, ieviešot trīspakāpju sistēmu: no jauna izveidoja piecas apgabaltiesas, bet Augstāko tiesu sadalīja kasācijas instancē Senātā un apelācijas instancē – tiesu palātās.
1995.gada 3.oktobrī Augstākās tiesas plēnums ar lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu izveidošanu” radīja Augstākās tiesas jauno struktūru – apstiprināja Civillietu tiesu palātas, Krimināllietu tiesu palātas, kā arī Senāta Civillietu un Krimināllietu departamentu tiesnešu sastāvu un priekšsēdētājus.
Senāta Administratīvo lietu departaments darbu sāka 2004.gada 6.februārī.
Kopš 2004.gada Latvijas Augstākā tiesa ir Eiropas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla (Network) locekle un Eiropas Savienības valstu Valsts padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA-Europe) locekle.
Augstākās tiesas reforma un funkciju paplašināšana
2013.gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, paredzot pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet Augstākā tiesa ir tikai kasācijas instance. Šī bija nozīmīgākā tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanu. Visbūtiskāk reorganizācija skāra Augstāko tiesu, likvidējot tajā apelācijas instanci. Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas struktūrā bija līdz 2014.gada 31.decembrim, Civillietu tiesu palāta – līdz 2016.gada 31.decembrim.
Tiesu reformas grozījumos bija vēl kāds Augstākajai tiesai vēsturiski netaisnīgs lēmums – atņemt kasācijas instancei vēsturisko Senāta nosaukumu. Kopš 2014.gada 1.janvāra kasācijas instance ir Augstākās tiesas trīs departamenti.
2010.gadā Latvijā tika izveidota Tieslietu padome. Saskaņā ar likumu Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tieslietu padomes darbu nodrošināja Augstākās tiesas Administrācija, bet kopš 2017.gada izveidota atsevišķa struktūrvienība – Tieslietu padomes sekretariāts.
Kopš 2010.gada Augstākajā tiesā izveidota Disciplinārtiesa, kurā var pārsūdzēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un arī Tieslietu padomes lēmumus, kas saistīti ar tiesnešu karjeras jautājumiem.
QR
