Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā
(EU JusticeScoreboard)
Eiropas Komisijas 2018.gada ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā analizēta un salīdzināta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība ES dalībvalstīs. Ziņojuma sagatavošanā piedalījušās 28 ES dalībvalstis, sniedzot gan statistikas datus, gan aprakstot situāciju dažādos ar tieslietām saistītos jautājumos. Apskatot vidējo lietu izskatīšanas termiņu visās trīs tiesu instancēs civillietu un komerclietu jomā, Latvija uzrāda vidēji labus, stabilus rādītājus (līdzīgi Somijai).
Apskatot termiņus, kas nepieciešami strīdīgu administratīvo lietu izskatīšanai, Latvija ierindojas 11.vietā (Lietuva un Igaunija ir izvirzījušās līderpozīcijās. Īpaši gari administratīvo lietu izskatīšanas termiņi ir Kiprā, Maltā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē.
Neizskatīto administratīvo lietu uzkrājums Latvijas tiesās ir viens no zemākajiem ES (pirmajā instancē uz 100 iedzīvotājiem). Līdzīgi rādītāji ir Ungārijā, Igaunijā, Polijā, Maltā, Slovēnijā un Čehijā. Neizskatīto civillietu skaita ziņā (uz 100 iedzīvotājiem) Latvija ierindojas 11.vietā.
Latvijā 2015. un 2016. gadā tiesu iestādēm tika tērēts vidēji 51 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju (vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā) jeb 0,4% no iekšzemes kopprodukta (6.vietā Eiropā).
Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Spānija, Lietuva un Nīderlande saņēmusi augstāko punktu skaitu par sociālo mediju izmantošanu visās tiesu instancēs un vadlīniju esamību sadarbībai ar masu medijiem/presi. Latvija ir izcelta kā viena no piecām ES valstīm (līdzās Čehijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai), kurās elektroniski var iesniegt prasības pieteikumu tiesā un sekot līdzi tiesvedības gaitai.
Jautājumos, kas skar tiesiskās palīdzības un tiesu nodevu apmērus, Latvija ieņem salīdzinoši zemas pozīcijas. Piemēram, Latvijā ir ceturtā augstākā tiesas nodeva zema apmēra patērētāju tiesību strīda izskatīšanai tiesā (aiz Kipras, Somijas un Igaunijas).
Advokātu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir otrs zemākais ES, mazāks skaits ir tikai Zviedrijā. Augstākais advokātu skaits ir Kiprā, Luksemburgā, Grieķijā un Itālijā.
Ziņojumā arī norādīts, ka Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars pirmās un otrās instances tiesās visā ES, Latvijā pirmās instances tiesās 81% no tiesnešiem ir sievietes, otrās instances tiesās – virs 75%. Augstākajā tiesā šis īpatsvars ir virs 60% (zemāks nekā Rumānijā un Bulgārijā).
Ja kopumā salīdzina ES dalībvalstu sabiedrības attieksmi pret tiesu varas neatkarību, tad Latvijā novērojams vidēji zems vērtējums. Tradicionāli visaugstāk savas valsts tiesu varu novērtē dāņi, somi un austrieši. Latvijas sabiedrības novērtējums ir līdzīgs ar Lietuvas, Portugāles, Rumānijas un Maltas vidējiem rādītājiem. EU Justice Scoreboard šajā gadījumā ir izmantojis Eurobarometer pētījuma rezultātus, kurā secināts, ka 47% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ir neatkarīga.
Savukārt uzņēmēju redzējumā saskaņā ar izmantotajiem Pasaules Ekonomikas foruma datiem tiesu varas neatkarības vērtējums līdzinās iepriekšējiem gadiem, tomēr vairākās valstīs 2016.–2017.gadu ciklā tas ir mazliet samazinājies (piemēram, Latvijā, Zviedrijā, Beļģijā, Polijā, Horvātijā).
Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei ziņojums par Latvijas tiesu sistēmas izvērtējumu
Latvijā ir spēcīga un labi organizēta tiesu sistēma un sekmīgi procesi tās uzlabošanai – secinājusi Eiropas Padomes komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), kuras ziņojums tika prezentēts Tieslietu padomes sēdē 23.aprīlī.
Komisija nav konstatējusi Latvijā problēmas, kas būtu saistītas ar Eiropas tieslietu standartu neievērošanu, vienlaikus komisija norādījusi uz iespējām uzlabot Latvijas tiesu sistēmu. „Latvijas sabiedrība prasa lielāku tiesu neatkarību, un šo viedokli par neatkarību nepieciešams stiprināt,” kā svarīgāko uzdevumu minēja projekta koordinators Leonīds Antohi. Arī pētījuma eksperts Pjērs Kornu norādīja: „Mēs atklājām dažus aspektus, kur, mūsuprāt, varētu veikt uzlabojumus. Tie nav tikai jautājumi par labāk funkcionējošu tiesu sistēmu, bet arī sabiedrības uztveri par to, kāda ir tieslietu sistēma, tās neatkarība, kvalitāte un efektivitāte.”
Komisija rekomendējusi palielināt Tieslietu padomes lomu tieslietu sistēmai būtisku jautājumu risināšanā, vienlaikus mazinot Tieslietu ministrijas un ministra kā „starpnieka” lomu starp Tieslietu padomi un citām tiesu pašpārvaldes struktūrām, no vienas puses, un Saeimu un izpildvaru, no otras puses. Būtu pārskatāms Tieslietu padomes sastāvs, mazinot tajā ex officio locekļu skaitu, kas tajā ir pēc amata, bet palielinot tiesnešu ievēlētu pārstāvju skaitu. Jāstiprina tiesnešu pašpārvaldes loma tiesneša amata kandidātu atlases un karjeras jautājumos, lielākai jābūt pašu tiesnešu iesaistei sistēmas pārvaldības jautājumos. Tieslietu padomei jābūt tieslietu sistēmas reformu virzītājai – norāda komisija.
Komisija saskatījusi zināmus riskus Latvijā ieviestajā lietu pārdales mehānismā, lietu uzkrājuma mazināšanas nolūkā tās pārsūtot izskatīšanai citās tiesās. Tāpat komisija norādījusi uz iespējamiem neatkarības riskiem tiesnešu specializācijas procesā, kā arī vērsusi uzmanību uz pārāk augstām tiesu nodevām lielu prasību lietās un sarežģītu to aprēķina mehānismu.
Ziņojumā norādīts arī uz Latvijas tiesnešu atalgojuma problēmu. Tiesu varas atalgojumam jābūt līdzvērtīgam ar likumdevēju un izpildvaru. „Ja vēlamies neatkarīgus tiesnešus, tad viņiem ir jāpiešķir adekvāts statuss un adekvāti ienākumi,” norādīja komisijas eksperti.
Novērtējumu par Latvijas tiesu sistēmu Eiropas Padomes Komisija Tiesu efektivitātei sagatavojusi Eiropas Sociālā fonda projekta „Justīcija attīstībai” ietvaros. Ziņojums izstrādāts atbilstoši Tieslietu padomes apstiprinātajam ietvaram un pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodoloģiju.
QR
