• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Pārskats par Augstākās tiesas veiktajiem tiesu prakses apkopojumiem

Administratīvo lietu departamenta prakse nodokļu tiesību jautājumos

Latvijā visus nodokļus un nodevas vienojošais likums ir likums „Par nodokļiem un nodevām”. Tas nosaka nodokļu tiesību un to iekasēšanas pamatus un ir uzskatāms par „jumta” likumu visiem Latvijas nodokļiem. Ņemot vērā šā likuma sabiedrisko nozīmi, kā arī to, ka sakārtots un pārskatāms nodokļu regulējums ir arī neatņems elements komercdarbības vides uzlabošanai, apkopota Augstākās tiesas prakse likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā.

Apkopojums veidots kā likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem. Ja izteiktā atziņa ietverta vairākos nolēmumos, norādīti arī pārējie nolēmumi. Turklāt, ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, nepieciešamības gadījumā, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem.

Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā nodokļu apmēra precizēšana, nodokļa iekasēšanas noilgums, atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, nodokļu pārbaudes un pierādījumu nodrošināšana.

Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2005.gada līdz 2018.gadam.  Apkopojumā iekļautas atziņas no vairāk nekā 260 nolēmumiem, tostarp atziņas no atsevišķiem Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem.

Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks.

Civillietu departamenta prakse Zemesgrāmatu likuma piemērošanā

Latvijā privātīpašuma atzīšanu un nostiprināšanu, kas ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, palīdz īstenot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likums. Šis likums ir pielāgots mūsdienu apstākļiem, taču savā būtībā tas vēl arvien saglabājis savas vēsturiskās iezīmes.  Lai veicinātu vienveidīgas tiesu prakses veidošanos, apkopota tiesu prakse par šī likuma normu līdzšinējo piemērošanu. Apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam. 

Apkopojums veidots kā Zemesgrāmatu likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Zemesgrāmatu likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas.

Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā zemesgrāmatu vešanas kārtība, zemesgrāmatu ieraksts un publiskā ticamība, nodalījuma ierakstu veidi un saturs, galvenie problēmjautājumi saistībā ar nostiprinājuma lūgumu iesniegšanu un to pārbaudi, zemesgrāmatu tiesnešu kompetence un lēmumu pārsūdzēšana.

Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks.

Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas prakse maksātnespējas tiesībās

Apkopojumā par Civillietu departamenta praksi fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanā iekļauti nolēmumi visās maksātnespējas lietās, kas laika posmā no 2015.gada janvāra līdz 2018.gada augustam Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi šajā jomā lietās, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas arī nozīmīgākās Satversmes tiesas un kopš 2010.gada pieņemto Augstākās tiesas nolēmumu atziņas maksātnespējas tiesību jomā.

Apkopojuma pamatmērķis ir informēt tiesību normu piemērotājus (tiesnešus, maksātnespējas administratorus, citus maksātnespējas tiesību jomas profesionāļus) par to, kā Augstākā tiesa iztulkojusi konkrētās maksātnespējas tiesības regulējošās normas. Tāpēc atziņas apkopojumā sistematizētas nevis tematiski, bet gan pēc likumu normām, kuru iztulkojums rodams Augstākās tiesas nolēmumos.

***

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņu apkopojumu pārrobežu maksātnespējas tiesību jomā.

Kopš 2004.gada 1.maija attiecībā uz pārrobežu maksātnespējas procesu Latvijā ir piemērojams Eiropas Savienības regulējums maksātnespējas tiesību jomā, tajā skaitā Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām. Procedūrām, kas uzsāktas pēc 2017.gada 26.jūnija, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Regula (ES) Nr.2015/848.

Eiropas Savienības tiesas judikatūras apkopojumā sniegts ieskats Eiropas Savienības Tiesas atziņās par nozīmīgākajiem Regulas Nr.1346/2000 jautājumiem: regulas darbības joma, tiesu jurisdikcija, piemērojamās tiesību normas, nolēmumu atzīšana, sekundārās maksātnespējas procedūras.

Par Regulas Nr.2015/848 normu piemērošanu Eiropas Savienības Tiesa līdz šim vēl nav lēmusi.

Tiesu prakses atziņas sistematizēja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts.

Apkopojums par naida runu un vārda brīvību krimināltiesībās

Apkopojumā izvērsti skatīts starptautiskais tiesiskais regulējums vārda brīvības aizsardzībai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos. Papildus tam norādīta arī Latvijas tiesu prakse naida runas krimināllietās, kurās taisītais spriedums ir stājies spēkā no 2012.gada oktobra līdz 2018.gada maijam.

Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem. Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums.

Visi tiesu prakses apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv
sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi