Tiesu dialogs kā tiesiskuma augstākais garants

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs!
Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs!
Ļoti cienījamā Satversmes tiesas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamais tieslietu ministra kungs! Ekselences!
Godātie kolēģi!

Vārdu „kolēģi” izmantoju, uzrunājot Eiropas tiesu, konstitucionālo tiesu un Latvijas dažādu līmeņu tiesu tiesnešus kā kolēģus pēc būtības. Šis vārds raksturo mūsu savstarpējās attiecības, lai arī strādājam dažādās tiesās. Mēs visi esam kolēģi. Kolēģi strādā kopīgu darbu. Kolēģi tiesneši kopīgi atbildīgi sekmē tiesiskumu kopīgajā tiesību telpā – mēs, Augstākās tiesas tiesneši, protams, kopā ar pirmās un apelācijas instances tiesnešiem, kopā ar Satversmes tiesas tiesnešiem – Latvijas tiesību telpā, savukārt kopā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem – jau plašākā Eiropas tiesību telpā.

Likumdevējs Satversmes tiesas dotajai tiesību normu interpretācijai ir piešķīris vispārobligātu raksturu. Tas vienlaikus dod būtiskas pilnvaras un uzliek arī atbildīgu pienākumu. Saistībā ar šo pienākumu gribu atzīmēt, ka Satversmes tiesa vērtē un iezīmē būtiskus tiesību principus Latvijas tiesību jautājumos.

Satversmes tiesas nolēmumu vērtību ar tajā definētajiem un pārbaudītajiem tiesību principiem pierāda to izmantošana tiesību normu turpmākā piemērošanā. Augstākā tiesa savu Judikatūras nolēmumu arhīvu šajā gadā ir papildinājusi ar citēto nolēmumu rādītāju, kas uzskatāmi parāda Augstākās tiesas nolēmumos izmantotās Satversmes tiesas atziņas.

Arī Satversmes tiesa savos nolēmumos nereti norāda uz tiesu praksi tiesību normu piemērošanā. Ja savstarpējā mijiedarbība notiek savstarpējā respektā, tas katrā ziņā stiprina tiesiskumu mūsu valstī.  

Nenoliedzami Satversmes tiesa Latvijas kā valsts vērtību un darbības pamatu apzināšanos ir iezīmējusi valsts konstitucionālajai identitātei būtiskos nolēmumos – tādos kā, piemēram, Lisabonas līguma lietā un Robežlīguma lietā. Taču ne mazāk vērtīgas un nozīmīgas Satversmes tiesas atziņas un iedibinātie principu skaidrojumi ir arī ikdienas jautājumu risināšanā. Piemēram, morālā kaitējuma atlīdzinājuma lietā obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas regulējuma ietvarā. 

Tiesu aktivitāte, vēršoties ar pieteikumiem Satversmes tiesā, nav izņēmuma rakstura tiesību pārbaudes mehānisms – tas ir ikdienas process. 2017.gadā Augstākā tiesa Satversmes tiesā vērsās ar sešiem pieteikumiem. Pieteikumi attiecināmi gan uz nodokļu tiesībām, gan procesuālajiem likumiem, gan baznīcu tiesībām. Vairākkārtējs dialogs norisinās jautājumā par brīvības atņemšanas iestādēs esošo personu tiesībām.

Šīsdienas konference veltīta jautājumam par konstitucionālās kontroles institūciju lomu šodienas globalizētajā pasaulē.

Tiesu dialogs notiek gan aktīvi, piemēram, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā vai prejudiciālo jautājumu veidā ar Eiropas Savienības Tiesu, gan pasīvi – sekojot līdzi citu valstu tiesu nolēmumiem, savā veiktajā interpretācijā zināmā mērā absorbējot citu tiesu argumentus. Šāda augstākās raudzes domājoša jurista rīcība apliecina gan profesionalitāti, gan prasmi orientēties mūsdienu globālajā tiesību dimensijā. Protams, šai argumentācijai jābalstās arī iekšējā kritiskā vērtējumā un jāapliecina profesionāls veselais saprāts.

Tiesu veikta savstarpēja atziņu izvērtēšana un sekošana demokrātisko vērtību aizsardzībai ir tiesiskuma visaugstākais garants. Kopējā stabilitāte tiks nodrošināta, ja ikkatrā lietā tieksimies nodrošināt taisnīgumu.

Ņemot vērā šīsdienas konferencē pieteiktos izcilos tiesībzinātniekus, kas dalīsies savās pārdomās un pieredzē, novēlu ikkatram smelties drosmi profesionālajiem izaicinājumiem un iedvesmu turpmākā ikdienas darbā.