Tiesu sistēmas reputācija ir pašu tiesnešu atbildības jautājums

Dāmas un kungi! Jūsu godības!

Šodien mēs atskatāmies uz paveikto iepriekšējā periodā un runāsim par jauniem izaicinājumiem. Šis laika posms nav bijis rozēm kaisīts. Tiesu sistēmai ir pārmests:

• par garajiem lietu izskatīšanas termiņiem (bieži vien pat bez pamata);

• par tiesu nolēmumiem, kuru likumības izvērtēšanai bija jāiesaistās Augstākajai tiesai protesta kārtībā;

• par vājo komunikāciju ar sabiedrību.

Tajā pašā laikā tiesu sistēma ir cietusi no nepietiekamā finansējuma tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumam. Arī dažkārt nepamatotie medijos izplatītie skaļie apgalvojumi par krīzi tiesu varā ir ietekmējuši tiesu sistēmu.

2015.gada 18.maijā Tieslietu padome apstiprināja Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, lai noteiktu tiesu sistēmas komunikācijas mērķus, uzdevumus, principus un izveidotu vienotu sistēmu komunikācijas nodrošināšanai. Sākumā tas šķita tikai dokuments. Praksē ar medijiem komunicēja tikai atsevišķi tiesneši. Šobrīd katrā tiesā ir atbildīgais par komunikāciju ar sabiedrību, kas nodrošina to, ka tiesas kļūst atvērtākas un pieejamākas sabiedrībai.

Par vienu no būtiskākajiem pasākumiem, kas ir īstenots, jāatzīst tiesu teritoriālā reforma, kas noslēdzās šā gada 1.martā. Tiesu teritoriālā reforma tika īstenota, lai risinātu ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus, piemēram, nevienmērīgu tiesu noslodzi un atšķirīgu tiesvedības ilgumu viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtināto vai neiespējamo tiesnešu specializāciju un lietu sadales nejaušības nodrošināšanu.

Kādi ir tiesu teritoriālās reformas rezultāti, salīdzinot ar periodu, kad šī reforma tika uzsākta?

Starp vismazāk un visvairāk noslogoto reorganizācijā iesaistīto tiesu 2014.gadā saņemto lietu skaits uz tiesnesi atšķīrās trīs reizes, bet reformas īstenošanas rezultātā 2018.gadā noslodzes atšķirības samazinās, pārsvarā sasniedz vidējos rādītājus.

Pieaug ieplānoto videokonferenču skaits, tādējādi ietaupot resursus un sekmējot ātrāku lietu izskatīšanu, jo procesā iesaistītās personas tiesas sēdē var piedalīties attālināti. Papildus ir radusies nepieciešamība pēc vēl plašākām videokonferenču iespējām.

Izlīdzinās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē esošo lietu skaits uz vienu tiesnesi mēnesī. Iespēja nodrošināt tiesnešu specializāciju un nejaušības principa vienlaicīgu ievērošanu lietu sadalē.

Mazināti riski, kad atstatīšanas vai noraidīšanas gadījumā tiek ierobežots nejaušības princips lietas sadalē.

Par reformas ieviešanu vēlētos īpašu paldies pateikt visiem bijušajiem un esošajiem tiesu priekšsēdētājiem, ikvienam tiesnesim, kurš aktīvi iesaistījās Tieslietu ministrijas organizētajās diskusijās, sniedzot savu ieguldījumu tiesu reformas ieviešanai. Paldies arī visiem tiesu darbiniekiem par izturību! Īpašu paldies vēlos teikt Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam Strauta kungam – par drosmi būt pirmajiem!

Sabiedrībai ir tiesības zināt ne tikai par tiesas spriesto, bet arī par pārkāpumiem, kādus tiesnesis pieļāvis, pildot savus amata pienākumus. Tieši tāpēc Saeima pieņēma grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, nosakot, ka disciplināri sodītu tiesnešu vārdi turpmāk tiks publiskoti. Uz publiskošanas nepieciešamību jau iepriekš bija norādījusi Satversmes tiesa.

Gribētu uzsvērt, ka tieši atbilstoši pašu tiesnešu ierosinājumam Saeima ir atbalstījusi grozījumus, kas paredz iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti.

Likums noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas.

Jānorāda, ka diskusijas par to personu loku, kurām būtu tiesības rosināt tiesneša ārpuskārtas kvalifikācijas pārbaudi, noteikti turpināsies.

Mums dažkārt patīk kaisīt pelnus uz savas galvas un nonivelēt savus sasniegumus. Var jau teikt – ko tad mēs te paši sevi cildinām? Tāpēc dažkārt svarīgi ir paskatīties uz to, kā mūs vērtē citi. Eiropas Komisijas 2018.gada ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā secināts, ka:

• daudzos ar tiesvedību saistītos rādītājos Latvija, līdzīgi kā daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, uzrāda stabilus efektivitātes rādītājus, bez lielām ikgadējām svārstībām. Kopējais lietu izskatīšanas ilgums visās tiesu instancēs Latvijā ir labā vidējā Eiropas līmenī;

• neizskatīto administratīvo lietu uzkrājums Latvijas tiesās ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, bet neizskatīto civillietu skaita ziņā Latvija ierindojas 11.vietā;

• Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Spānija, Lietuva un Nīderlande, saņēmusi augstāko punktu skaitu par sociālo mediju izmantošanu visās tiesu instancēs un vadlīniju esamību sadarbībai ar masu medijiem/presi;

• Latvija ir izcelta kā viena no piecām Eiropas Savienības valstīm, kurās elektroniski var iesniegt prasības pieteikumu tiesā un sekot līdzi tiesvedības gaitai.

Protams, ka minētais apliecina arī to, ka vēl ir uz ko tiekties.

Vēlos norādīt, ka lietu izskatīšanas ilguma problēma kopumā ir atrisināta. Īpaši gribu izcelt Augstākās tiesas Civillietu departamenta, Administratīvo lietu departamentu tiesnešus un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju par aktīvu līdzdalību likumdošanas procesā.

Tiesu sistēmas reputācijai ir liela nozīme sabiedrības uzticībai tiesu varai. Reputācija visupirmām kārtām ir pašu tiesnešu atbildības jautājums. Taču jāatzīst, ka reputāciju mūsu laikmetā visai viegli var ietekmēt gan kāds darvas piliens pašā tiesu varā, gan arī dažādas provocējošas vai viltus ziņas. Tāpēc jo īpaši svarīgi tiesnešiem ir gan augsta reputācijas latiņa, gan pieņemto lēmumu skaidrošana sabiedrībai. Kā nozīmīgu vidi, kurā ir iespējams iepazīstināt sabiedrību ar pieņemtajiem tiesu nolēmumiem, gribētu minēt Latvijas Vēstneša portālu, kas pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis izaugsmi.

Kā izaicinājumus turpmāk uzskatu:

• adekvāts finansējums tiesu sistēmai, kā rezultātā būtu iespējama tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielināšana;

• Tieslietu padomes darbības paplašināšana;

• tiesu sistēmā nodarbināto apmācības turpināšana;

• zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesā;

• vēl aktīvāka komunikācija ar sabiedrību;

• tiesu varas prestiža celšana.

Nevar nepieminēt arī iespējamos pārbaudījumus tiesu varā. Tuvojas vēlēšanas, politiķi sacenšas ar solījumiem. Dažkārt tie ir nepārdomāti, liecina par nekompetenci vai apzināti provokatīvi. Tā, piemēram, man ir grūti iedomāties, kā un cik efektīvi varētu strādāt apvienotā Tieslietu un Iekšlietu ministrija, vai policijas priekšnieku un tiesas priekšsēdētāju kopējā politiskā vadība neietekmēs tiesu varas neatkarību. Ļoti ceru, ka populisms mūsu valstī negūs priekšroku pār veselo saprātu un tiesu varas neatkarību.

Un visu beidzot! Izmantojot iespēju, vēlos pateikties visai tiesu varas saimei par līdzšinējo sadarbību, gan esot tieslietu ministra amatā, gan pildot Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Paldies!