Ievads
Augstākās tiesas interneta vietnē publiskots Civillietu departamenta prakses apkopojums lietās par Civillikuma 2352.1 pantā regulēto goda un cieņas aizskārumu, kas izskatītas laika posmā no 2000.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos.
Civillikuma 2352.1 pants, kas ietverts Civillikuma deviņpadsmitās nodaļas pirmajā apakšnodaļā, ir speciālā tiesību norma iepretim Civillikuma 1635.pantam un paredz civiltiesisku atbildību par neatļautu darbību, kas atbilst vairākiem tiesiskā sastāva kritērijiem, kuru konstatēšana ir priekšnoteikums šī Civillikuma panta normu piemērošanai. Proti, pamats piemērot civiltiesisko aizsardzību saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu rodas, ja par personu ir izplatītas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas. Tātad, lai konstatētu šīs normas tiesisko sastāvu, tiesai, pirmkārt, ir jākonstatē, ka noteikta informācija ir izplatīta publiski, nevis aizskartajai personai izteikta privāti. Otrkārt, tiesai jāpārliecinās, ka prasījums attiecas uz publiski izplatītām ziņām, nevis uz viedokli. Treškārt, tiesai jānovērtē, vai izplatītās ziņas ir prasītāja godu un cieņu aizskarošas. Ceturtkārt, ir jānoskaidro, vai ziņu izplatītājs nevar pierādīt, ka šīs ziņas ir patiesas.
Ja kāds no šiem priekšnosacījumiem nav konstatējams, pastāv iespēja prasību pamatot ar vispārīgo normu, kas nosaka atbildību par neatļautu darbību – Civillikuma 1635. pantu. Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu var iestāties atbildība, piemēram, par godu un cieņu aizskaroša viedokļa izplatīšanu vai arī par tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu, kas var izpausties kā personas privātuma aizskārums ar personas pieminējumu literārā darbā, nepieņemamā formā atspoguļotas biogrāfiskas detaļas par personu vai kā personas fiziskās integritātes, personiskā noslēpuma un tiesību uz savu attēlu pārkāpums, ja bez personas piekrišanas publicēta fotogrāfija, kas uzņemta, personai atrodoties privātos apstākļos.
Goda un cieņas aizskāruma konstatēšana
Ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu jāsaprot to publicēšana, pārraidīšana radio, televīzijā vai to paziņošana (izziņošana) citā veidā, tostarp, mutvārdos, nenoteiktam personu lokam vai kaut vienai personai. Turpretim, piemēram, subjektīvās aizdomas, kas izteiktas trešajai personai, puses paskaidrojumi tiesai vai personai izsniegts atteikums pieņemt to darbā nav atzīstams par ziņu izplatīšanu.
Fakti ir pakļauti patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Gadījumā, ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas godu un cieņu, tad šī fakta izplatītājam jāpierāda izteikuma atbilstība patiesībai. Turpretim viedoklis nevar būt ne patiess, ne nepatiess, un ar viedokļa paušanu nevar aizskart reputāciju. Pretējā gadījumā plašsaziņas līdzekļi nevarētu veikt uzdevumu, kam tie ir paredzēti – informēt sabiedrību par aktuāliem un tai svarīgiem jautājumiem. Ziņas un viedokļa nošķiršanā būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet gan publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts.
Turklāt ne jebkura kļūdaina vai neprecīza informācija var tikt atzīta par aizskarošu un izraisīt mantiskas kompensācijas piešķiršanu. Svarīga ir arī izteiksmes forma, kas garantē radošu vidi un aizsargā personas tiesības brīvi paust savus uzskatus, pārdzīvojumus un pieredzi, izvēloties tai pēc pašas ieskatiem atbilstošākos mākslinieciskās izteiksmes veidus. Tāpat arī jāņem vērā konteksts, kādā izteikums pausts. Piemēram, ir vispāratzīts, ka politiķa cieņas aizsardzība vienmēr ir samērojama ar sabiedrības interesēm, un tiesai, vērtējot, vai ticis aizskarts politiķa gods un cieņa, šis konteksts ir jāņem vērā.
Pierādīšanas pienākums attiecībā uz goda un cieņas aizskāruma pastāvēšanu ir prasītājam, jo tikai prasītājs ir spējīgs sniegt paskaidrojumus un pierādīt to, kā aizskārums izpaudies, ietekmējis viņa godu sabiedrības vai atsevišķu personu acīs un pašvērtējumu (cieņu). Tiesa dod savu vērtējumu, vai izplatītās ziņas uzskatāmas par aizskarošām. Savukārt atbildētāja pienākums, ja viņš iebilst pret prasību, ir iesniegt pierādījumus par to, ka ziņas atbilst patiesībai.
Tiesību aizsardzības līdzekļi un tiesību subjekti prasībā par goda un cieņas aizsardzību
Atzīstot, ka dokumentā ietvertās ziņas ir gan godu un cieņu aizskarošas, gan nepatiesas, tiesai jānosaka spriedumā tāds aizskarto tiesību novēršanas veids, kādu attiecīgam gadījumam paredz Civillikuma 2352.1 pantā ietvertās normas.
Likumdevējs paredzējis civiltiesisko aizsardzību pret dažādā veidā (presē, dokumentos, rakstveidā, mutvārdos, ar darbiem) paustām personas godu un cieņu aizskarošām ziņām, nosakot civiltiesiskus aizsardzības līdzekļus atkarībā no veida, kādā ziņas paustas. Gadījumā, ja godu un cieņu aizskarošas, nepatiesas ziņas izplatītas presē, tās jāatsauc, savukārt gadījumā, ja tās ir norādītas dokumentā, dokuments ir jāapmaina pret tādu, kurā šādas ziņas nav ietvertas.
Tiesu praksē atlīdzinājums naudā tiek noteikts, ja personai ir nodarīts būtisks morālais kaitējums. Rakstveida vai publiska atvainošanās un iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir biežāk sastopamie atlīdzinājumi par morālo kaitējumu, kas nav smags. Nosakot atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, tiesa pauž savu nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Pārāk augsts atlīdzinājuma apmērs par nodarīto kaitējumu sakarā ar nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu var nebūt adekvāts, ja to salīdzina ar morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, ko tiesa citās lietās noteikusi par personisku aizskārumu sakarā ar miesas bojājumu nodarīšanu, nepamatotu aizturēšanu, vai arī par kaitējumu, kas nodarīts noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Augstākās tiesas prakse liecina, ka Civillikuma 2352.1 pants aizsargā ne vien fiziskās personas godu un cieņu, bet arī juridiskas personas, piemēram, komercsabiedrības, biedrības vai politiskā partijas reputāciju. Prasītājs var aizsargāt arī savu kā fiziskās personas profesionālo reputāciju. Uzlikt pienākumu atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas var to izplatītājam, kas nozīmē, ka šādu ziņu izplatītājam ir jābūt lietā atbildētāja statusā.
QR
