Iesniegums Tieslietu padomei par jaunatklātiem apstākļiem: ieskats Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja ikdienā

Kā Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājam man nākas skatīt sūdzības par visu instanču tiesu tiesnešiem, kuri skata civillietas, kā arī dažādus citus iesniegumus un sūdzības. Pirms kāda laika žurnāla elektroniskajā versijā iesaistījos diskusijā ar komentētājiem pie „Jurista Vārda” raksta „Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu”, sakot, ka apmēram 90% sūdzību par tiesnešiem ir noraidāmas kā nepamatotas. Uz to viens no komentētājiem vārdā Ainārs atbildēja, ka man esot ziņots par korumpētiem tiesnešiem, bet „reakcija nekāda”.

Mēs ar viņu publiskajā interneta diskusijā vienojāmies, ka viņš iesniegs sūdzību vēlreiz, lai es varētu identificēt, par kuru no sūdzībām ir runa, savukārt es uzrakstīšu rakstu „Jurista Vārdam” par šo konkrēto sūdzību, lai tiesai būtu iespēja atbildēt uz šiem pārmetumiem. Sabiedrībai jāzina, kādas sūdzības ienāk par tiesu darbu un kāpēc es teicu, ka 90% sūdzību ir nepamatotas. Ainārs savu vienošanās daļu izpildīja, nu man jāpilda savējā. Izrādījās, ka diskusijā minētais iesniegums nebija sūdzība par tiesnesi, bet tas nemaina norunu. Rakstā sūdzības autoru dēvēšu par Aināru, jo tā mans interneta diskusijas oponents parakstījās publiski. Pārējās ziņas, kas var skart fiziskās personas tiesības, neminēšu. Lietas izklāsts ir saīsināts un koncentrēts tikai uz sprieduma ratio decidendi un uz to attiecināmajiem apstākļiem. Gan spriedums, gan iesniegums ir daudz apjomīgāki, un to izskatīšana un oficiālas atbildes sniegšana prasīja krietni vairāk laika nekā šis raksts.

 I. Sūdzība

Ainārs iesniedza sūdzību Tieslietu padomei, kurā lūdza „apturēt [pret viņu] spēkā nākuša tiesas sprieduma izpildu lietvedību un izskatīt jautājumu par pienākumu Augstākajai tiesai izskatīt iesniedzēja pieteikumu par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas [..] sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem [..]”.

Tā kā runa bija par civillietu, sūdzības izskatīšanu un atbildes sagatavošanu Tieslietu padomes priekšsēdētājs nodeva man kā Civillietu departamenta priekšsēdētājam.

 II. Civillieta

Izskatot sūdzību, vienmēr tiek pārbaudītas ziņas par civillietu, uz kuras izskatīšanu sūdzība attiecas. Tā arī šoreiz, pārbaudot Tiesu informatīvo sistēmu (TIS), tika konstatēts, ka banka pret Aināru ir cēlusi prasību par aptuveni 240 000 latu piedziņu. Prasība pamatota ar to, ka banka izsniegusi Aināram aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei. Tā kā atbildētājs nepildīja saistības, banka izmantoja pielīgtās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pieprasot visu saistību nekavējošu izpildi.

Ainārs cēlis iebildumu, ka viņš aizdevumu neesot saņēmis, jo banka viņa aizņēmumu pārskaitījusi citai personai, proti, viņa nopirktā nekustamā īpašuma pārdevējai. Tiesa prasību apmierināja, konstatējot, ka banka aizdevuma summu pārskaitījusi nekustamā īpašuma pārdevējam saskaņā ar aizdevuma līgumā pausto atbildētāja (resp., Aināra) gribu.

Ainārs iesniedza Augstākajā tiesā pieteikumu par minētā sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Kā jaunatklātu apstākli viņš norādījis faktu, ka tiesas sastāvā, kas taisījis spriedumu, ir bijusi toreizējā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa, kura vēlāk notiesāta par kukuļa piesavināšanos. Tas esot vispārzināms fakts, jo publicēts masu medijos. Šis apstāklis, Aināra ieskatā, liecina par tiesneses neobjektivitāti viņa lietas izskatīšanā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments Aināra pieteikumu noraidīja. Noraidīšanas motīvs – atbilstoši Civilprocesa likuma 482.panta otrajai daļai pieteikumā norādītajam apstāklim, lai to varētu uzskatīt par jaunatklātu minētās normas izpratnē, jābūt saistāmam ar sprieduma taisīšanu konkrētajā civillietā (kā zināms, tiesnese I.Bērziņa tika notiesāta par kukuļa piesavināšanos saistībā ar citas civillietas izskatīšanu, kura uz Aināru neattiecas). Nav nekādas norādes, kā bijušās tiesneses Bērziņas notiesāšanas fakts būtu saistīts ar Aināra lietu. Jāpiezīmē, ka tiesneses Bērziņas taisītie nolēmumi lietās, saistībā ar kurām viņa tika notiesāta, ir pārskatīti un atcelti, t.s. uz jaunatklātu apstākļu pamata.

 III. Atbilde uz sūdzību

Aināram tika atbildēts, ka:

1) Tieslietu padomei saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.1 un 89.11 pantu nav tiesību iejaukties tiesas darbībā; tai skaitā tai nav tiesību apturēt izpildu lietvedību vai uzdot Augstākajai tiesai pārskatīt lietas;

2) Augstākajai tiesai nav pamata pārskatīt lietu, jo Aināra pieteikums par identiskiem jaunatklātiem apstākļiem Augstākajā tiesā jau noraidīts (Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas 5.punkts) un lēmums ir spēkā.

 IV. Jautājums lasītājiem

Kā fakts par tiesneses Bērziņas, kura taisījusi spriedumu Aināram par sliktu, notiesāšanu par kukuļa piesavināšanos saistībā ar pavisam citu civillietu ietekmē faktu, ka Ainārs par bankā aizņemtu naudu ir ieguvis nekustamo īpašumu un ka viņam aizdevums ir bankai jāatdod un jāatbild ar ieķīlāto mantu?

Publicēts žurnālā „Jurista Vārds”, 22.01.2019.