• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Latvijas Senāts sāk otro gadu simtu

Ar svinīgu pasākumu, atskatoties uz simtgades gadā darīto, Augstākā tiesa 2018.gada 19.decembrī atzīmēja Latvijas augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – simtgadi. Pasākumā piedalījās senatoru tuvinieki, Augstākās tiesas bijušie un tagadējie tiesneši un darbinieki, tiesu sistēmas pārstāvji, apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu pārstāvji, kā arī tie cilvēki pašvaldībās, muzejos, augstskolās un citur, kas palīdzējuši realizēt Augstākās tiesas simtgades projektus. Tieši viņi dalījās pārdomās, ko raisījuši kopā ar Augstāko tiesu darītie darbi.  Latvijas Senāta simtgades pasākums bija apliecinājums, ka Senāta vēsture ir dzīva ne tikai vēstures grāmatās un arhīva dokumentos, un ne tikai senatoru dzimtu atmiņās, bet arī Latvijas Senāta darba turpinātāju – Augstākās tiesas – darbā. „Mēs esam atbildīgi par Latvijas Senāta turpmākajām vēstures lappusēm,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Akcentē Latvijas Senāta un senatoru lomu Latvijas valsts un tiesību sistēmas vēsturē

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents  Jānis Pleps <BR>akcentēja senatoru ticību un uzticību Latvijas valstij pat šķietami <BR>bezcerīgos brīžos. Viņš arī ar spilgtiem piemēriem raksturoja <BR>Latvijas Senāta mantojuma mūsdienīgo aktualitāti, uzsvērdams, <BR>ka tiesiskums ir arī radošums   Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits uzsvēra <BR>institucionālās atmiņas nozīmi un atzīmēja nozīmīgākos Latvijas <BR>Senāta vēstures pieturpunktus. Viņš novēlēja, lai mērķi un ideāli, <BR>ko Latvijas brīvvalsts pirmā laika senatori gribēja sasniegt, būtu <BR>arī šodienas senatoru mērķi un ideāli

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa <BR>norādīja uz zinātnes un prakses nozīmīgo saikni, ko senatori vienmēr <BR>uzskatījuši par pašsaprotamu  Vēsturnieks  Valters Ščerbinskis, kurš sastādījis vairāku profesiju <BR>biogrāfiskās vārdnīcas, uzsvēra augstāko tiesu instanču tiesnešu <BR>augsto morāli un atbildīgumu par amata prestižu

Pašvaldību vadītāji kā lielu vērtību novērtē to, ka viņu novadnieki bijuši senatori – Latvijas tiesību sistēmas pamatlicēji, kā arī stāsta par kopā ar Augstāko tiesu rīkotajiem senatoru piemiņas pasākumiem

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone un  <BR>Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats    Rumbas pagasta pārvaldniece Lija Šēle

Personisku un emocionālu akcentu pasākumam deva Latvijas Senāta senatoru bērnu un mazbērnu līdzdalība

Ģirts Rumpēters vienīgais no vēl dzīvajiem senatoru bērniem bija klāt Latvijas Senāta simtgades pasākumā.  Jāņa Skudres meitu Balvas un Gaidas veselība nebija tik stipra, lai piedalītos, senatora Augusta Rumpētera dēls  Ilmārs Rumpēters, kas dzīvoja ASV, pēc pāris nedēļām aizgāja aizsaulē. Senatoru bērnu paaudze aiziet, viņu vietā dzimtas atmiņas saglabāšanu turpina mazbērni

Vera Mihejeva, vaicāta par dzimtas  relikvijām, nolasīja sava vectēva <BR>Jāņa Skudres vēstuli, ko viņš, vēl students būdams, rakstīja savai mātei  

Senatora Mintauta Čakstes mazmeita Kristīne Čakste stāstīja, kā <BR>„Aučos” aug Baltijas valstu Augstāko tiesu stādītais ozoliņš, un <BR>vēlēja visiem savus bērnus audzināt par Latvijas patriotiem  Senatora Augusta Rumpētera mazdēls Videmars Rumpēters, Berģu <BR>evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, deva svētību Latvijas <BR>Senāta darba turpinātājiem, atgādinot, ka patiesība un taisnība nāk  <BR>no Dieva un ka Senātam visvairāk vajadzīga gudra sirds

Atjaunotās Latvijas tiesu sistēmas liecinieki

Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas <BR>priekšsēdētājs Gvido Zemrībo pauda gandarījumu par vēsturiskā <BR>Senāta vārda atgriešanu Augstākajai tiesai  Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs runāja par vērtībām, ko par <BR>nozīmīgām Latvijas tiesu sistēmai atzinuši paši tiesneši

Priekšnesumi – saistīti ar senatoru dzīvesgaitām

Apvienotās sapulces priekšsēdētāja  Aleksandra Gubena māsa Marija <BR>Gubena bija pirmā sieviete ērģeļniece, komponiste un pirmā Latvijas <BR>konservatorijas profesore. Ērģelnieki Ilze un Aigars Reiņi izpildīja <BR>Maijas Solovjovas darbu „Pasauli es izstaigāju”, kas veidots par <BR>Marijas Gubenes tāda paša nosaukuma korāļa tēmu  Sveicienus no Latvijas Senāta Apvienotās sapulces pirmā <BR>priekšsēdētāja Kristapa Valtera dzimtās Kuldīgas puses nesa <BR>folkloras kopa „Kūrava”, vadītāja Ina Celitāne

Viena no Latvijas Universitātes kora „Jubilate” izpildītajām <BR>dziesmām bija Emīla Dārziņa „Sapņu tālumā” ar Aspazijas vārdiem. <BR>Izrādās, šo dzejoli toreiz jaunā dzejniece Aspazija veltījusi savai <BR>mīlestībai – jaunajam un perspektīvajam Maskavas universitāti <BR>absolvējušajam juristam, vēlāk senatoram un Apvienotās sapulces <BR>priekšsēdētājam  Kārlim Ozoliņam   Ieva Akuratere, kuras dziesmas ir  Latvijas atmodas simbols, <BR>izpildīja toreiz tik leģendāro „Manai tautai”, kas atgādināja arī par <BR>senatoru – trimdinieku – ilgām pēc dzimtenes

Apsveikumi no kolēģiem

Augstāko tiesu Senāta simtgadē sveica apgabaltiesu priekšsēdētāji  un Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova

Smaidīgie klausītāji

Mirkļi no pasākuma

Satikšanās prieks:  bijušie Augstākās tiesas tiesneši  <BR>Gunārs Aigars un Aiva Zariņa   Katru pasākuma dalībnieku  sagaidīja tiesas darbinieces,  pasniedzot <BR>dāvanu – grāmatu  „Senatoru atziņas. 100 un vairāk”

Kāds ir Latvijas Senāts uz otrā gadu simta sliekšņa? To rādīja īsfilma par Augstāko tiesu šodien un arī struktūrvienību forogrāfijas