Mediācija civillietās

Starptautiskais simpozijs par mediāciju civillietās bija veltīts Turcijas Kasācijas tiesas 150.gadadienai, un to kopīgi rīkoja Turcijas Kasācijas tiesa un Ankaras Jildirima Bejazīta (Yildirim Beyazit) Universitāte. Turcijas Kasācijas tiesas tiesneši ir ieinteresēti mediācijā, un vairāki tiesneši vadīja konferences sekcijas un uzstājās ar referātiem.

Darbs simpozijā notika trīs pamattēmu (sekciju) ietvaros: Mediācija ģimenes lietās; Mediācija darba lietās; Mediācija komerclietās.

Katrai tēmai bija piesaistīts viens ārvalstu pārstāvis: Itālijas pārstāvis Alessandro Bruni runāja par Itālijas pieredzi, tostarp saistībā ar komerclietu mediāciju, lietuviete Natalija Kaminskiene pastāstīja par mediāciju Lietuvā, fokusējoties uz ģimenes lietām. Savukārt Zane Pētersone dalījās pieredzē par situāciju mediācijas jomā Latvijā un mediācijas īpatnībām darba lietās. Simpozija dalībniekiem īpaši interesants šķita tiesas ieteiktas mediācijas modelis Latvijā, kā arī tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību programma par mediāciju un mediācijas ieteikšanu, kas tiek realizēta Latvijas Tiesnešu mācību centrā Eiropas Savienības projekta ietvaros.

Konferencē daudz diskutēts par to, vai mediāciju ir vēlams padarīt par obligātu, vismaz atsevišķās jomās, vai arī tā atstājama pušu brīvprātīgai izvēlei. No Itālijas pārstāvja stāstītā var izdarīt secinājumu, ka obligātā mediācija, kas ir ieviesta vairākās jomās Itālijā, nav īpaši veiksmīga un drīzāk ir kļuvusi par obligātu pienākumu noklausīties informatīvu sesiju par mediāciju, nevis obligāti uzsākt mediāciju, kas arī būtu pretrunā ar mediācijas brīvprātīguma principu. Ievērojamas problēmas ir saistītas ar to, kurš apmaksās mediatora pakalpojumus lietās, kurās mediācijas sesija ir obligāta.

Interesanti, ka Turcijā tieši konferences laikā stājās spēkā likums par obligātu mediāciju komerclietās, jo parasti tās dažas citas valstis, kuras ir izvēlējušās mediāciju padarīt par obligātu, to obligātu paredz ģimenes vai darba lietās, bet ne komerclietās. Minētajam Turcijas likumam simpozijā bija gan karsti atbalstītāji, gan veltīta skarba kritika.

Zanes Pētersones secinājums, ka vēlamāk ir nevis puses mēģināt piespiest uz mediāciju ar obligātuma prasībām, bet gan kvalitatīvi ieteikt mediāciju, lai puses pašas šādas sarunas laikā apzinātos mediācijas nepieciešamību un noderīgumu sava strīda risināšanā, kas arī dod labākus rezultātus mediācijas procesā.

Gūtās zināšanas un pieredze tiks izmantota, veicinot mediācijas ieviešanu un attīstību Latvijā, tostarp vadot seminārus tiesnešiem un tiesu darbiniekiem Latvijas Tiesnešu mācību centrā.