Prasījums atlīdzināt noziedzīga nodarījuma (valsts amatpersonas bezdarbības) rezultātā nodarītus mantiskus zaudējumus nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā (11.10.2018.)

Ja personai nemantiskais kaitējums vai zaudējumi nodarīti ar valsts amatpersonas bezdarbību, kas atzīta par noziedzīgu nodarījumu, proti, faktiskā rīcība ir jau transformējusies par noziedzīgu nodarījumu, un tas ir atzīts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā, tad primāri par nodarīto kaitējumu un par zaudējumiem atbild tieši persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un šī persona atbild Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Publiskai personai var iestāties atbildība subsidiāri kā darba devējam, pamatojoties uz Civillikuma 1782.pantu. Attiecīgi cietušajam ir tiesības subsidiāri vērsties arī pret amatpersonas darba devēju civilprocesuālā kārtībā.

Augstākās tiesas
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Rīgā 2018.gada 11.oktobrī

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 3.maijā saņemts pieteicējas [pers. A] pieteikums, kurā lūgts uzlikt Valsts meža dienestam pienākumu atlīdzināt pieteicējai 14699,11 euro par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem. Pieteikumā norādīts, ka Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības [..] mežniecības mežsardzes prettiesiskās bezdarbības rezultātā nelikumīgi izcirsti koki pieteicējai piederošajā nekustamajā īpašumā. Mežsardzes bezdarbības prettiesiskums ir atzīts ar spēkā stājušos [..] rajona tiesas spriedumu krimināllietā.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gada 10.maija lēmumu atteikts pieņemt pieteikumu. Lēmumā norādīts, ka jautājums par atlīdzinājumu tikai tad var tikt vērtēts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma kārtībā, ja kaitējums nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Pieteicējai kaitējums radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā par vainīgu atzīta mežsardze. Darbības, kas veiktas kriminālprocesa ietvaros, nav uzskatāmas par faktisko rīcību. Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtība noteikta Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā. No minētā izriet, ka prasījumi par noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanu neietilpst administratīvās tiesas kompetencē.

[3] Izskatot pieteicējas blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nolēma vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma izšķiršanai par pieteicējas pieteikuma par zaudējumu atlīdzināšanu pakļautību.

Motīvu daļa

[4] Pieteicēja ir cietusī krimināllietā, kurā ar spēkā stājušos [..] rajona tiesas 2017.gada 1.februāra spriedumu Valsts meža dienesta mežsardze [pers. B] tika atzīta par vainīgu Krimināllikuma 319.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (Valsts amatpersonas bezdarbība).

Minētajā spriedumā vienlaikus nospriests nenoteikt pieteicējai kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, ņemot vērā, ka pieteicēja lūgusi atstāt viņas kompensācijas pieteikumu bez izskatīšanas sakarā ar to, ka vēlas kompensācijas jautājumu risināt civiltiesiskā kārtībā.

Tomēr pieteicēja, vēršot uzmanību, ka zaudējumi viņai nodarīti Valsts meža dienesta amatpersonas bezdarbības rezultātā, ir vērsusies Valsts meža dienestā ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu administratīvā procesa kārtībā saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. No pieteicējas blakus sūdzības izriet, ka, pieteicējas ieskatā, Valsts meža dienesta amatpersonas [pers. B] bezdarbība ir faktiskā rīcība, un līdz ar to jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu ir risināms administratīvā procesa kārtībā.

[5] Vispārīgi tāda veida bezdarbība, kādu ir pieļāvusi Valsts meža dienesta amatpersona [pers. B], varētu tikt atzīta par faktisko rīcību. Taču izskatāmajā gadījumā būtiski ir tas, ka konkrētā bezdarbība ir noziedzīgs nodarījums, proti, faktiskā rīcība ir jau transformējusies par noziedzīgu nodarījumu, un tas ir atzīts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā.

Ja personai nemantiskais kaitējums vai zaudējumi ir nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu, tad primāri kārtība, kādā ir atlīdzināms šāds kaitējums vai zaudējumi, ir regulēta Kriminālprocesa likumā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajai daļai kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Turklāt Kriminālprocesa likuma 350.panta otrajā daļā ir uzsvērts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata.

Kriminālprocesa likums paredz, ka jautājumu par atlīdzinājumu cietušais var risināt arī civilprocesuālā kārtībā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Tātad no šā regulējuma izriet, ka noziedzīga nodarījuma gadījumā primāri par nodarīto kaitējumu un par zaudējumiem atbild tieši persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un šī persona atbild Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[6] Taču tas nenozīmē, ka publiskai personai, kuras amatpersona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nevar iestāties nekāda atbildība. Publiskai personai var iestāties atbildība subsidiāri kā darba devējam, pamatojoties uz Civillikuma 1782.pantu. Saskaņā ar minēto normu, ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus, un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešajai personai. Līdz ar to cietušajam ir tiesības subsidiāri vērsties arī pret amatpersonas darba devēju civilprocesuālā kārtībā.

[7] Administratīvā procesa likums un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums regulē kārtību, kādā var saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu vai zaudējumiem, kuri ir nodarīti ar administratīvo aktu, faktisko rīcību vai citām administratīvā procesa kārtībā pārbaudāmām iestādes darbībām valsts pārvaldes jomā. Šo likumu mērķis nav nodrošināt atlīdzinājumu cietušajam par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp tādu noziedzīgu nodarījumu, kuru ir izdarījusi valsts amatpersona.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

nolēma

atzīt, ka [pers.A] pieteikums, kurā lūgts uzlikt Valsts meža dienestam pienākumu atlīdzināt [pers.A] ar valsts amatpersonas izdarītu noziedzīgu nodarījumu nodarītos mantiskos zaudējumus, nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs
Departamentu priekšsēdētāji V.Krūmiņa, A.Strupišs, P.Dzalbe