Taisnīgs tiesas process
Administratīvo lietu departamenta tiesnešu palīdzes Dārta ŪDRE un Ieva LIEPIŅA un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs POTAIČUKS piedalījās Eiropas Augstāko administratīvo tiesu un valsts padomju asociācijas (ACA) seminārā „Taisnīgs tiesas process”
(Tallina, 2018.gada 18.oktobris – 19.oktobris)
Seminārs bija par administratīvā procesa vienkāršošanas mehānismiem un tādējādi lietu izskatīšanas paātrināšanu.
Pirmajā dienā uzstājās prominenti akadēmiķi – Luksemburgas Universitātes profesors Hervigs Hofmans (Herwig C.H. Hofmann) un Kentas Universitātes profesore Annelija Albi (Anneli Albi). Profesors Hofmans sniedza ieskatu pārrobežu lēmumu pieņemšanas procesa izaicinājumos, tostarp norādot, ka pakāpeniskas Eiropas Savienības integrācijas rezultātā palielinās to lēmumu skaits, kurus pieņem kopīgi vairākas dalībvalstis vai dalībvalsts kopā ar kādu Eiropas Savienības iestādi (composite procedures). Šādās lietās ir svarīgi nodrošināt sadarbību un uzticamas informācijas apmaiņu starp iestādēm. Savukārt administratīvās tiesas šādās lietās arvien biežāk saskarsies ar jauniem izaicinājumiem privātpersonu tiesību aizsardzībā un kontrolē pār iestāžu administratīvajiem aktiem. Profesore Albi uzsvēra, ka tiesvedības procesu vienkāršošana savā būtībā notiek uz privātpersonas pamattiesību rēķina, tādēļ, ieviešot un īstenojot administratīvo procesu efektivizēšanas mehānismus, tas ir jāveic ļoti piesardzīgi, neaizmirstot apsvērt to ietekmi uz privātpersonas pamattiesībām.
Semināra otrajā dienā vairāku dalībvalstu pārstāvji prezentēja un vēlāk kopīgi apsprieda praktiskus piemērus attiecībā uz tiesas procesu norisi mutvārdos un procesu efektivizāciju.
Pirmkārt, apskatīts jautājums par tiesas procesa atklātumu un procesa dalībnieku uzklausīšanu tiesas sēdē. Somijas Augstākās Administratīvās tiesas tiesnese Irma Telivuo informēja par tiesas sēžu norisi Somijā, atzīmējot, ka tiesas sēdes var notikt arī ārpus tiesas sēžu zālēs, un to norises vieta ir atkarīga no tiesas ieskata. Piemēram, jautājumi attiecībā uz personas psihisko veselību var tikt izskatīti psihiatriskajā slimnīcā. Slovākijas Republikas Augstākās tiesas tiesnese Katarina Bencova (Katarína Benczová), runājot par Slovākijas pieredzi, norādīja, ka ir iespējama tiesas sēžu norise ārpus tiesas sēžu zāles, tomēr šādā situācijā joprojām ir nepieciešams ievērot likumā noteiktās prasības tiesas sēžu zāles aprīkojumam. Diskusiju ietvaros vairākas valstis atzina, ka jautājums par lietas izskatīšanu ārpus tiesas sēžu zāles ir īpaši aktuāls lietās, kurās iesaistīti ārzemnieki un bēgļi. Apspriesta arī ideja par tiesas sēžu zāļu veidošanu ārpus tiesas (piemēram, lidostā), norādot, ka vienā atsevišķā gadījumā mēģinājums īstenot šādu iniciatīvu praksē ir saskāries ar noraidošu attieksmi.
Šī temata ietvaros bija diskusijas arī par mutvārdu procesa nepieciešamību un lietderīgumu, videokonferencēm un to norisi, kā arī tiesas sēžu publiskumu. Valstīs pastāv dažāda pieeja tiesas sēžu filmēšanai un translēšanai masu informācijas līdzekļos. Piemēram, Apvienotajā Karalistē Augstākās tiesas sēdes tiek translētas tiešraidē. Igaunijā ir bijis atsevišķs gadījums, kad tiesas sēde ir tikusi translēta internetā, savukārt Vācijā tiesas sēdes nedrīkst filmēt, lai nodrošinātu procesa dalībnieku un liecinieku autentiskumu. Vairākas valstis atļauj filmēt tikai sprieduma pasludināšanu.
Seminārā apspriesti jautājumi par administratīvajās tiesās pastāvošajiem vienkāršotajiem tiesas procesiem. Delegātu prezentācijās un diskusijās parādījās atšķirīga izpratne par jēdziena „vienkāršots process” nozīmi. Piemēram, vai tas ir jauns skatījums uz pagaidu aizsardzības vērtēšanas kritērijiem, mutvārdu procesa ierobežošana, legālprezumpciju ietveršana procesuālajās tiesību normās vai elektronisku tiesas procesu organizēšana. Interesantāko no piemēriem prezentēja sers Roberts Karnvats (Robert Carnwath) no Apvienotās Karalistes, kur atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu lietas tiek izskatītas elektroniskajā vidē. Šādas lietas tiesneši izskata, strādājot no mājām. Nepieciešamības gadījumā tiesnesis sazvanās ar lietas dalībniekiem, lai noskaidrotu lietai nozīmīgus apstākļus. Tiesas nolēmums tiek paziņots elektroniskajā vidē un ir pārsūdzams. Tādējādi ir ievērojami paātrināts lietu izskatīšanas ātrums attiecīgajā lietu kategorijā. 12% lietu tiek izskatītas vienas dienas laikā, bet 78% – 28 dienu laikā.