Aktualitātes tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā

Godātie konferences dalībnieki!

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (turpmāk – Kolēģija) ir Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras kompetence, sastāvs un ievēlēšanas kārtība noteikta likumā „Par tiesu varu”. Kolēģija savas funkcijas pilda saskaņā ar kolēģijas reglamentu, kas ir apstiprināts ar Tieslietu padomes lēmumu.

Ņemot vērā, ka kolēģija ir tiesnešu pašpārvalde, secināms, ka tikai tiesnešu deleģētiem pārstāvjiem ir piešķirtas tiesības pildīt likumā noteiktos pienākumus, kas savukārt norāda uz institucionālu autonomiju lēmumu pieņemšanā, kas ir saistīti ar tiesnešu profesionālo darbību un tiesneša karjeras virzību.

Kolēģijā ievēlēta tiesneša pilnvaru termiņš ir četri gadi, un Tiesnešu konference ievēl Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju deviņu tiesnešu sastāvā. Atbilstoši likumam „Par tiesu varu” kolēģijā tiek ievēlēti tiesneši no pirmās instances tiesas, apelācijas instances tiesas un Augstākās tiesas, tādējādi kolēģijas sastāvs aptver visu instanču tiesas, un kolēģija ir kompetenta izvērtēt atbilstošā apjomā ikviena Latvijas tiesneša profesionālo darbību.

Kvalifikācijas kolēģija savus pienākumus pilda šādā sastāvā: Māris Vīgants – kolēģijas priekšsēdētājs, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs; Silva Reinholde – kolēģijas priekšsēdētāja vietniece, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja; Gunita Galiņa – Kurzemes rajona tiesas tiesnese; Ināra Zariņa – Rīgas rajona tiesas tiesnese; Kristīne Zdanovska – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese; Marianna Terjuhana  – Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja; Arturs Freibergs – Augstākās tiesas senators; Aivars Keišs – Augstākās tiesas senators; Rudīte Vīduša – Augstākās tiesas senatore.

Kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija, un kolēģijas sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

Kolēģijas kompetence noteikta likumā „Par tiesu varu”, un kolēģijas pamatuzdevums ir veikt tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, kā arī ārpuskārtas novērtēšanu likumos paredzētajos gadījumos. Papildus tam kolēģija pieņem tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmenu, dod atzinumu par tiesneša iecelšanu amatā. Pēc trīs amatā nostrādātiem gadiem kolēģija novērtē tiesneša profesionālo darbību un sniedz atzinumu par apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai par atkārtotu iecelšanu tiesneša amatā uz diviem gadiem. Kolēģija tiesīga dot atzinumus par tiesnešu pārcelšanu amatā cita tādas pašas vai augtākas instances tiesā, izņemot par tiesnešiem, kuri kandidē uz Augstākās tiesas tiesneša amatu.

Kvalifikācijas eksāmenu 2018.gadā kārtoja pieci rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāti, no tiem eksāmenu nenokārtoja viens kandidāts. Savukārt līdz 2019.gada oktobrim kvalifikācijas eksāmenu kārtoja pieci rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāti, kuri sekmīgi nokārtoja eksāmenu, bet no diviem Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātiem viens kandidāts eksāmenu nenokārtoja.

Pildot likumā noteiktās funkcijas, diskusiju un vērtēšanas ceļā tiek doti kolēģijas atzinumi jautājumos par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu.

Novērtēšanas procesā kolēģijas sēdē piedalās tiesneši, kuri izsaka savus apsvērumus par secinājumiem vai faktiem, kas norādīti kolēģijai iesniegtajos dokumentos (tiesas priekšsēdētāja atsauksme par tiesneša darbu, augstākas instances tiesas tiesneša atsauksme un tajā norādīto nolēmumu izvērtējums, kā arī tiesneša pašnovērtējums, statistikas ziņas par tiesneša darbu, informācija par tiesneša dalību apmācībās, pieredzes apmaiņas vizītēs un papildu informācija, kuru kolēģija ir atzinusi par nepieciešamu pieprasīt, lai iespējami vispusīgāk tiktu novērtēts tiesneša profesionālais sniegums novērtējamajā laika periodā (piecu gadu periods no iepriekšējās novērtēšanas).

Kārtējais novērtēšanas periods ir sācies 2018.gadā un laika periodā no 2018.gada janvāra līdz šodienai kolēģija jau ir paveikusi ievērojamu darba apjomu – profesionālās darbības kārtējā novērtēšana veikta 262 rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem un 15 Augstākās tiesas tiesnešiem. Šajā laika periodā veikta profesionālās darbības novērtēšana arī 18 jaunajiem tiesnešiem, kuri pēc iecelšanas amatā ir nostrādājuši trīs gadus.

Jāatzīmē, ka kolēģija šajā laika periodā ir sniegusi arī negatīvus atzinumus par četru pirmās instances tiesas tiesnešu profesionālo darbību, un ir noteikts termiņš atkārtotai tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanai.

Disciplinārtiesā pārsūdzēti divi kolēģijas lēmumi par negatīvu profesionālās darbības novērtējumu, taču Disciplinārtiesa sūdzības atzina par nepamatotām un atstāja spēkā kolēģijas lēmumus.

Vēršu uzmanību uz apstākli, ka negatīva vērtējuma sekas, kas noteiktas likumā, ir saistītas ar to, ka pēc noteikta laika perioda, kas nevar būt ilgāks par diviem gadiem, kolēģija vērtē tiesneša profesionālo darbību. Ja tiek atkārtoti sniegts negatīvs profesionālās darbības vērtējums, likums „Par tiesu varu” paredz, ka kolēģijai ir jāvēršas Saeimā ar ierosinājumu par tiesneša atlaišanu no amata. Tas ir izņēmuma gadījums un līdzšinējā kolēģijas darbībā šādi lēmumi nav pieņemti.

Atšķirībā no iepriekšējā novērtēšanas perioda (2013.– 2015.) kolēģijas reglamentā ir ieviestas novitātes, kas saistītas ar kolēģijas tiesībām, sniedzot pozitīvu atzinumu, lēmumā norādīt ieteikumus profesionālās darbības pilnveidei. Šādi kolēģija rīkojas, ja, veicot novērtēšanu, kolēģijai iesniegtajos dokumentos tiek konstatēts, ka tiesneša profesionālajā darbībā ir kāds aspekts, kas ir jāpilnveido. Kolēģija, sniedzot kopumā pozitīvu darbības vērtējumu, lēmumā norāda ieteikumu (vai ieteikumus) par to jomu, kādā tiesnesim ir jāpilnveido profesionālā darbība. Tādējādi tiek veicināta tiesneša profesionālo prasmju līdzsvarota izaugsme, un tas savukārt uzlabo tiesneša profesionālo sniegumu.

Kolēģijas ieskatā ir svarīgi, lai tiesnešu izpratne par nepieciešamību novērtēt profesionālo darbību un aktīvi šajā procesā līdzdarboties atbilstu tam, kas norādīts likumā „Par tiesu varu”, jo tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.

Aicinu visus Latvijas tiesnešus īpaši vērst uzmanību uz to, ka kvalitatīvs tiesas un tiesneša darbs ir mērķis, kas noteikts likumā un likumdevēja ieskatā tas ir sasniedzams, ja tiesnešu pašpārvalde regulāri novērtē tiesnešu profesionālo sniegumu. Kolēģijai konstatējot būtiskus trūkumus tiesneša profesionālajā darbībā, tie tiek analizēti motivētā atzinumā par tiesneša negatīvu profesionālās darbības novērtējumu vai arī kolēģija sniedz ieteikumus tiesneša profesionālās darbības pilnveidei, ja tiesneša profesionālā darbība kopumā tiek novērtēta pozitīvi.

Godātie kolēģi, ir ļoti svarīgi apzināties, ka sabiedrībai ir tiesības paļauties, kas tiesnesis savus amata pienākumus pilda kvalitatīvi, saskaņā ar likumu un atbilstoši ētikas normām.

Katrā darbā var tikt pieļautas kļūdas, taču svarīgi ir izprast kļūdu rašanās cēloņus un turpmāk tās neatkārtot. Taču, pildot amata pienākumus, nedrīkst izturēties pavirši un pildīt pienākumus formāli, neiedziļinoties katra izlemjamā jautājuma būtībā. Ikvienam ir tiesības sagaidīt, ka tiesneša rīcība un pieņemtie lēmumi atbildīs gan likuma burtam, gan likuma garam.

Tiesneša darbības lietas izskatīšanas laikā tiesas sēžu zālē vai tiesneša izturēšanās un rīcība ārpus tās, tiesneša saskarsmes prasmes saziņā ar kolēģiem, lietas dalībniekiem un citām personām, kā arī procesuālo dokumentu noformēšanas kvalitāte dažādos tās aspektos rada priekšstatu par tiesu sistēmu kopumā.

Par kolēģijas turpmāko darbu

• Turpināt un līdz 2021.gada decembrim pabeigt 209 tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu: 190 rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesneši, 19 Augstākās tiesas tiesneši.

• Kolēģija savā darbībā arī turpmāk atbilstoši rīkosies, ņemot vērā kolēģijai iesniegtajos dokumentos norādītos apstākļus, jo īpaši tiesnešu viedokli par apstākļiem, kas kavē sekmīgu profesionālo darbību. Kolēģija jau ir vērsusies Tieslietu padomē ar informatīvu ziņojumu par to, ka patlaban likumā ietvertais pienākums tiesnesim ņemt vērā advokātu noslodzi, plānojot procesuālo darbību veikšanas laiku, ievērojami mazina tiesvedības procesa efektīvu norisi, jo īpaši sarežģītu un apjomīgu krimināllietu un civillietu izskatīšanu. Kolēģijas ziņojums pamatots ar apstākļiem, kas norādīti tiesnešu profesionālās darbības pašnovērtējumā un kuru atbilstību nav pamata apšaubīt.

• Atzīmējams, ka ļoti bieži tiesneši pašnovērtējumos kā apstākli, kas kavē amata pienākumu izpildi, ir norādījuši uz būtiskiem trūkumiem Tiesu informatīvās sistēmas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas darbībā, norādīts uz paaugstinātu noslodzi pirmās instances tiesās, kas atrodas Rīgas tiesas apgabala darbības teritorijā, kā arī akcentēts jautājums par tiesnešu atbalsta personāla mainību pirmās instances tiesās, jo īpaši tiesās, kas atrodas Rīgā.

• Kolēģija turpinās stiprināt atgriezenisko saikni ar tiesu priekšsēdētājiem, arī turpmāk nepieciešamības gadījumā aicinot tiesu priekšsēdētājus piedalīties kolēģijas sēdēs un izteikt detalizētāku viedokli par tiesneša profesionālo darbību saistībā ar darba organizācijas noteikumu ievērošanu, tādējādi nodrošinot informācijas iegūšanu par tiesneša profesionālo darbību attiecīgajā aspektā.

• Arī turpmāk kolēģija informēs tiesu priekšsēdētājus par tiem lēmumiem, kuros norādīti ieteikumi tiesneša profesionālās darbības pilnveidei. Kolēģijas ieskatā tiesnesim un tiesas priekšsēdētājam ir jāsadarbojas, atrodot visefektīvāko iespējamo risinājumu profesionālās darbības līdzsvarotai pilnveidei. Šāda sadarbība respektē tiesneša neatkarību un nodrošina, ka tiesas priekšsēdētājs pilda likumā noteiktos amata pienākumus.

• Konstatējot priekšnoteikumus, kolēģija gatava vērsties Tieslietu padomē un citās institūcijās ar iniciatīvām, lai padarītu tiesu sistēmas funkcionēšanu efektīvāku. Tā, piemēram, aicināt apsvērt iespēju izstrādāt citādus kritērijus Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanai vai arī izvērtēt priekšnoteikumus grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, paredzot, ka tiesnesim pēc apstiprināšanas Augstākās tiesas tiesneša amatā netiek veikta profesionālās darbības kārtējā novērtēšana. Otrs priekšlikums – aicināt Tieslietu padomi rīkoties, lai izstrādātu vienotu tiesas nolēmumu noformēšanas standartu, kas būtu jāņem vērā pirmās instances un apelācijas instances tiesām, kā labās prakses piemēru ņemot vērā Augstākās tiesas pieredzi vienota nolēmumu standarta izstrādāšanā un ieviešanā.