Augstākā tiesa piedāvā tēmas tiesību zinātņu studentu darbiem
Augstākā tiesa tiesību zinātņu maģistrantiem un doktorantiem piedāvā iespējamās studiju darba tēmas, kuru pētniecībā interesantu pienesumu dotu arī Augstākās tiesas nolēmumos paustās atziņas. Augstākā tiesa iespēju robežās nodrošinās atbalstu studentu pētniecības darbam, kā arī veiksmīga rezultāta gadījumā – iespēju par šo tēmu uzstāties Augstākās tiesas konferencēs un publicēt materiālu „Augstākās Tiesas Biļetenā”.
Piedāvātās tēmas ir gan krimināltiesību un kriminālprocesa, gan civiltiesību un civilprocesa, gan arī administratīvajās tiesībās. Pārsvarā izvēlētas tādas tēmas, kurās būtiskas atziņas meklējamas arī Eiropas Savienības Tiesas vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos.
2020.gadā tiks atzīmēti 25 gadi, kopš atjaunots Augstākās tiesas Senāts, tādēļ šogad papildus tiek ieteiktas pētniecības tēmas par vispārīgiem kasācijas instances darbības jautājumiem.
AUGSTĀKĀS TIESAS PIEDĀVĀTAS TĒMAS:
Kasācijas instances darbība
-
Kasācijas tiesvedība un process kasācijas instancē (atsevišķi administratīvi procesuālā, civilprocesuālā un kriminālprocesuālā tiesvedība)
-
Kasācijas instances vēsture un attīstība Latvijā
-
Senāta nolēmumu argumentācijas attīstība
Krimināltiesības un kriminālprocess
-
Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā
-
Kompensējošais mehānisms (labvēlīgās sekas) tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpuma gadījumā
-
Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma 218. pants)
Civiltiesības un civilprocess
-
Privātās dzīves aizsardzība un tiesības uz vārda brīvību
-
Strīdi, kas saistīti ar preču zīmju aizsardzību
-
Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētāju
Administratīvās tiesības
-
Tiesības uz informāciju un atbildi pēc būtības
-
Būvniecības tiesību jautājumi
-
Pievienotās vērtības nodokļa jautājumi
-
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākuma jautājumi
Aicina izmantot prakses iespējas Augstākajā tiesā
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkotajā izglītojošajā pasākumā „Juristu Pirmsaristotelis 2019” Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks jaunos jurisprudences studentus iepazīstināja ar studentu iespējām Augstākajā tiesā. Studenti uzzināja par iespējām apmeklēt tiesas sēdes, pirmkursnieku dienām, lekcijām studentu grupām, mācību praksēm, piedāvātajiem studiju darbu tematiem, kā arī nolēmumu meklēšanas iespējām un informācijas saņemšanas kārtību.
Tiesas sēžu apmeklējums un tiesību pamatu lekcijas var būt interesanti un noderīgi ne tikai jurisprudences, bet arī komunikācijas, pedagoģijas, vēstures, valsts pārvaldes un citu jomu studentiem. Tā ir iespēja koncentrētā veidā iepazīties ar Latvijas tiesību un tiesu sistēmu. Lekciju iespējams papildināt ar ekskursiju pa Tiesu pili vai tikšanos ar Augstākās tiesas atbilstošās jomas darbiniekiem.
Tāpat Augstākā tiesa aicina ne tikai tiesību zinātnes, bet arī citu jomu studentus izmantot mācību prakses iespējas Augstākajā tiesā. Tiesā strādā ne tikai juristi – senatori, senatoru palīgi un zinātniski analītiskie padomnieki, bet arī administratīvais personāls – finanšu, personāla, komunikācijas, informācijas tehnoloģiju un projektu vadības speciālisti. Studentiem, kam nepieciešams praktizēties šādās jomās, iespēju robežās tiek piedāvātas prakses vietas Augstākās tiesas Administrācijā.
Komunikācijas studenti iejūtas tiesnešu lomās
Lai iepazītos ar Latvijas tiesu sistēmu, Augstāko tiesu un izprastu tiesu komunikācijas principus, 26.septembrī Augstāko tiesu apmeklēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas trešā kursa studenti – topošie žurnālisti un sabiedrisko attiecību speciālisti.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs studentus iepazīstināja ar Augstākās tiesas lomu tiesu sistēmā, kā arī pārrunāja vairākus mītus par tiesu darbu, kas izskan publiskajā telpā. Uzsverot, ka tiesas spriedums nav dabisks konflikta risināšanas veids, un pēc tā vienmēr viena puse būs neapmierināta, priekšsēdētājs norādīja uz komunikācijas lomu tiesas spriedumu izpratnē.
Studentiem bija iespēja iejusties tiesnešu lomā un spriest tiesu, balsojot par viņuprāt pareizākajiem spriedumiem un soda mēriem piedāvātajās situācijās. Improvizētais balsojums parādīja, kā emocionāli pasniegta papildinformācija var ietekmēt attieksmi un līdz ar to – spriedumu. Tas parāda, kā mediji var veidot sabiedrības viedokli un cik būtiski ir iespējami saprotamāk izskaidrot tiesas sprieduma motīvus.
Par tiesu lietu atspoguļošanu pastāstīja preses sekretāre Baiba Kataja, savukārt Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece iepazīstināja ar Augstākās tiesas komunikācijas virzieniem, mērķauditorijām, Tieslietu padomes apstiprināto tiesu komunikācijas stratēģiju, kā arī tiesas nolēmumu izmantošanu studiju procesā.
Savukārt 2.novembrī Augstāko tiesu apmeklēja Vidzemes Augstskolas studiju programmu „Mediju un informācijas pratība” un „Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība” studenti, kuri apgūst studiju kursu „Mediju un komunikāciju tiesības”. Augstākajā tiesā studentiem bija iespēja iejusties tiesnešu un lietas dalībnieku lomās, izspēlējot tiesu sēdes divās civillietās, kurās tiesai bija jāizvērtē, vai plašsaziņas līdzekļi ir rīkojušies tiesiski, publiskojot informāciju, kas pēc atbildētāju domām bija nozīmīga sabiedrībai, bet prasītāju ieskatā bija nepatiesa un aizskāra prasītāju godu un cieņu, kā arī juridisko personu reputāciju.
Tiesu izspēļu laikā lietu dalībnieki aktīvi argumentēja par labu savām pozīcijām un tiesneši, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos principus un lietu izskatīšanas procesuālo kārtību, vadīja tiesu sēdes, palīdzot lietas dalībniekiem nenovirzīties no lietas būtības. Pēc tiesu izspēlēm vairāki studenti, kas bija iejutušies tiesnešu lomās, atzina, ka būtu vēlējušies vairāk iesaistīties patiesības noskaidrošanā savās civillietās, taču procesuālā kārtība un civilprocesā valdošais sacīkstes princips šādu iespēju ierobežoja.
Turpinājumā Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis, kurš ir arī iepriekš minētā studiju kursa „Mediju un komunikāciju tiesības” docētājs, sniedza studentiem ieskatu Latvijas tiesu sistēmas uzbūvē un Augstākās tiesas darbā, tostarp plašāk izstāstīja par kasācijas tiesvedības specifiku.