Augstākās tiesas delegācijas vizīte Polijā

Atsaucoties Polijas Augstākās tiesas ielūgumam, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Krimināllietu departamenta tiesnese Anita Poļakova septembrī oficiālā vizītē apmeklēja Polijas Augstāko tiesu un tās organizētā programmā iepazinās arī ar citu tiesu un tiesībsistēmas institūciju darbu. Latvijas Augstākās tiesas delegācija apmeklēja Polijas Augstāko tiesu un tikās ar tās pirmo priekšsēdētāju prof.dr.hab.  Malgožatu Gersdorfu un priekšsēdētājiem Dariušu Zavistovski, Juzefu Ivulski, Stanislavu Zablocki. Apmeklēja arī Polijas Augstāko administratīvo tiesu un tikās ar tās priekšsēdētāju Mareku ZirkuSadovski, kā arī bija vizītē pie tiesībsarga vietnieces dr. Hannas Mahiņskas un apmeklēja Garnizona militāro tiesu Vroclovā, kur tikās ar šīs tiesas priekšsēdētāju plkv. Mihailu Rogovski un uzaicinātajiem tiesnešiem.

Tikšanos laikā Latvijas Augstākās tiesas pārstāvji iepazīstināti ar Polijas Augstākās tiesas un Augstākās Administratīvās tiesas struktūru, struktūrvienību kompetenci un to vadītājiem, kā arī guva konspektīvu ieskatu Polijas Tiesībsarga darbībā un aktuālākajos tā risināmajos problēmjautājumos. Visas diskusijas skāra arī Polijas visu tiesu tiesnešiem tik aktuālo jautājumu – reformas tiesu sistēmā, kuru diskutablākie aspekti ir tiesnešu pensionēšanās vecuma pazeminājums, izmaiņas tiesnešu disciplinārās atbildības sistēmā un Tieslietu padomes darbības principos, pastiprinot parlamenta ietekmi uz padomes sastāva veidošanu.

Kopš 2015.gada Polijā ir veiktas vairākas uz tiesu sistēmas reformēšanu vērstas darbības, kas vērtētas neviennozīmīgi un Eiropas līmenī radījušas bažas par Polijas tiesu sistēmas neatkarības iespējamo apdraudējumu. Par to liecina vairākas Eiropas Komisijas aktivitātes saistībā ar atsevišķiem Polijas tieslietu reformas soļiem. Tostarp Eiropas Komisija ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar pārkāpuma procedūrām saistībā ar Polijas likumiem, ar kuriem Augstākās tiesas tiesnešiem, vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem un prokuroriem ieviests atšķirīgs pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm ar iespēju attiecībā uz Augstākās tiesas tiesnešiem Polijas Republikas prezidentam vienpersoniski šo termiņu pagarināt bez tiesībām lēmumu pārsūdzēt.

Vizītes laikā jau bija zināms Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 24.jūnija spriedums lietā Nr.C-619/18 Eiropas Komisija pret Poliju (EU:C:2019:531), kurā Eiropas Komisija lūdza Tiesu konstatēt, ka, pirmkārt, samazinot pensionēšanās vecumu Polijas Augstākās Tiesas tienešiem un piemērojot šos grozījumus tiesnešiem, kas pilda amata pienākumus un kas minētajā tiesā iecelti pirms 2018.gada 3.aprīļa, un, otrkārt, piešķirot Polijas Republikas prezidentam diskrecionāras pilnvaras pagarināt šīs pašas tiesas tiesnešu amata pienākumu pildīšanas termiņu pēc no jauna noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, Polijas Republika nav pildījusi LES 19.panta 1.punkta otrajā daļā, skatot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.pantu, paredzētos pienākumus.

Ar minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu atzīts, ka, paredzot pensionēšanās vecuma samazināšanu Polijas Augstākās tiesas tiesnešiem, kuri pilda amata pienākumus un kuri amatā iecelti pirms 2018.gada 3.aprīļa, un piešķirot Polijas Republikas prezidentam diskrecionāras pilnvaras pagarināt tiesneša amata pienākumu pildīšanas termiņu pēc no jauna noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19.panta 1.punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus.

Šobrīd jau ir zināms arī Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 5.novembra spriedums lietā Nr.C-192/18 (ECLI:EU:2019:924), kurā konstatēts, ka pilnvaras, kādas šajā gadījumā piešķirtas tieslietu ministram, lai ļautu vai aizliegtu Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem turpināt savas funkcijas no 60 gadu līdz 70 gadu vecumam sievietēm un no 65 gadu līdz 70 gadu vecumam vīriešiem, spēj radīt pamatotas šaubas tostarp tiesvedībās iesaistītajām personām par attiecīgo tiesnešu ārējo neietekmējamību un to neitralitāti attiecībā uz interesēm, kuras tie izvērtē. Turklāt ar šīm pilnvarām netiek ievērots arī ar tiesu neatkarību saistītais tiesnešu neatceļamības princips.

Ļoti atšķirīga pēc satura un noskaņas bija vizīte Garnizona militārajā tiesā Vroclovā, jo tā ir mums praksē nezināma tiesa ar specifisku izskatāmo lietu kategoriju un tiesnešu subordinācijas principiem. Šīs vizītes laikā mūsu tiesas delegācija bija izteiktā klausītāju un jautātāju lomā.