Justīcija attīstībai. Vācija: piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesa automatizācija

Vispārēja informācija par tiesu, kas izskata t.s. brīdinājuma kārtības lietas. Kopumā brīdinājuma kārtību lietu izskatīšanā ir iesaistīti 109 darbinieki (atbilstoši Latvijas tiesu darbinieku amatu klasifikācijai tos varētu pielīdzināt tiesas sēžu sekretāriem) un 29 tiesnešu palīgi (Rechtspfleger), kam ir augstākā profesionālā izglītība juridiskajās zinātnēs. Par brīdinājuma kārtības lietas izskatīšanu atbildīgi ir tiesnešu palīgi, ciktāl tas neskar tiesneša kompetenci. Darbinieki ir tiesas ierēdņi, un tas ir mūža darbs. Tiesnešu kompetencē ir risināt pārvaldes jautājumus, izskatīt disciplinārlietas, izskatīt sūdzības. Kopumā 2018.gadā tiesas, kurām piekritīgas Ziemeļreinas–Vestfālenas apgabala brīdinājuma kārtības lietas, izskatīja 1,05 milj. pieteikumus par aptuveni 200 milj. euro. Pamatā tie ir maksājumi, kas nepārsniedz 200 euro. Pārsvarā brīdinājumi tiek iesniegti par maksājumiem par gāzi, sakaru pakalpojumiem, kredītiestādes maksājumiem. Vācijā brīdinājumu kārtības izskata 12 tiesas, pamatā katrā pavalstī ir pa vienai tiesai, izņēmums ir Ziemeļreinas–Vestfālenas apgabals, kurā ir divas šādas tiesas, kā arī vairākām pavalstīm ir viena kopīga tiesa.

Par brīdinājuma kārtību lietu izskatīšanu. Normatīvais ietvars noteikts Vācijas Civilprocesa likuma 7.grāmatā (688.-703d.pants), risinot piekritības, pakļautības un atsevišķus procesuālos jautājumus. Ieviesta maksājumu izpilde neatkarīgi no tā izdevēja – fiziskas personas vai juridiskas personas. Maksājumiem jābūt izpildāmiem, tie nedrīkst būt atkarīgi no pretizpildījuma un pirmšķietami nedrīkst būt apstrīdami. Nav noteikts summas ierobežojums maksājuma apmēram. Pieteikumu var iesniegt pats kreditors, neizmantojot advokāta pakalpojumus (Vācijā ir obligāts advokāta process apgabaltiesā prasījumiem sākot no 5000 euro). Pieteikumi netiek pārbaudīti pēc būtības, par ko ir informēts parādnieks, jo attiecīga informācija ir iekļauta parādniekam nosūtītajā brīdinājumā. Pieteikumu var noraidīt, ja tas ir iesniegts par acīmredzami negodprātīgu maksājumu. Pieteicējs kā saistības pamatojumu norāda attiecīgu ciparu no apstiprināta klasifikatora, piemēram, „43”, ja maksājums saistīts ar preču piegādi. Automatizētā procesā sistēma pārbauda pieteikumā norādīto klasifikatora numuru. Ja neviens no klasifikatorā minētajiem pamatojumiem neatbilst saistības pamatojumam, to norāda manuāli. Šādā gadījumā pieteikumi tiek apstrādāti manuāli.

Process. Pieteicējs iesniedz pieteikumu pēc savas atrašanās vietas un samaksā pusi no valsts nodevas. Tiesa pieteikumu apstrādā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā un nosūta parādniekam brīdinājumu. Brīdinājums satur lūgumu parādniekam veikt apmaksu divu nedēļu laikā. Ar brīdinājumu nosūtīšanu sāk tecēt divi termiņi: 1) pieteicējam jāgaida, vai parādnieks divu nedēļu laikā nesamaksā, ja nesamaksā, tad 2) pieteicējam sešu mēnešu laikā jāiesniedz tiesā lūgums par maksājuma rīkojuma izsniegšanu. Tiesa maksājuma rīkojumu piegādā parādniekam ar lūgumu divu nedēļu laikā samaksāt. Par maksājuma rīkojumu parādnieks var izteikt iebildumus. Ja parādnieks iebilst, par to paziņo pieteicējam, un ja pieteicējs samaksā papildu nodevu (līdz trīskāršam apmēram), tad pieteikums tiek nosūtīts vispārējās jurisdikcijas tiesai pēc atbildētāja dzīves vietas vai pēc līgumiskās piekritības, atbilstoši pieteikumā norādītajam (ja pieteicējs kļūdījies tiesas noteikšanā, pieteikumu nosūta uz tiesu, kurai piekritīgs attiecīgais strīds). Ja parādnieks iebilst pret maksājuma rīkojumu, tad, iesniedzot iebildumus, var lūgt apturēt izpildi, bet šī lieta turpmāk vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek skatīta mutvārdu procesā. Ja parādnieks neiebilst, tiesa iesniedz izpildrīkojumu, kas ir procesuāli līdzīgs aizmuguriskam spriedumam. Uz tiesas veidlapām nav tiesneša paraksta, uz tām ir norādes uz tiesneša palīgu, kurš atbildīgs par konkrēto pieteikumu, un tiesas zīmogs. Tiesnesis šīs veidlapas neredz. Vācijas Civilprocesa likuma 692. panta otrajā daļā noteikts, ka paraksta vietā pietiek ar atbilstoša zīmoga nospiedumu vai elektronisko parakstu.

Brīdinājumu var iesniegt arī pret solidāriem atbildētājiem. Ja, piemēram, viens no trim parādniekiem izteiks iebildumus, maksājuma rīkojums tiks izsniegts pret diviem parādniekiem. Pieteikumā precīzi norāda galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus.

Ja, izskatot pieteikumu, tiek konstatēta kļūda vai trūkums, tiek taisīts lēmums par kļūdas novēršanu. Lēmums tiek taisīts ar sistēmas līdzekļiem. Kad kļūda izlabota, tiesa sagatavo brīdinājumu un to nosūta parādniekam. Ja pastnieks konstatē, ka parādnieks nav sasniedzams pieteicēja norādītā adresē, tiesa paziņo par to iesniedzējam, lūdzot četru nedēļu laikā paziņot citu dzīvesvietu. Iesniedzējs aktīvi rīkojas, lai iegūtu informāciju par parādnieka faktisko dzīvesvietu. Tiesa iedzīvotāju reģistrā neieskatās. Ja nepaziņo jauno dzīvesvietu, process apstājas. Nav atsevišķi paredzēta maksājuma pozīcija par piegādi, jo izmaksas par 10 brīdinājumu nosūtīšanu ir iekļautas valsts nodevā. Par 11.reizi jāmaksā papildus.

Pieteikumi pārsvarā tiek iesniegti tiešsaistes sistēmā. Šādā kārtībā pieteikumus iesniedz advokāti un parādu piedzinēju uzņēmumi, kas veido lielāko apjomu no kopējo pieteikumu skaita (2018.gadā izskatīti 4,8 milj. pieteikumu). Kopumā ir 20–25 uzņēmumi, kas izstrādā attiecīgas saskarnes pieteikumu iesniegšanai. Pieteikumi tiek parakstīti ar kvalificētu elektronisko parakstu, tostarp, parakstu, kas iestrādāts ID kartēs. Pieteikumu var iesniegt arī papīra formā, pirms tam to aizpildot tiešsaistes sistēmā un izdrukājot kopā ar attiecīgo BAR kodu. Šādā gadījumā pieteikumi izskatīšana notiek automatizētā procesā, jo, saņemot pieteikumu pa pastu, tiesa to identificē pēc BAR koda un turpmākā tā apstrāde tiesā notiek automātiski. Tāpat pieteikumu var iesniegt papīra formātā, aizpildot pieteikuma veidlapu, kas nopērkama grāmatnīcās par 3 euro, manuāli. Šādā kārtībā iesniegtie pieteikumi, tāpat ja saņemta parādnieka atbilde, neizmantojot atbildes veidlapu (tās izmantošana nav obligāta), tiek apstrādāti manuāli. Papīra formā iesniegtos pieteikumus ieskenē un iznīcina. Sistēmā tiek veikti auditācijas pieraksti par veiktajām darbībām. Kopumā manuāli tiek apstrādāti ap 5% pieteikumu, 95% gadījumu sistēma tos apstrādā automātiski.

Brīdinājuma kārtības nav piemērojamas: 1)  aizdevumiem patērētājiem, ja aizdevuma procentu likme ir lielāka par 12 procentpunktiem virs starpbanku procentu likmes;

2) maksājumiem, kas ir atkarīgi no pretizpildījuma;

3) ja brīdinājums jāpiegādā īpašā kārtībā, piemēram, caur oficiālo publikāciju. Ieguvumi no brīdinājuma kārtības izskatīšanas: 1) piekritība pēc pieteicēja dzīvesvietas; 2) viss ir regulēts, formalizēts un standartizēts; 3) nav obligāts advokāta process;

4) ja netiek izteikti iebildumi, potenciālais strīds tiek noregulēts 4–5 nedēļu laikā;

5) sešas reizes mazāka valsts nodeva salīdzinājumā ar lietas izskatīšanu prasības kārtībā;

6) tiešsaistes risinājumi pieteicējiem, kas iesniedz apjomīgu daudzumu pieteikumu;

7) tiesa izpildrīkojumu nosūta tiesu izpildītājam elektroniski.

Brīdinājumu izsniegšanu organizē pasta darbinieks, sākotnēji mēģinot brīdinājumu personiski izsniegt parādniekam vai līdziedzīvotājam, bet, ja tas nav iespējams, brīdinājumu atstājot pastkastē. Par brīdinājuma piegādi aizpilda piegādes paziņojuma veidlapu, ko nosūta tiesai, kura pēc veidlapas saņemšanas to ieskenē. Ja paziņojuma veidlapa nav parakstīta, to piefiksē sistēmā, nosūtot pastniekam atbildi, ka sūtījums ir nederīgs. Pieteicējs var izmantot iespēju brīdinājumu izsniegt ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, šādā gadījumā šīs izmaksas gulstas uz pieteicēju.

Apstāklis, ka tiesas izdotais dokuments nav lēmēja parakstīts, bet satur tiesas zīmogu un informāciju par tiesas darbinieku, kas bijis iesaistīts attiecīgā pieteikuma apstrādes procesā, nav radījis riskus konstitucionālai sūdzībai, jo procedūra ir atrunāta likumā. Tāpat parādniekam ir nodrošināta iespēja izteikt iebildumus pret brīdinājumu, tādējādi turpinot risināt strīdu prasības tiesvedības kārtībā.

No 2022.gada 1.janvāra iestādēm un juridiskām personām būs obligāta dokumentu iesniegšana brīdinājuma kārtībā tikai elektroniski.

Vispārīga informācija par tiesvedību

Tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes laikā netiek rakstīts protokols. Tiesnesis sēdē ir viens pats un diktofonā diktē protokola saturu, atstāstot saviem vārdiem lietas dalībnieku teikto. Kriminālprocesa likumā ir sīkāk noteikts, kādiem faktiem ir jābūt fiksētiem protokolā. Civillietās fiksē puses, to attieksmi pret prasījumiem, lieciniekus, lūgumus un būtiskākos faktu izklāstus. Piemēram, uzklausot lieciniekus, tiesnesis ierunā diktofonā paša veiktu apkopojumu par būtiskākajiem liecībā minētajiem faktiem. Pēc teksta ierunāšanas diktofonā tiesnesis jautā lieciniekam, vai faktu izklāsta apkopojums ir precīzs. Ja liecinieks vai puses pieprasa, diktofonā ierunātais teksts tiek atskaņots tiesas sēdē. Diktofonā tiek ierunāts ne tikai saturs, bet arī norādes uz pieturzīmēm, rindkopām. Pēc sēdes tajā pašā dienā tiesnesis diktofona saturu ar īpašas programmatūras palīdzību dara pieejamu kancelejas darbiniekiem, kuri manuāli sagatavo protokolu. Protokolu paraksta tiesnesis.

Augstākajā tiesā tiesas sēdē tiesas darbinieks raksta protokolu. Sēdes beigās pusēm ir iespēja uzreiz saņemt protokola norakstu, ja šāds lūgums tiek izteikts. Darba tiesās šādā veidā raksta visus protokolus.

Atsevišķi tiesvedības procesa aspekti. Elektroniskus pierādījumus, piemēram, elektroniskā pasta sūtījumus, pamatā nevērtē kā pierādījumus, bet tie var būt apskates objekti Vācijas Civilprocesa likuma 371.panta izpratnē. Tos novērtē, veicot t.s. brīvo pierādījumu novērtēšanu (286.pants), proti, kopsakarā ar citiem pierādījumiem un pēc brīvas tiesneša pārliecības izlemjot, vai tie ir vai nav uzskatāmi par ticamiem.

Pirms tiesas sēdes un tās laikā ne lietas dalībniekiem un to pārstāvjiem, ne lieciniekiem netiek pieprasīti personu apliecinošie dokumenti.

Tiesnesim ir tiesības skatīties pušu iesniegtos videoierakstus, piemēram, no automašīnu avārijas, bet tie tiek vērtēti kā apskates objekti (Vācijas Civilprocesa likuma 371.pants) un netiek pievienoti lietai kā pierādījumi. Ja pēc automašīnas avārijas prasītājs būtu uzņēmis video, kurā redzams, ka atbildētājs atzīstas ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, tiesas sēdes protokolā tiktu atspoguļots, ka tiesnesis noskatījies prasītāja videoierakstu, kurā redzams atbildētājs un ka atbildētājs tajā ir apliecinājis, ka viņš ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu.

Pieprasot eksperta atzinumu, tiesnesis neuzdod konkrētus jautājumus, bet norāda uz apstākļiem, kas ir noskaidrojami, piemēram, vai pastāvēja iespēja izvairīties no automašīnu avārijas.

Saīsināto spriedumu pasludina tiesas sēdē, bet pilno spriedumu lietas dalībniekiem nosūta pa pastu. Spriedumu nosūta parastā sūtījumā ar pasta atzīmi par piegādi. Spriedumu sastāda, cik ātri vien iespējams.

Pirms lietas izskatīšanas pēc būtības tiesnesim ir pienākums noskaidrot pušu iespējas samierināties. Šāds tiesneša pienākums neaprobežojas ar formālu jautājumu par izlīguma iespējām, bet ar aktīvu iesaisti, vedinot puses uz pārdomām par viņu izredzēm (piemēram, vienā lietā tiesnesis jautāja atbildētājam, kā viņš plāno pierādīt apstākli, ka viņš nav sūtījis tik daudz īsziņu, par kuru sūtīšanu prasītājs lūdz piedzīt parādu. Uz atbildētāja atbildi, ka viņš ir pieaicinājis lieciniekus, tiesnesis paskaidroja atbildētājam, ka ar liecinieku liecībām šādus apstākļus nevar pierādīt), kā arī tiesas sēdē dodot pusēm pietiekami laika, lai veiktu aprēķinus un vienotos par abpusēji pieņemamu izlīguma variantu. Izlīgums atsevišķa dokumenta veidā tiesā netiek iesniegts, bet puses mutiski pauž savas apņemšanās tiesas sēdē, ko tiesnesis ierunā diktofonā. Tikai tad, ja izlīguma iespēja nepastāv, tajā pašā tiesas sēdē tiek turpināta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja lietas izskatīšana notiek rakstveidā, valsts nodeva ir parastā apmērā, ja mutvārdos – divkāršā, bet ja ar pierādījuma pārbaudi – trīskāršā apmērā. Visas prasības ir novērtētas naudas izteiksmē. Ja tiek iesniegts jauns prasījums, attiecīgi palielinās valsts nodeva (arī atlīdzības takse advokātam).

Advokāts ir ieinteresēts, lai lieta tiktu izskatīta pēc iespējas ātrāk, jo visu honorāru advokāts nopelna jau pirmajā sēdē, un advokāta piedalīšanās visās nākamajās tiesas sēdēs faktiski ir uz paša advokāta rēķina.

Attiecībā uz tiesnešu brīvību dot pusēm norādījumus, likumā noteiktais atšķiras no prakses. Saskaņā ar likumu tiesnesim ir atļauts norādīt tikai to, ko puses ir palaidušas garām. Savukārt praksē Vācijas Augstākā federālā tiesa norādīšanas pienākumu ir iztulkojusi ļoti plaši. Tomēr tiesnesis nedrīkst norādīt par daudz, jo tad tiesnesim var tikt izteikts noraidījums, kas gan praksē notiek ļoti reti. Tiesnesis nevar, piemēram, norādīt, uz to, ka iestājies noilgums (Vācijas Augstākās federālās tiesas 2003.gada 2.oktobra lēmums lietā Nr.V ZB 22/03), bet var vērst uzmanību, ka ir pagājis ļoti ilgs laiks. Tiesnesis nevar paust viedokli par lietas pareizu risinājumu. Izņēmums, ja risinājums ir acīmredzami neiespējams. Pagaidu aizsardzības lietās pagaidu aizsardzības līdzeklis obligāti jānorāda pusei, un tad tiesnesis var norādīt uz kādu no šiem variantiem kā piemērotāku. Tikai tad, ja tiesnesis redz, ka konkrētais līdzeklis vispār neļauj sasniegt pieteicēja mērķi, tiesnesis uz to var norādīt. Pagaidu aizsardzības jautājumus nemantiskos prasījumos izlemj gan tiesas sēdē, gan rakstveida procesā (pēc tiesas ieskata).

Pēc atsauksmes no prasītāja saņemšanas Hāgenas tiesā pirmo sēdi nozīmē mēneša laikā, tiesās ar lielāku slodzi – 6 mēnešu laikā. Vidējais lietu skaits tiesnesim gadā ir 200–250 lietas. Lietu sadale notiek pēc rīkojuma. No 1. līdz 10.lietai iedala vienam tiesnesim, nākamajam tiesnesim no 11. līdz 20. lietai utt.

Tiesa bez papildu maksas drukā prasītāja iesniegtos elektroniskos pieteikumus, lai nosūtītu tos otrai pusei, maksa ir iekļauta valsts nodevā. Oficiālais e-pasts un advokāta e-pasts tiek izmantots saziņai ar tiesu.

Secinājumi

Vācijā brīdinājuma kārtības sistēma darbojas ļoti efektīvi. Tas, ka tiesas izsniegtie dokumenti nav parakstīti, bet satur tikai tiesas zīmogu un informāciju par atbildīgo tiesas darbinieku, nav radījis konstitucionālu risku. Minētais risinājums ļauj samazināt ar šīs lietu kategorijas izskatīšanu saistītos termiņus, efektivizēt tiesvedības procesu un ievērojami optimizēt cilvēkresursus, kā arī atbrīvot tiesu resursus citu civillietu izskatīšanai. Līdz ar to ieteicams Vācijas pieredzi pārņemt Latvijas tiesās. Lai īstenotu šo ieteikumu, ir nepieciešami atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos, kā arī jāveic izmaiņas Tiesu informatīvajā sistēmā, lai nodrošinātu procedūras automatizāciju.