Konkurences tiesības un regulēto tīklu tirgi

Konference bija veltīta jomai, kurā saskaras un nereti pārklājas konkurences iestāžu un sabiedrisko pakalpojumu regulatoru funkcijas – regulēto tīklu tirgiem (enerģija, telekomunikācijas).

Konferences ievadā sniegts vispārīgs ieskats tēmā. Kā secināms, piemēram, no Eiropas parlamenta un padomes 2018.gada 11.decembra Direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, Eiropas Savienība vēlas panākt, ka, attīstoties konkurencei tirgos, pakāpeniski samazinātos nozares īpašais ex ante regulējums, t.i., valsts regulatīvā funkcija, un galu galā būtu nodrošināts, ka elektroniskos sakarus regulē tikai konkurences tiesību akti. Eiropas Savienībā regulēšana un konkurence pēdējā desmitgadē ir gājušas roku rokā, kas atstājis ietekmi arī uz institucionālajiem risinājumiem atsevišķās valstīs, veidojot iestādes, kuru kompetencē ir abas šīs jomas. Specifi ska iezīme ir arī tas, ka gan enerģijas, gan telekomunikāciju tirgos viens no galvenajiem jautājumiem ir piekļuve tīkliem starptautiskā, valsts un lokālā līmenī. Tāpat šajā nozarē ir jāņem vērā, ka uz to attiecas gan konkurences tiesības, gan valsts atbalsta tiesības.

Tālākā konferences gaitā apskatīti konkurences tiesību pamatjēdzieni un pamatjautājumi, bet skatot tos caur regulējamo nozaru prizmu. Atsevišķi referāti tika veltīti tirgus defi nēšanai, saistot to ar apvienošanās kontroli, valsts atbalstu un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu tieši regulējamās nozarēs. šajā ziņā interesanta bija Nīderlandes Rūpniecības un tirdzniecības apelācijas tiesas tiesneša uzstāšanās par lietu, kurā galvenais strīda jautājums bija pareiza konkrētā tirgus noteikšana (tradicionālie/elektroniskie pasta pakalpojumi), tostarp izmantojot un apstrīdot t.s. SSNIP (small but significant and non-transitory increase in price) testu. Kā varēja secināt no dalībnieku komentāriem, dalībvalstīs ir visai atšķirīga attieksme pret iespējām un nepieciešamību izmantot tiesā SSNIp testu un pret šā testa lietderību ekonomiskajā analīzē.

Atsevišķa sadaļa tika veltīta konkurences tiesību pamatjēdzienu ekonomiskajai analīzei saistībā ar regulētajiem tirgiem.

Ar sīkāku ieskatu regulēšanas jomā Somijā (regulējums, iestāžu kompetence, prakse) uzstājās Somijas Tirgus tiesas tiesnesis.

Eiropas Universitātes institūta profesors pjērs luidži parku (Pier Luigi Parcu) sniedza ieskatu par paredzamajām Eiropas Savienības konkurences tiesību attīstības tendencēm un sagaidāmajām problēmām digitalizētajos tirgos, īpaši iedziļinoties regulēto nozaru attīstībā. Tostarp tika uzsvērts, ka arvien lielāka nozīme ir dalībvalstu tiesību piemērotāju savstarpējās saziņas tīkliem un apmācībām.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī Margarēte vestagere (Margrethe Vestager), Eiropas konkurences komisāre, iepazīstinot ar vīziju par pasaules un Eiropas Savienības virzību digitālajā laikmetā un jaunajiem izaicinājumiem, ko tas prasīs konkurences politikas veidotājiem un tiesību piemērotājiem.

Konferences otrā diena tradicionāli tika veltīta dalībvalstu tiesnešu ziņojumiem par aktuālajām izskatītajām lietām. šajā gadā īpaši interesantas bija Nīderlandes un Apvienotās Karalistes lietas, jo šajās valstīs tiesas atšķirīgi vērtējušas iespēju attiecīgajā jurisdikcijā piedzīt zaudējumus, kas radīti ar karteļiem vairākās valstīs, arī ārpus Eiropas Savienības, laikā, pirms tika pieņemta padomes Regula (EK) Nr.1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti līguma 81. un 82.pantā.