Jūsu Ekselence prezidenta kungs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs, tieslietu ministra kungs, cienījamie tiesneši un citi tiesu varas pārstāvji, dārgie kolēģi, dāmas un kungi!
Man ir liels prieks un gods piedalīties gadskārtējā Latvijas tiesnešu konferencē, un es gribu izteikt savu pateicību par ielūgumu un sveikt jūs visus šajā dienā kā Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijas prezidents.
Es pārstāvu Eiropas Padomi, kas ir vadošā cilvēktiesību organizācija Eiropas kontinentā, un es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šobrīd visas dalībvalstis svin Eiropas Padomes 70.gadskārtu. 70 gadu laikā Padome ir izveidojusies par lielāko starptautisko reģionālo organizāciju ar kopējo tiesisko telpu – tā dēvētā īsteni paneiropeiskā organizācija ar 47 dalībvalstīm, no kurām 28 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Šī organizācija aptver 830 miljonus cilvēku, kuriem tiek nodrošināti kopēji cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma standarti. Neviena cita organizācija pasaulē nav izveidojusi tik visaptverošus mehānismus un sadarbības formas šajā kopējā tiesiskajā telpā, lai aizsargātu mūsu sabiedrību pamatus, kā arī mieru un stabilitāti Eiropā. Vairāk nekā 200 tiesiski saistošu instrumentu aptver ļoti plašu jomu diapazonu un tie ir attīstīti visu eiropiešu labā. Šie visi ir īpaši Eiropas Padomes sasniegumi, un tie arī prasa spēcīgu aizsardzību. Es gribētu sveikt mūs visus šajā gadskārtā un arī novēlēt, lai Eiropas Padomes pamatdarbs cilvēktiesību jomā, demokrātijas un tiesiskuma jomā arī turpmāk darbotos efektīvi.
Ja runājam par to, kā uzlabot tiesiskuma nodrošināšanu Eiropas kontinentā un arī ārpus tā, man ir jāpiemin ārkārtīgi svarīgais darbs, ko veic Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisija, ko mēs pazīstam arī ar saīsinājumu CEPEJ, kas ir Eiropas Padomes specializētā institūcija justīcijas jomā. CEPEJ tika dibināta, lai nodrošinātu tiešu atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu uzlabot savas tieslietu sistēmas, padarot tās efektīvākas, kā arī uzlabot justīcijas kvalitāti, lai panāktu, ka tiesu sistēma atbilst Eiropas Padomes standartiem. Tas tika darīts, arī lai samazinātu pārmērīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba slodzi un lai šo slodzi novirzītu no pārnacionālā uz nacionālo līmeni.
Vairāk nekā 15 gadu laikā CEPEJ aktīvi iesaistījusies reformu veicināšanā un atbalstīšanā Eiropā justīcijas jomā. Šo gadu laikā intensīvas darbības rezultātā esam izstrādājuši ļoti plašu rīku un metožu diapazonu, ko var izmantot gan tiesneši, gan tiesu priekšsēdētāji, gan arī tiesu sistēmas augstākās amatpersonas un citas iesaistītās puses. It īpaši tādās jomās kā tiesu sistēmas novērtēšana, tiesu darba pārvaldība, kā arī augstākas kvalitātes un tiesvedības ātruma nodrošināšana. Tāpat arī strādājam pie tā, lai sekmētu mediāciju, kā arī labāku tiesu lēmumu izpildi.
Vienlaikus mums ir arī jāatzīst tas, ka mūsdienu sabiedrība ļoti ātri mainās, un tas nepārprotami ietekmē arī tiesu sistēmas. Mūsdienās visas tās iespējas, ko piedāvā informāciju tehnoloģijas un arī prediktīvās justīcijas piemērošana, īpaši tas, ko nodrošina mākslīgais intelekts, tas viss rada izaicinājumus, bet sniedz arī iespējas mūsu tiesu sistēmām visā Eiropā. Var minēt, ka mākslīgais intelekts kā visprogresīvākā tehnoloģija, kas ir iesaistīta šajās lielajās digitālajās pārmaiņās, šķiet, ir arī visdaudzsološākā, bet vienlaikus arī izraisa ļoti svarīgas diskusijas.
Pieaug bažas gan politiskajā, gan arī sabiedrības līmenī visā pasaulē attiecībā uz algoritmu un automātiskas datu apstrādes tehniku izmantošanas paplašināšanos, kas ievērojami ietekmē cilvēktiesību īstenošanu. Tā visa rezultātā izskan aicinājumi ieviest stingrāku kontroli un stingrāku regulējumu. Nesen CEPEJ pieņēma Eiropas Ētikas hartu (European Ethical Charter) par mākslīgā intelekta izmantošanu tieslietu sistēmās un to vidē, kas pirmo reizi Eiropā sniedz principu ietvaru, kas var kalpot par vadlīnijām politikas veidotājiem, likumdevējiem un arī tieslietu profesionāļiem, pievēršoties šai straujajai attīstībai mākslīgā intelekta izmantošanā valstu tiesu procesos. Mums ir jāpatur prātā tas, ka mākslīgajam intelektam vajadzētu pastiprināt, nevis mazināt tiesiskuma garantijas, kā arī justīcijas kvalitāti. Pieņemot hartu, CEPEJ vēlējās veicināt pozitīvu mākslīgā intelekta izmantošanu, kas, no vienas puses, var kalpot juridiskajiem profesionāļiem un var tikt piemērota to vajadzībām. Bet, no otras puses, to izmantojot, ir arī jārespektē individuālās tiesības un brīvības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Šobrīd mēs strādājam pie mākslīgā intelekta produktu sertificēšanas sistēmas, kas ir izveidota justīcijas sektoram, un tas tiek darīts, ievērojot Eiropas Ētikas hartas principus.
Es lepojos ar to, ka pēdējo gadu laikā CEPEJ ir kļuvusi par starptautiski atzītu organizāciju, kas nodrošina ekspertus un resursus, lai varētu attīstīt un dalīties ar risinājumiem tieslietu sektorā. Šajā kontekstā es gribētu īpaši uzsvērt sadarbību, kas izveidojusies starp CEPEJ un Latvijas atbildīgajām institūcijām. Man ir liels prieks, ka Tieslietu padome, Augstākā tiesa, kā arī Tieslietu ministrija – visas ir iesaistītas, un arī visas vienlīdz ir apņēmušās šo sadarbību realizēt. 2018.gadā CEPEJ, kā arī nacionālie partneri sekmīgi īstenoja projektu ar nosaukumu „Latvijas tieslietu sistēmas vispārējais novērtējums”, balstoties uz CEPEJ izstrādāto metodoloģiju un rīkiem. Šo vērtējumu veica CEPEJ ekspertu komanda, kas vērtēja Latvijas tiesu sistēmas organizāciju un sniegumu, it īpaši attiecībā uz tās neatkarību, pārvaldību un pakalpojumu kvalitāti. Tika izveidotas individualizētas rekomendācijas, kā šī sistēma varētu tikt uzlabota. Tas viss pasniegts visaptverošā vērtējuma ziņojumā, kas tika apspriests ar iesaistītajām pusēm un tika arī publiski prezentēts 2018.gada aprīlī.
Pats par sevi saprotams, ka šis ziņojums tika izstrādāts ar noteiktu mērķi, proti, veicināt jaunus darbības virzienus, lai nodrošinātu rekomendāciju izpildi. Šis bija gan attiecīgo valsts iestāžu mērķis, gan, protams, tika domāts arī par tālāku sadarbību starp Latvijas iesaistītajām pusēm un Eiropas Padomi un Eiropas Savienību. Man ir liels prieks, ka Latvijas Tieslietu ministrija ir aicinājusi Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju turpināt atbalstīt valsts centienus justīcijas jomā.
Mēs, CEPEJ, esam priecīgi par to, ka varēsim realizēt jaunu projektu ar nosaukumu „Piekļuves justīcijai stiprināšana Latvijā”, sekmējot mediāciju un juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un tiesu pārvaldības kvalitātes uzlabošanu. Šis projekts tika uzsākts vakar. Projekta mērķis ir arvien uzlabot tiesu sistēmas organizāciju un funkcionēšanu, attīstīt mediācijas izmantošanu un arī atbalstīt tālāku valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas attīstību. Ceru, ka pēc šī projekta veiksmīgas realizēšanas tiesu klienti Latvijā sastapsies ar uzlabotu tiesu darba efektivitāti un uzlabotiem pakalpojumiem.
Vienlaikus gribētu pievērst jūsu uzmanību Eiropas Justīcijas dienas svinībām, kas notika 25.oktobrī Norvēģijā. Tas bija pasākums, ko organizē Eiropas Padome un Eiropas Komisija, lai tuvinātu tiesas tās klientiem, mazinātu barjeras un veidotu dialogu starp klientiem un tiesnešiem, informētu iedzīvotājus par to tiesībām, palielinātu viņu uzticēšanos tiesām, kā arī sniegtu labāku izpratni par tiesu sistēmas funkcionēšanu. Ciešā sadarbībā ar Norvēģijas iestādēm mēs svinējām Eiropas Justīcijas dienu, kas tika organizēta Oslo. Notika seminārs par tiesnešu lomu mediācijā, kā arī 10. Justīcijas kristāla svaru balvas pasniegšanas ceremonija. Eiropas Padome piešķir šo balvu par inovatīviem projektiem. Tas notiek reizi divos gados, sākot jau ar 2005.gadu, sniedzot iespēju atklāt, izcelt un arī dalīties ar inovācijām, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmu administrāciju. Šogad piedalījās 45 projekti no 20 valstīm, no kuriem četri nonāca „īsajā sarakstā”, un pagājušajā nedēļā tika paziņots uzvarētājs, kas saņēma 2019.gada Justīcijas kristāla svaru balvu. Tā bija Slovēnijas Augstākā tiesa ar projektu „Justīcijas kvalitāte”. Pārējie trīs projekti bija no Nīderlandes, Beļģijas un Spānijas, un arī tie tika novērtēti kā labā prakse, un tiem tika piešķirta īpaša atzinības balva. Nīderlandes projekts bija par mediāciju, bet no Spānijas savukārt bija projekts, kas saistīts ar tiesiskumu kibertelpā. Es aicinātu arī jūs izmantot šīs mūsu kaimiņvalstu radītās inovācijas.
Dārgie kolēģi, es gribētu vēlēt jums tik daudz profesionālu sasniegumu, cik iespējams atbilstoši tām pūlēm, ko jūs ieguldāt savu pilnvaru īstenošanā. Latvijas tiesu sistēmai es gribētu vēlēt veiksmīgas turpmākās reformas un aizvien pieaugošu sabiedrības uzticību. Arī nākotnē gaidīšu mūsu sadarbības turpinājumu ar Latvijas tiesu sistēmu, un mēs, protams, darīsim visu, lai padarītu šo sadarbību par panākumu stāstu.
Vēl piebildīšu, ka es kā tiesnesis no Azerbaidžānas, kā tiesu sistēmas pārstāvis uzskatu, ka man ir tiešām liels gods stāvēt šeit jūsu priekšā un uzrunāt savus Latvijas kolēģus. Paldies par uzmanību!
QR
