Tiesnešu konference, ņemot vērā:
-
Latvijas Republikas Satversmes 83.pantu, no kura izriet, ka pienācīga tiesnešu darba samaksa ietilpst Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā ietvertās tiesnešu neatkarības saturā;
-
likuma „Par tiesu varu” 92.panta otrās daļas 3.punktā noteikto, ka Tiesnešu konference apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;
-
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto par tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumu;
-
Satversmes tiesas 2017.gada 26.oktobra spriedumā lietā Nr.2016-31-01 „Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107.pantam” paustās atziņas;
-
Tieslietu padomes 2018.gada 15.oktobra lēmumā Nr.347 „Par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” ietvertos priekšlikumus;
-
Tieslietu padomes 2019.gada 30.septembra lēmumu Nr.113 „Par Augstākās tiesas prioritārajiem pasākumiem un budžeta pieprasījumu 2020.gadam” un lēmumu Nr.114 „Par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu 2020.gadam”, kuros atzīts par nepietiekamu budžeta pieprasījums daļā par tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz maksimālajam apmēram esošā normatīvā regulējuma ietvaros,
ievērojot:
-
Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 174.punktā teikto, ka „sekmēsim sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu”;
-
Ministru kabineta ārkārtas sēdē 2019.gada 11. oktobrī atbalstīto likumprojektu „Par valsts budžetu 2020.gadam” un likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam”, kurā tiesu varai – tiesnešu un tiesu darbinieku konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai – nav paredzēti papildu līdzekļi;
-
2019.gada 11.oktobrī sabiedrības apspriešanai Valsts kancelejas nodoto likumprojektu „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”, kurā cita starpā paredzēts tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma tiesiskais regulējums, un likumprojekta anotācijā norādīto, ka „atlīdzības sistēma valsts un pašvaldību institūcijās pārskatīta un pilnveidota, lai tā spētu nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību valsts pārvaldē, kas veicinātu stabilu, efektīvu un atklātu valsts un pašvaldību institūciju darbu”;
-
ka tiesnešu atalgojums likumprojektā „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” pēc būtības nav pārskatīts un nav konkurētspējīgs ar izpildu varas un likumdevēja varas attiecīgu amatpersonu atalgojumu;
-
ka tiesiskuma nostiprināšana un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšana nav iedomājama bez augsti kvalificētiem un motivētiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, ko nodrošina tiesneša statusam atbilstošs atalgojums un tiesu darbinieku konkurētspējīgs atalgojums,
pauž nožēlu:
-
par līdzšinējo valdības un Saeimas īstenoto nepietiekošo politiku tiesu varas stiprināšanas jomā, ilgstoši neparedzot un nenodrošinot tiesneša statusam atbilstošu atalgojumu, tādējādi spiežot tiesnešus vairākkārtīgi vērsties Latvijas Republikas Satversmes tiesā savu tiesību aizsardzībai, kas norāda uz izpildu varas un likumdevēja varas nepietiekamu izpratni par tiesu varas lomu un nozīmi Latvijas Republikas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts attīstībā;
-
par līdzšinējo valdības un Saeimas nepietiekošo rīcību, ilgstoši atliekot un nerisinot tiesu darbinieku nekonkurētspējīgā atalgojuma problēmu, tādējādi neveicinot tiesu varas pilnvērtīgu attīstību un nesekmējot tiesu varas prestiža celšanu,
uzsver, ka tiesneša amatam atbilstošs un tiesu darbiniekiem konkurētspējīgs atalgojums ir priekšnosacījums līdzsvarotai visu Latvijas Republikas valsts varas atzaru attīstībai, tādējādi veicinot un stiprinot tiesiskuma nostiprināšanu Latvijas Republikā,
aicina likumprojekta „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” turpmākā izskatīšanas laikā ņemt par piemēru Igaunijas Republikā esošo valsts pārvaldes finansēto amatpersonu atalgojuma modeli, kurā valsts amatpersonas atalgojuma sistēma veidota, ievērojot loģisku atalgojuma hierarhiju atbilstoši ieņemamo amatu nozīmīgumam, kā arī ņemt vērā Tieslietu padomes 2018.gada 15.oktobra lēmumā Nr.347 paustās atziņas par tiesnešu atalgojumu un Tieslietu padomes 2019.gada 30.septembra lēmumā norādīto par tiesas darbinieku atalgojumu,
pieprasa likumprojekta „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” turpmākās izskatīšanas laikā nodrošināt tādu atlīdzības sistēmu, lai tā ievērotu līdzsvaru starp visiem valsts varas atzariem un būtu konkurētspējīga ne tikai valsts pārvaldē izpildu varas un likumdevēja varas atzarā, bet arī tiesu varas atzarā,
atzīst, ka valsts un tiesu sistēmas jēgpilnai attīstībai ir nepieciešams kvalitatīvs dialogs starp valsts varas atzariem ne tikai atlīdzības sistēmas pilnveides jautājumos, tādēļ izsaka apņemšanos to nodrošināt no savas puses un aicina izpildu varu, likumdevēja varu uz pilnvērtīgu sadarbību, kas balstīta cieņpilnā dialogā un vērsta uz konstruktīvu, valstisku risinājumu rašanu,
uzdod Tiesu administrācijai nosūtīt šo rezolūciju Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam. Konferences vadītāja I.Freimane
QR
