Reaģējot uz cietumu pārapdzīvotību

Konferences mērķis bija izvērtēt cietumu pārapdzīvotības problēmu no dažādiem aspektiem, proti, no prokuroru, tiesnešu, Eiropas valstu tieslietu ministriju un Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komitejas (CDPC) skatu punkta, kā arī iezīmēt iespējamos praktiskos soļus, ko dažādās kriminālprocesa stadijās varētu veikt, lai ieslodzījuma vietās nodrošinātu labāku ieslodzīto plūsmu un atrisinātu pārapdzīvotības problēmu. Konferences mērķis bija arī noskaidrot, kādu atbalstu minētās problēmas risināšanā varētu sniegt Eiropas padome. Piemēram, organizēt tikšanās politiskajā (tieslietu ministru) līmenī, lai iepazīstinātu ar konferences rezultātiem un panāktu problēmas efektīvāku risināšanu dalībvalstīs.

Konferences atklāšanā uzrunas teica vairākas augstas amatpersonas – Eiropas padomes ģenerālsekretāra vietniece Gabriēla Bataini-Dragoni (Gabriella Battaini-Dragoni), Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta Tiesiskuma un patērētāju departamenta direktore Tīna Astola (Tiina Astola) un Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas prezidents Mikola Gnatovskis (Mykola Gnatovskyy).

Runātāji, uzsverot situācijas nopietnību, norādīja, ka vairāk nekā trešdaļā Eiropas valstu ir aktuāla ieslodzījuma vietu pārapdzīvotības problēma. Turklāt vairāk nekā 9000 iesniegumu par cilvēka cieņu pazemojošu attieksmi un sliktiem apstākļiem ieslodzījuma vietās gaida izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vairumā iesniegumu norādīts uz pārapdzīvotības problēmām. Runātāji atzīmēja, ka jautājums par apstākļu uzlabošanu ieslodzījumu vietās nav populārs un izraisa negatīvu reakciju gan sabiedrībā, gan medijos, neņemot vērā faktu, ka visas sabiedrības interesēs ir sakārtota penitenciārā sistēma, kas nodrošina personu reintegrāciju sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Ar pamatreferātu par pārapdzīvotības problēmām aizturēšanas un soda izciešanas vietās no Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas skatu punkta uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Sofra Olerija (Siofra O’Leary). Tiesnese norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa saņem ievērojamu skaitu iesniegumu par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.panta pārkāpumu. Iesniegumi pamatā ir par neatbilstošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. lielākajā daļā iesniegumu tiek norādīts uz vairāku apstākļu kopumu – antisanitāri apstākļi kamerās, vardarbība ieslodzīto starpā, nepietiekama personīgā telpa, problēmas sakarā ar cietumu pārapdzīvotību, bieža pārvietošana starp cietumiem, neatbilstoši apstākļi pārvietošanas laikā u.tml. Ņemot vērā konferences tematiku, tiesnese analizēja divas būtiskākās problēmas, proti, ieslodzījuma vietu pārapdzīvotību un pietiekamas personīgās telpas trūkumu vairāku ieslodzīto kamerās. Kā ilustrāciju daudzām būtiskām problēmām, ar kurām jāsaskaras ieslodzītajiem, referente norādīja 2017.gadā lietā Rezmives and Others v. Romania konstatētos faktus. Referente atsaucās arī uz 2016.gada spriedumu lietā Muršič v. Croatia, kurā, izvērtējot iepriekš tās praksē izteiktās atziņas, Eiropas Cilvēktiesību tiesa precizēja ieslodzījuma vietu pārapdzīvotības izvērtēšanas standartus. Tiesnese uzsvēra kopš 2004.gada Eiropas Cilvēktiesību tiesā ieviesto pilota spriedumu procedūru, kas tika izveidota, lai, konstatējot strukturālas problēmas, kuras atklājušās vairākās pret konkrētu valsti ierosinātajās lietās, attiecīgajai valstij uzliktu pienākumu šīs problēmas atrisināt. Proti, saskaņā ar šo procedūru, kad tiesa saņem vairākus iesniegumus, kuros norādīts uz vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, tā izraugās vienu vai vairākas lietas izskatīšanai pilota procedūrā. Pilota spriedumu mērķis ir konstatēt sistēmiskas vai strukturālas problēmas dalībvalstī un sniegt skaidras vadlīnijas par konkrēti nepieciešamo atlīdzinājumu pārkāpuma gadījumā. Ar pilota spriedumu palīdzību tiek nodrošināta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmas efektivitāte, samazinot līdzīga satura iesniegumu skaitu. Tiesnese citēja spriedumā lietā Varga and Others v. Hungary norādīto – „pilota spriedumu mērķis ir piespiest valsti-atbildētāju atrisināt lielu skaitu individuālu gadījumu, kas rodas no vienām un tām pašām strukturālām problēmām valsts līmenī, tādējādi īstenojot subsidiaritātes principu, kurš ir Konvencijas sistēmas pamatā.” Tiesnese norādīja uz vienu no pilota spriedumu procedūras būtiskām iezīmēm, proti, iespēju atlikt vai „iesaldēt” līdzīgu lietu izskatīšanu uz noteiktu laiku, lai attiecīgās valsts valdība, atbilstoši rīkojoties, veiktu attiecīgus pasākumus, kas norādīti spriedumā. Tiesa ar pilota spriedumu palīdzību ir risinājusi ieslodzījuma vietu pārapdzīvotības problēmu Bulgārijā (Neshkov and Others v. Bulgaria), Ungārijā (Varga and Others v. Hungary, Szél v. Hungary, István Gábor Kovács v. Hungary, Hagyó v. Hungary, Fehér v. Hungary), Itālijā (Torreggiani and Others v. Italy), Polijā (Orchowski v. Poland, Norbert Sikorski v. Poland), Rumānijā (Rezmiveș and Others v. Romania, Iacov Stanciu v. Romania) un Krievijā (Ananyev and Others v. Russia).

Pēc diskusijām konferences darbs turpinājās vairākās paralēli notiekošās sesijās.

Sesijā „Ieslodzīto pieplūduma samazināšana ieslodzījuma vietās un dalītā atbildība”, kas bija veltīta pirmstiesas posmam, ar referātiem uzstājās prokurori no Zviedrijas, Portugāles un Vācijas. Referenti dalījās pieredzē par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu. Proti, kādi apstākļi izvērtējami, lai personai piemērotu vai nepiemērotu pirmstiesas apcietinājumu.

Sesijā „Saistība starp noziedzību un ieslodzīto pieplūdumu” ar referātiem uzstājās Lozannas universitātes (Šveice) un Nīderlandes Tieslietu ministrijas pārstāvji. Runātāji norādīja, ka ir būtiski izprast sakarības, kas ietekmē ieslodzīto pieplūdumu ieslodzījuma vietā. Ne vienmēr tas ir saistāms ar izdarīto noziegumu skaita pieaugumu un to smagumu. Smagu noziegumu izmeklēšana notiek ilgāku laika periodu, turklāt šādus noziegumus var būt izdarījušas organizētas grupas. līdz ar to paiet ilgāks laiks starp izmeklēšanas pabeigšanu, kas jāpavada ieslodzījuma vietā, un personu nosūtīšanu piespriestā soda izciešanai.

Sesijā „Izvēles iespējas notiesājot” ar referātiem uzstājās apelācijas instances tiesas tiesneses no Francijas un Norvēģijas. Runātājas norādīja, ka, nosakot sodu apsūdzētajiem, tiesneši ir saistīti ar likumā noteikto. Vienlaikus pēdējos gados likumdevējs tiesnešiem piedāvā plašāku „sodīšanas ēdienkarti”, piemēram, sabiedriskos darbus, elektronisko uzraudzību u.tml., kas ievērojami samazina ieslodzīto skaitu brīvības atņemšanas vietās.

Sesijā „Ieslodzīto skaita menedžments – ziemeļvalstu un Latvijas pieredze” ar referātiem uzstājās Helsinku universitātes profesors, Apvienotās Karalistes Tieslietu un cietumu nodaļas direktors un Latvijas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. Referente pastāstīja par Latvijas pieredzi ieslodzīto skaita samazināšanā, minot vairākus rādītājus, kas uzskatāmi demonstrē Latvijas sasniegumus šajā jomā. Ilustrācijai atsevišķi fakti no L.Medinas prezentācijas. 2004.gadā 15 Latvijas cietumos bija 8231 persona (no tām 3269 pirmstiesas izmeklēšanā, 4962 – notiesātas). Uz 100 000 iedzīvotājiem 361 ieslodzītais. Neviena probācijas dienesta. 2018.gadā 10 cietumos – 3507 personas (no tām 955 pirmstiesas izmeklēšanā, 2553 – notiesātas). Uz 100  000 iedzīvotājiem 195 ieslodzītie. vairāk nekā 18  000 personu – probācijas dienesta klienti. Secinājumos Latvijas pārstāve norādīja, ka reformu rezultātā ir samazinājies cietumu skaits no 15 uz 9, uzlabojušies ieslodzījuma apstākļi; strauji pieaugusi alternatīvo sankciju piemērošana; piemērojot sankcijas, resocializācijas programmās intensīvāk tiek izmantotas modernās metodes; izmaiņas ieslodzīto profi lā – to personu koncentrācija, kuras izdarījušas smagus noziegumus, personas ar sociālām un medicīniskām problēmām.

Sesijā „Spriedumu izpildes fāze: caurspīdīgums spriedumu izpildē” ar referātiem uzstājās Īrijas probācijas servisa direktors, Somijas kriminālsankciju aģentūras vadītāja, Francijas cietumu administrēšanas direktorāta direktora vietnieks. Runātāji dalījās pieredzē, risinot ar ieslodzījuma vietu pārapdzīvotību saistītās problēmas. Tika norādīts, ka tikai detalizēti plānojot, pārraugot un pārskatot stratēģiju, pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, iespējami uzlabojumi šajā jomā. Somijas pārstāve norādīja uz veikto pasākumu rezultātiem – pirmstermiņa atbrīvošana, piemērojot uzraudzību, valstij ir ekonomiski izdevīgāka (2018.gadā šādā veidā tika ietaupīti apmēram 9 milj. euro); 80–85% gadījumu šādā veidā tiek pabeigta soda izciešana; pirmstermiņa atbrīvošana, piemērojot uzraudzību, samazina recidīvu).

Sekcijā „Novēršana, pārraudzība un kompensēšanas mehānismi” ar referātiem uzstājās Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanas komitejas (CPT) prezidents un Eiropas Padomes pārstāvis. Referenti atzīmēja vairākās Eiropas valstīs īstenotās reformas krimināltiesību jomā, kā rezultātā dekriminalizēti vairāki nodarījumi, par kuriem iepriekš bija paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana. Veiktas izmaiņas arī kriminālprocesā, piešķirot tiesnešiem iespēju plašāk piemērot alternatīvās sankcijas. Runātāji norādīja, ka cietumu apdzīvotība nav vienveidīga, to ietekmē dažādi faktori. Šie faktori ir rūpīgi jāizvērtē un jāņem vērā, projektējot jaunas cietuma ēkas vai rekonstruējot vecās. Referenti norādīja uz dalītas atbildības ieviešanu, risinot jautājumu par cietumu pārapdzīvotību. Minētais paredz pastāvīgas konsultācijas starp cietumu administrāciju, prokuroriem, tiesnešiem, kā arī parlamentu locekļu iesaistīšanu šīs problēmas risināšanā. Cietumu apdzīvotības efektīva pārraudzība jābalsta uz Eiropas valstu kopīgiem standartiem, vienlaikus atzīstot, ka ikviena valsts var noteikt augstākus standartus. Referenti uzsvēra, ka būtiski ir izveidot pieteikumu iesniegšanas mehānismus atbilstoša atlīdzinājuma nodrošināšanai pārkāpuma gadījumā.

Otrās dienas plenārsēde, kurā ar referātu uzstājās Austrijas Tieslietu ministrijas pārstāvis, bija veltīta jautājumiem par starptautiskās sadarbības efektivizāciju krimināltiesību jomā Eiropā, it īpaši attiecībā uz izdošanas un izraidīšanas procedūrām un notiesāto personu pārvietošanu.

Konferences laikā bija iespēja piedalīties foto izstādes atklāšanā. Izstāde veltīta Somijas atklāta tipa cietumu izveidošanai un darbībai. Franču žurnālistes un fotogrāfes Rafaēlas Diroselas (Raphaëlle Duroselle) darbos skatāma Somijas atklātā tipa divu cietumu iemītnieku ikdiena, ko fotogrāfe bija vērojusi divu nedēļu laikā.