Tiesnesis nevar aizbēgt no laika, kurā viņš dzīvo

Grāmatas izdošana parasti ir skaists brīdis, jo cilvēku prātiem un sirdīm tiek nodots kāds radošs veikums. Bet grāmatas, kura aplūko valstiski svarīgus jautājumus, izdošana ir īpaša tādēļ, ka ir būtiska šīs valsts kā demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstībā. Esmu pārliecināta, ka šī ir tieši šāda grāmata. Tajā tiek aplūkotas attiecības starp tiesu sistēmu, kas ir viens no valsts varas atzariem, un medijiem, kas to ietekmes ziņā pamatoti tiek dēvēti par ceturto varas atzaru. šo varu savstarpējo attiecību saturs, veids, kādā tās tiek uzturētas, tiešā veidā ietekmē sabiedrības viedokli ne tikai par to, vai konkrēta tiesu lieta ir izspriesta taisnīgi. šo attiecību kvalitāte ietekmē iedzīvotāju viedokli par to, cik tiesiska, demokrātiska un taisnīga ir valsts. Domāt, runāt par tiesu varas un mediju attiecībām nozīmē vienlaikus risināt šos fundamentālos jautājumus.

Pavisam nesenā pagātnē bija laiks, kad tiesneši uzskatīja, ka savs viedoklis par lietu ir jāpauž tikai nolēmumā, ka, runājot par lietu pirms tās pabeigšanas, ir liels risks pateikt kaut ko, kas rada iespaidu, ka lieta ir izspriesta, vēl pirms ir uzrakstīts nolēmums. proti, ka šādi var tikt pārkāptas personu cilvēktiesības. Latvijas tiesnešiem ir rūgta pieredze šajā ziņā, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Laventa lietā vēl 2002.gadā, kurā tika atzīts, ka tiesnesis ir pārkāpis nevainīguma prezumpcijas principu, pirms sprieduma presei atklājot, ka spriedums būs notiesājošs vai daļēji attaisnojošs. šis, protams, bija atvēsinošs faktors vēlmei sazināties ar presi. Jāatzīst arī, ka klātesošs ir cilvēciskais faktors. Ir jāsaprot, ka tiesnesis savu darbu saista ar pienākumu izspriest lietas, bet ne tās publiski komentēt.

Tomēr pat tiesnesis nevar aizbēgt no laika, kurā viņš dzīvo. Nevar neredzēt, ka sabiedrībā ir milzīgs pieprasījums būt informētai par tiesu lietām. Nevar nesaprast, ka efektīva šā pieprasījuma apmierināšanai tiesu iesaiste ir nepieciešama. Nevar ignorēt, ka sabiedrībā lielāku uzticēšanos rada tieši tiesneša, nevis tiesas personāla komentārs. Un šie apstākļi ir ņemami vērā, zinot, ka pastāv cieša korelācija starp sabiedrības uzticēšanos tiesu varai ar uzticēšanos valstij kopumā. Tiesu darbs ir saistīts ar atbildību. Gan ar atbildību šaurākā nozīmē – rast pareizo risinājumu katrā konkrētā lietā. Gan ar atbildību plašākā – Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts nozīmē. Tiesu varas autoritātei šajā plašākajā kontekstā ir milzīga nozīme. Situācijas dažādās valstīs atšķiras, valstu demokrātijas, tiesiskuma, tiesu varas autoritātes tradīcijas ir atšķirīgas. Tāpēc risinājumi par to, kāds būtu pareizākais tiesu darba atspoguļošanas veids, ir jāmeklē katrai valstij pašai. Latvija ar savu pieeju jau ir atpazīstama Eiropā, mūsu Tiesu komunikācijas stratēģija, kuru 2015. gadā apstiprināja Tieslietu padome, ieinteresēja citu valstu kolēģus, un pagājušajā gadā es referēju par mūsu pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kad tur, kā ierasts, atklājot jauno tiesas darba gadu, pulcējas tiesneši no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. šobrīd Latvijā ir izveidots tiesiskais pamats, regulējums, kurā pausts tiesu varas redzējums par to, kā tiesu varai vajadzētu sazināties ar sabiedrību. Kā parasti, ar normu uzrakstīšanu īstā dzīve tikai sākas. Tikai darbojoties praksē, mēs varam saprast, kas ir darīts veiksmīgi, un kas ir bijis kļūdaini. Tomēr konceptuāli ir skaidrs, ka gudrais padoms „klusēšana zelts un runāšana sudrabs” ne visās situācijās ir vērā ņemams. Katrā ziņā Latvijā tiesu varas autoritātes celšanai ar nolēmumu uzrakstīšanu nepietiek. To regulāri parāda sabiedrības aptaujas. Tiesnešiem nav jābūt šovmeņiem, bet, kā jau teicu, nevar ignorēt tos apstākļus, kādos mēs dzīvojam. Ja saruna veicina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un valstij kopumā, tad tā ir tiesu varas atbildība ņemt šo faktu vērā. Es domāju, ka paradigmas maiņa tiesu sistēmā ir notikusi – ir izveidojusies sapratne par to, ka saruna ar sabiedrību ir kļuvusi par tiesneša profesijas sastāvdaļu.

Šodien atveramās grāmatas virsvērtība ir dažādo skatupunktu jautājumā par tiesu un mediju komunikāciju apkopošana vienā izdevumā. šie redzējumi fiksē laiku, kurā mēs esam, – esošās tradīcijas un vēlmes turpmākai sadarbībai. lai izdodas tās sabalansēt un īstenot, kā mērauklu paturot prātā Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un taisnīgas valsts stiprināšanu!